Citi

Kristīne Ragaine-Volnianko

Pēc Latvijas iestāšanās, ES strauji palielinājies lauksaimniecisko darbību un lauku attīstību reglamentējošo tiesību aktu daudzums, kā arī strauji izmainījušās gan izvirzītās prasības, gan lauku saimniekiem pieejamie atbalsta mehānismi. Jebkurš saimnieks, kurš pretendē saņem ES atbalsta maksājumu, ir saskāries ar šādiem formulējumiem: „vides aizsardzība, dzīvnieku labturība, laba lauksaimniecības prakse”. Šie visi dažādie nosacījumi ir apvienoti un nodēvēti vienotā terminā „Savstarpējā atbilstība” (SA).

"Savstarpēja atbilstība" (turpmāk - SA) ir normatīvajos aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (turpmāk – LLVS) nosacījumi. Tā ir prasību kopums, kas attiecas uz vides aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību, sabiedrības veselību, augu veselību, kā arī labu lauksaimniecības un vides stāvokli. Prasību ievērošana ir saistīta ar tiešo maksājumu saņemšanu. Ja lauksaimnieks nespēs nodrošināt šīs prasības, tiks samazināts atbalsta apjoms.