Ekonomika

Pārtikas produktu iepirkumiem Latvijas pašvaldības gadā tērē vairāk kā 18 miljonus eiro ik gadu. Kā panākt, lai šī nauda pēc iespējas vairāk paliktu pašu pašvaldību teritorijās, nodrošinot ekonomisko izaugsmi uz vietas? Pašvaldību un lauksaimniecības produktu ražotāju sadarbības veicināšanai LLKC pērn iesāka pilotprojektus Limbažos un Tukumā, kuru mērķis ir panākt, lai vietējo lauksaimnieku saražotā pārtika tiktu piedāvāta vietējām skolām, bērnudārziem un pārējām pašvaldību iestādēm.

Februāra „Lauku Lapas” numurā par savu pieredzi kooperatīvu dibināšanā, darbībā un nākotnes plāniem stāsta kooperatīva „Mūsmāju  dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa.

– Kā nonācāt līdz lēmumam par kooperatīva veidošanu?

Zemkopības ministrija informē, ka ES tiešo maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem līdz 15.maijam Lauku atbalsta dienesta Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk - LAD RLP) jāiesniedz Platību maksājumu iesniegumu (ja vien pie attiecīgā maksājuma veida nav norādīts savādāk). Novēlota pieteikšanās iespējama līdz 9. jūnijam ar atbalsta samazinājumu 1% par katru kavēto dienu.

Jau ziņots, ka no 2014. gada vienotā platības maksājuma saņemšanai var pieteikt visu zemi, kas ir labā lauksaimniecības stāvoklī un tiek apsaimniekota, jo ir atcelts 2003. gada ierobežojošais nosacījums.

Līdz šim vienoto platības maksājumu varēja saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura tika apsaimniekota un bija bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā. Šis nosacījums neļāva saņemt maksājumu par to lauksaimniecības zemi, ko lauksaimnieki bija iekopuši pēc 2003. gada, piemēram, bija atbrīvojuši no krūmiem. Šobrīd šis nosacījums ir atcelts.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), apkopojot tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā, secinājis, ka tās pēdējā gada laikā ir stabilizējušās. Pieaugums bijis graudu kodināšanas, siena presēšanas rituļos un frēzēšanas pakalpojumiem, bet lielākais cenas kritums - grāvmalu un ceļmalu appļaušanas, atsevišķu traktoru nomas un graudu kaltēšanas pakalpojumiem.

Laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” pašā 2013. gada nogalē tika publicēti MK noteikumi Nr. 1524 „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Saskaņā ar šiem grozījumiem noteikts 2014. gada valsts atbalsts lauksaimniecībai, kas tiek piešķirts 9 147 352 eiro apmērā. Uz subsīdijām var pretendēt fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst noteikumos izvirzītajām prasībām.

Šajā gadā valsts atbalsts lauksaimniecībai galvenokārt novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Lauku atbalsta dienests informē, ka vienotā platības maksājuma atbalsts valstī 2013. gadā pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru, tāpēc, veicot atbalsta izmaksu, vienotā platības maksājuma 2013. gada atbalsta likmei jāpiemēro samazinājuma koeficients 0,920622.

Vienotā platības maksājuma likme 2013. gadā pēc samazinājuma koeficienta piemērošanas ir 60,54 Ls/ha.

LAD informācija

Aizvadītā gada nogalē apstiprinātas un ES Oficiālajā vēstnesī publicētas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas trīs būtiskākās regulas – Tiešo maksājumu, Lauku attīstības un Tirgus kopējo organizāciju regula.

Līdz ar to ES KLP reforma ir pabeigta un dalībvalstis varēs sākt tās īstenošanu laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. „Kopumā vērtējot, uzskatu, ka KLP pēc reformas ir kļuvusi mērķtiecīgāka, konkurētspējīgāka, elastīgāka, zaļāka un, kas man sevišķi svarīgi, vairāk uz lauksaimniecisko ražošanu vērsta,” atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jau ierasts, ka katrs jauns gads nes izmaiņas gan nodokļu piemērošanas, gan grāmatvedības uzskaites jomā. Arī 2014. gads šajā ziņā nav izņēmums, turklāt līdz ar dažādiem jaunumiem grāmatvedības uzskaitē un nodokļu piemērošanā ar 2014. gada 1. janvāri notiek arī pāreja uz eiro.

Par galvenajiem jautājumiem saistībā ar eiro ieviešanu rakstījām „Lauku Lapā” jau iepriekš. Šoreiz apskatīšu jaunumus, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu.