Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” marta numurā lasāms iedvesmojošs stāsts par vietējās rīcības grupas projekta ietvaros atjaunoto kafejnīcu “Bernātu Dzintariņš” Liepājas pusē, kas šajā vietā atradusies jau kopš 1967. gada. Par to, kā sekmes graudaugu audzēšanā garantē precīzā lauksaimniecība, stāsta Ogresgala “Kārļu” saimnieks Juris Kusiņš. LLKC dārzkopības speciālists Māris Narvils turpina iepriekšējā numurā aizsākto stāstījumu par dēstu audzēšanu. Apkopotas un analizētas tehnisko pakalpojumu cenas par 2017. gadu.
Daudzi pašnodarbinātie uztraucas par to, ka šogad jāmaksā vairāk valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI), turklāt vēl 5% pensiju apdrošināšanai (PA). Tas ir saprotams. Tomēr aicinu padomāt, – ja nav cita algota darba kā vien pašnodarbinātajam, – no kā viņiem maksās pensiju?
Kopš aizvadītā gada novembra, kad Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārvaldītais Latvijas Zemes fonds sāka piedāvāt iespēju slēgt zemes reversās nomas līgumu, noslēgti darījumi jau par 17 īpašumu iegādi. Tādējādi kopumā fonds iegādājies 270 hektāru lielas platības Kandavas, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Rundāles, Limbažu un Jēkabpils pusē. Viens no pirmajiem, kurš piedāvāto iespēju izmantoja, bija Jelgavas novada zemnieku saimniecības “Nārzbūti” īpašnieks Juris Ritums.
Turpinām iepazīstināt ar būtiskākajām izmaiņām nodokļu jomā, kas stājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Sākums – “Lauku Lapas” janvāra numurā.
Izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
LLKC speciālisti sagatavojuši informatīvu materiālu par nodokļu likmēm un citu svarīgu informāciju saistībā ar nodokļiem 2018. gadā.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra numurs. Tajā varat lasīt LLKC apgāda vadītājas Ivetas Tomsones interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par iepriekšējā gada vērtējumu un šāgada svarīgākajiem notikumiem, atzīstot, ka darbs pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada noteikti būs viens no faktoriem, kas ietekmēs lauksaimnieku ikdienu.
Iepazīstinām ar būtiskākajām izmaiņām nodokļu jomā, kas stājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Turpinājums – “Lauku Lapas” nākamajā numurā.
Izmaiņas attiecībā uz algu aprēķinu
Sākot ar 2018. gadu, algu aprēķini kļūs sarežģītāki, ja alga lielāka par 440 eiro, bet toties daudziem pēc nodokļu nomaksas tā sanāks nedaudz lielāka.
Salīdzinājumam ar 2017. gadu nelielajā tabuliņā apkopota algu aprēķiniem biežāk nepieciešamā informācija:
Par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šāgada darbiem saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.
– Kā vērtējat lauksaimniecību kopumā 2017. gadā? Vai lauksaimnieki iemācījušies tik galā gan ar ekonomiskajiem, gan klimatiskajiem satricinājumiem?
Tāpat kā vairākus citus nodokļus, arī PVN no 2018. gada sākuma skars vairākas izmaiņas. Apskatīsim būtiskākās, kas jau ir pieņemtas.
Samazināts reģistrācijas slieksnis. Sākot no 2018. gada 1. janvāra, par PVN maksātāju drīkstēs nereģistrēties, ja apliekamo darījumu summa iepriekšējos 12 mēnešos nav pārsniegusi 40 000 eiro (šobrīd tie ir 50 000 eiro).
