Prātus šobrīd vairāk nodarbina jaunā nodokļu reforma, bet attiecībā uz 2017. gada ienākuma deklarācijas sagatavošanu tā vēl neattiecas. Tāpat kā pagājušogad, sākot ar 1. martu un beidzot ar 1. jūniju, jāiesniedz gada ienākuma deklarācija vēl saskaņā ar “veco” kārtību.
Deklarācija minētajā termiņā obligāti jāiesniedz fiziskām personām, kas:
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” aprīļa numurs. Tajā nosaucam LLKC rīkotā konkursa “Laukiem būt!” 2018. gada uzvarētājus un īsumā iepazīstinām ar jauniešu biznesa idejām, kuru īstenošanai tika piešķirtas naudas balvas.
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības konsultante Anda Skadiņa sagatavojusi komentāru par vairākiem jautājumiem nodokļu jomā, kurus ne visi izprot pareizi, kā arī tiek skaidrota sezonas laukstrādnieka nodokļa būtība.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par 2017. taksācijas gadu ir piemērojami šādi rādītāji:
1. Taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.4. panta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām):
1.1. Eiro 2,64%;
1.2. Ārvalstu valūtās 7,3%.
Likmju noteikšanai izmantojama Latvijas Bankas publicētā informācija
Daudzi šobrīd jūtas apjukuši nodokļu labirintos. Jā, šogad izmaiņas likumos tiešām nav viegli izprotamas, turklāt tajos vēl ir daudz neskaidrību un nepilnību. Visvairāk problēmu rodas tiem, kuri paši nelasa likumus (tā nudien nav tā interesantākā lasāmviela cilvēkam, kas nav nodokļu konsultants) un nesaprot, kā tie ir veidoti un uz ko tie attiecas. Tiek saklausītas atsevišķas frāzes, un rezultātā vērojama pavisam greiza izpratne.
Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” marta numurā lasāms iedvesmojošs stāsts par vietējās rīcības grupas projekta ietvaros atjaunoto kafejnīcu “Bernātu Dzintariņš” Liepājas pusē, kas šajā vietā atradusies jau kopš 1967. gada. Par to, kā sekmes graudaugu audzēšanā garantē precīzā lauksaimniecība, stāsta Ogresgala “Kārļu” saimnieks Juris Kusiņš. LLKC dārzkopības speciālists Māris Narvils turpina iepriekšējā numurā aizsākto stāstījumu par dēstu audzēšanu. Apkopotas un analizētas tehnisko pakalpojumu cenas par 2017. gadu.
Daudzi pašnodarbinātie uztraucas par to, ka šogad jāmaksā vairāk valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI), turklāt vēl 5% pensiju apdrošināšanai (PA). Tas ir saprotams. Tomēr aicinu padomāt, – ja nav cita algota darba kā vien pašnodarbinātajam, – no kā viņiem maksās pensiju?
Kopš aizvadītā gada novembra, kad Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārvaldītais Latvijas Zemes fonds sāka piedāvāt iespēju slēgt zemes reversās nomas līgumu, noslēgti darījumi jau par 17 īpašumu iegādi. Tādējādi kopumā fonds iegādājies 270 hektāru lielas platības Kandavas, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Rundāles, Limbažu un Jēkabpils pusē. Viens no pirmajiem, kurš piedāvāto iespēju izmantoja, bija Jelgavas novada zemnieku saimniecības “Nārzbūti” īpašnieks Juris Ritums.
