Pēdējo piecu gadu laikā zīdītājgovju skaits palielinājies no 12 tūkstošiem līdz 25 tūkstošiem. Lauku saimniecībās pamatā audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru sastāda dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.
Izvērtējot zemnieku saimniecību – piena un gaļas ražotāju – nodrošinājumu ar lopbarību ziemas sezonai, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti secinājuši, ka lopbarības graudu raža ir pietiekama un kvalitāte – laba, cenas zemākas nekā pērn. Arī sienu un skābbarību ziemas sezonai patlaban izdodas savākt pietiekamā daudzumā.
No 19. augusta līdz 17. septembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņems projektu iesniegumus Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”. Devītās kārtas pieejamais publiskais finansējums bioloģiskai pārstrādei ir 3 000 000 latu un gaļas pārstrādes uzņēmumiem kautuvju rekonstrukcijai un iekārtu iegādei 2 000 000 latu.
Atbalsta pretendenti:
Piena ražošanai nelabvēlīgie laika apstākļi un augstās izmaksas šā gada sākumā piena ražošanas apjomus ES kopumā samazinājuši par 2,6%. Gada otrajā pusē, visticamāk, lopbarības cenas pazemināsies, radot nosacījumus piena ražošanas apjoma kāpumam. Šā gada piena tirgus tendences pārrunātas jūlijā notikušajā COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā par pienu un piena produktiem, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Silvija Dreijere.
Kaut piena ražošana zemnieku saimniecībās pēdējo gadu laikā kļuvusi efektīvāka, piena iepirkuma cenas joprojām nenosedz visas ražošanas izmaksas. Piena nozare lielā mērā ir atkarīga no atbalsta maksājumiem.
Lielākajā daļā ES valstu šajā ražas sezonā tiek prognozētas augstas dzīvnieku barības cenas, jo klimatiskie apstākļi nav labvēlīgi lopbarības kultūraugu audzēšanai.
Šādas prognozes izskanēja jūnijā notikušajā ES lauksaimnieku organizācijsa COPA–COGECA darba grupā par dzīvnieku barību, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Zemnieku Saeimas (ZSA) pārstāve Aija Rozenfelde.
Pēc piena kvotu atcelšanas ES likumdošanai un atbalsta mehānismiem būtu jāmazina piena cenu straujās svārstības, jānodrošina pienācīgi ienākumi piena ražotājiem un jāgarantē, ka piena ražošana notiek visā ES. Par situāciju pēc piena kvotu atcelšanas spriests ES lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu interses pārstāvošā sabiedriskās organizācijas COPA–COGECA ārkārtas Piena darba grupas sanāksmē, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) pārstāve Silvija Dreijere.
Lai veicinātu kautuvju veidošanu reģionos, izstrādāti jauni noteikumi, kas attiecas uz zemas kapacitātes (mazjaudas) kautuvēm, kurās kauto dzīvnieku gaļu realizē tieši galapatērētājam vietējā tirgū. 2013. gada 27. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 328 „Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū”, kas paredz prasības šādām zemas kapacitātes kautuvēm. Ir iecerēts, ka nelielu kautuvju izveidošanās radīs priekšnoteikumus, lai patērētāji varētu nopirkt Latvijas izcelsmes gaļu vietējā tirgū par konkurētspējīgu cenu.
Lūkot gaļas liellopu audzēšanas pieredzi Latvijā jūnijā ieradās vairāki Igaunijas zemnieki, kuri ikdienā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Vizīte notika Latvijas Dabas fondaSNOWBAL projekta ietvaros. Latvijas saimniecības apmeklēja tie Igaunijas saimnieki, pie kuriem aprīlī viesojās Latvijas saimnieki.
Iestājoties tveicīgajam laikam Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem atgādina, ka dzīvnieki jāuzmana no knišļiem un pārkaršanas.
Kā pasargāt no asinssūcēju kukaiņiem?
Lai pasargātu dzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumi, knišļu „aktīvajā” periodā – maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār!
