You are here

Grozījumi likumā par zemes privatizāciju

Ekonomika
Grāmatvedība

Šī gada 1. augustā stājās spēkā (atsevišķas normas – vēlāk) grozījumi likumā, kas reglamentē darījumus ar zemi, – t. i., likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (grozījumi ir publicēti 18.07.2014. „Latvijas Vēstnesī”). Būtiskākās izmaiņas skar darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Likums ir papildināts ar jaunu 28.1 pantu, kas nosaka, kādas personas drīkst iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šis pants stāsies spēkā ar 2014. gada 1. novembri, un tas nosaka, kādām prasībām personām ir jāatbilst, ja tās vēlēsies iegūt savā īpašumā lauksaimniecības zemi.

Fiziskajām personām ir jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

  • ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji Latvijas Republikā;
  • vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā;
  • rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem;
  • likuma 30.1 panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta.

Nosacījumi, kuriem jāatbilst juridiskajām personām:

  • vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
  • rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem;
  • vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā, vai vismaz viena īpašnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
  • var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt, ka visi patiesie labuma guvēji ir likuma 28. panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas;
  • likuma 30.1 panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā tās ir reģistrētas.

Likums pēc grozījumu izdarīšanas nosaka, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.

Likumā iekļautais jaunais 30.2 pants, kas arī stāsies spēkā šī gada 1. novembrī, nosaka, kam ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi. Ja lauksaimniecības zemes kopīpašnieks pārdod viņam piederošo zemes daļu, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi ir zemes kopīpašniekiem. Likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kas ir lauksaimniecības zemes nomnieks, ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi, ja zemes nomas līgums ir reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā. Šādā gadījumā lauksaimniecības zemes nomniekam ir pirmpirkuma tiesības arī uz to lauksaimniecības zemi, uz kuru pirmpirkuma tiesības neizmanto zemes kopīpašnieks.

Jaunās likuma prasības netiek attiecinātas uz:

  • lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz desmit hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus – juridiskajām personām;
  • maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
  • mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
  • valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai;
  • lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8. punktu;
  • darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem;
  • lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Likumā iekļautais 36. pants nosaka, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

Pašvaldībai būs pienākums vest lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru, bet kārtību, kādā zemes nomnieks vai iznomātājs informēs pašvaldību par noslēgtajiem zemes nomas līgumiem, noteiks Ministru kabinets.

Likums paredz arī Latvijas Zemes fonda izveidi.

Linda Puriņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja

Add new comment