You are here

PVD paveiktais uzņēmuma “Tukuma straume” ražotās dzīvnieku barības pārbaudēs

Citi

Pirmo informāciju, ka pieaug ar barības vada dilatāciju saslimušo suņu skaits, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēma pirms gada – 2015. gada martā.

Latvijas Veterinārārstu biedrība informēja PVD, ka visus saslimušos suņus vienojot barība, ko tie lietojuši uzturā – “Dogo”. Vienlaikus tika izvirzīta hipotēze, ka barība varētu saturēt kādu vielu, kas izraisa saslimšanu, papildus norādot, ka literatūrā aprakstīti gadījumi, kad saslimšanu izraisījuši toksīni – smagie metāli, tallijs, neirotoksīni.

PVD nekavējoties veica pārbaudes uzņēmumā “Tukuma straume”, kas ir suņu barības “Dogo” ražotājs.

Kopumā, lai pārbaudītu “Dogo” zīmola barības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, 2015. gadā PVD ražošanas uzņēmumā ir veicis 15 pārbaudes, kā arī laboratoriskajiem izmeklējumiem uz 44 rādītājiem nosūtījis uzņēmumā ražotās dzīvnieku barības paraugus, tostarp arī kaķu barību.

“Dogo” zīmola barība laboratoriski pārbaudīta, lai noteiktu:

  • atbilstību nekaitīguma kritērijiem (smago metālu saturs, pesticīdu saturs, dioksīnu un polihlorbifenīlu saturs, botulīna toksīna klātbūtne);
  • mikrobioloģisko piesārņojumu (salmonellu ģints baktērijas, enterobaktērijas, anaerobā mikroflora, kopējais mikroorganismu skaits);
  • salikto mikroelementu grupai piederošo barības piedevu saturu (vara un cinka saturs);
  • barības marķējumā norādīto analītisko rādītāju atbilstību to faktiskajam saturam barībā (kopproteīns, kokšķiedra, kopeļļas un tauki, kalcijs).

Pēc veiktās pārbaudes tika konstatēts, ka visi laboratorisko izmeklējumu rezultāti nepārsniedz likumdošanā noteiktās normas.

PVD veikto uzņēmuma “Tukuma straume” ražoto barības paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti

Nr.p.k.

Rādītājs

Analīžu rezultāts,

mg/kg pilnvērtīgā barībā ar mitruma saturu 12%

ES noteiktais

maksimālais saturs,

mg/kg pilnvērtīgā barībā ar mitruma saturu 12%

Barības piedevas

1.

Varš

12,7±1,3

25

2.

Cinks

196±20

250

Smagie metāli

3.

Dzīvsudrabs

<0,02

0,3

4.

Svins

0,046±0,005

5

5.

Kadmijs

0,039±0,004

2,0

6.

Arsēns

0,155±0,016

2,0

Pesticīdu atliekas (hlororganiskie pesticīdi – nekaitīguma kritēriji)

 

 

 

 

7.

Aldrīns un

 <0,003

 0,01

8.

Dieldrīns – izteikts kā dieldrīns

9.

Hlordāns

<0,01

0,02

10.

DDT

<0,006

0,05

11.

Endrīns

<0,01

0,01

12.

Heptahlors

<0,003

0,01

13.

Heksahlorbenzols

<0,01

0,01

 14.

Heksahlorcikloheksāns – alfa izomēri

<0,003

 0,02 

Heksahlorcikloheksāns –beta izomēri

<0,003

0,01

Heksahlorcikloheksāns –gamma izomēri

<0,003

0,2

15.

Endosulfāns

<0,01

0,1

Dioksīnu saturs (barības nekaitīguma kritērijs)

16.

Dioksīnu summa (PHDD/F)

0,015

1,75

17.

Dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu summa

(PHB)

0,008

2,5

18.

Dioksīnu un polihlorbifenilu summa

(PHDD/F –PHB)

0,023

5,5

Mikrobioloģiskie izmeklējumi (nekaitīguma kritērijs)

19.–28.

Salmonella spp 25 g

Nav konstatēts

N=5 (nedrīkst būt)

29.–33.

Enteropatogēnā mikroflora

Nav konstatēts

N=5

 

Botulīna toksīns

Nav konstatēts

Nav pieļaujams

Barības marķējuma rādītāji ( informācija patērētājam)

34.

Kopproteīns

A

Pieļaujamības robeža katram rādītājam

35.

Koptauki

A

36.

Kokšķiedra

A

37.

Kalcijs

A

Tehnoloģisko barības piedevu – antioksidantu,

kuriem noteikts maksimāli pieļaujamais daudzums, saturs

38.

Butilēts hidroksianizols

67

150

39.

Butilēts hidroksitoluols

74

 

40.

Etoksikvīns

0,37

 

Smago metālu saturs

41.

Dzīvsudrabs

<0,05

0,3

42.

Svins

0,089

5,0

43.

Kadmijs

0,073

2,0

44.

Arsēns

0,145

2,0

 

Jāpiebilst, ka laboratorisko izmeklējumu rezultāti atbilst normām gan PVD ņemtajos un laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos paraugos, gan paša uzņēmuma paškontroles ietvaros ņemtajos un izmeklētajos paraugos, gan arī Latvijas Veterinārārstu biedrības izveidotās pētnieku grupas ņemtajos paraugos.

PVD arī šogad turpinās pastiprinātu uzņēmuma “Tukuma straume” uzraudzību, ņems paraugus un nosūtīs tos laboratoriskai izmeklēšanai, tajā skaitā uz rādītājiem, kas nav izmeklēti un kuru pieļaujamās normas nav noteiktas normatīvajos aktos, bet varētu būt aizdomas par to klātbūtni barībā. Jau šobrīd barības augu izcelsmes izejvielas tiek izmeklētas uz glifosātu un fosfororganiskajiem savienojumiem.

Papildus plānots pārbaudīt augu toksīna – teobromīna – saturu barībā, nitrīta, polihlorbifenilu, kas nav līdzīgi dioksīniem, saturu, kā arī atkārtoti plānots laboratoriski pārbaudīt tehnoloģisko barības piedevu saturu, mikotoksīnu saturu, kā arī mikrobioloģisko piesārņojumu (salmonella, enterobaktērijas).

Māris Balodis,

Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors

 

Add new comment