You are here

Zemes cenas kāpumu sekmē spekulatīvie darījumi un pieaugošā konkurence par labām lauksamniecības zemes platībām

Ekonomika
Lauku attīstība

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra (LLKC) veiktais datu apkopojums par zemes cenas izmaiņām liecina, ka desmit gadu laikā visstraujākais zemes cenas kāpums noticis Zemgalē, kā arī Latvijas Ziemeļaustrumos – Gulbenes, Valkas, Alūksnes reģionos. Lielākā ietekme uz zemes cenas pieaugumu bijis ne tikai spekulatīvajiem darījumiem ar zemi, to uzpērkot ārvalstu kompānijām, bet arī biogāzes staciju darbībai, kā arī pašu lauksaimnieku aizvien pieaugošajai konkurencei par labākajām lauksaimniecības zemēm.

Aizvadītā mēneša laikā 26 LLKC reģionālie biroji veica aptauju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenām un zemes nomas cenas izmaiņām. Iepriekšējo datu apkopojumu LLKC veica pirms desmit gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā straujākais cenu kāpums noticis tajās teritorijās, kur notiek aktīva lauksaimnieciskā darbībā un izbūvētas biogāzes stacijas, kuru darbināšanai nepieciešams liels daudzums zaļmasas. Nenoliedzami, liela ietekme ir arī starpniekiem – gan ārvalstu, gan vietējiem zemes uzpircējiem. Jāuzsver, ka katra konkrēta zemes gabala cenu ietekmē gan, tas, cik labā lauksaimniecības stāvoklī tā ir, gan atrašanās vieta (cik viegli tai piekļūt) un vēl citi apstākļi.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: „LLKC jau pirms desmit gadiem prognozēja pašreiz notiekšos procesus zemes tirgū, bet rīcība, kas tos novērstu diemžēl nākusi par vēlu. Zemes iegādes kreditēšanas programma, kas dod iespēju zemniekiem tikt pie resursiem zemes pirkšanai, darbu sāka tikai pirms nepilniem diviem gadiem, bet diskusijas par zemes iegādes ierobežojumiem notiek tikai tagad.”

Latgales reģionā lielākais cenu pieaugums 10 gados ir noticis Balvu, Rēzeknes un Ludzas, kā arī Daugavpils bijušo rajonu teritorijās. Kā norāda LLKC konsultāciju biroju eksperti, šeit par zemi ļoti aktīvi cīnās ārvalstnieki, kā arī biogāzes staciju īpašnieki. Biogāzes staciju darbībai īpaši liela ietekme uz zemes cenām Daugavpils un Rēzeknes apkaimē, savukārt Krāslavā un Preiļos aktīvi darbojas ārvalstu zemes uzpircēji. Latgales reģionā starp pašmāju zemes pircējiem aktīvākie ir lielu saimniecību īpašnieki, kam ir pietiekami daudz resursu zemes iegādei. Mazo saimniecību īpašniekiem ir salīdzinoši maza iespēja konkurēt par zemi tās dārdzības dēļ.

Kurzemē straujākais zemes cenu kāpums bijis Liepājas, Saldus un Kuldīgas bijušo rajonu teritorijās. Liepājā liela ietekme ārvalstniekiem un biogāzes staciju īpašniekiem. Saldus apkaimē liela cīņa par labākajiem zemes gabaliem notiek pašmāju zemnieku starpā, jo labas zemes ir maz. Konsultāciju biroju eksperti norāda, ka reģionā kopumā liela ietekme uz zemes cenām ir biogāzes staciju īpašniekiem, kuri bieži vien pārsola zemes cenu, tādējādi vietējos zemniekus atstājot bez iespējām paplašināties.

Vidzemē straujākais zemes cenu kāpums bijis Madonas, Gulbenes, Valkas un Alūksnes bijušo rajonu teritorijās. Gulbenē liela ietekme uz zemes cenām ir biogāzes stacijas īpašniekiem, arī Limbažu novadā šis rūpals pēdējo pāris gadu laikā situāciju zemes tirgū padarījis saspringtāku.  Pārējās pieminētajās teritorijās LLKC biroju eksperti fiksējuši spekulatīvus darījumus ar zemi, kur pamatā iesaistīti pašmāju un ārvalstu nekustamo īpašumu tirgoņi. Savukārt Valkas, Cēsu, Valmieras un Madonas bijušo rajonu teritorijās ir daudz spēcīgu zemnieku, kuri savā starpā konkurē par labākajām zemes platībām.

Zemgalē nozīmīgākais cenu lēciens bijis Jelgavas, Dobeles un Bauskas bijušo rajonu teritorijās. Jelgavas reģionā aktīvākie zemes pircēji ir lielās zemnieku saimniecības. Dobeles un Bauskas apkaimē ievērojama ietekme uz zemes cenām ir biogāzes staciju darbībai. Pierīgas apkaimē, īpaši Ādažos, cenas ietekmē augošā piepilsētas apbūve – lauksaimniecības zeme tiek pirkt ar nolūku to transformēt par apbūves zemi.

Vidējās zemes cenas Vidzemes reģionā, eiro/ha

Zemes nomas cenas. Pēdējos gados izteikta tendence – lauksaimnieki izpērk savas nomas zemes. Zemes nomas cenas Latvijā ir ļoti atšķirīgas un lielā mērā tās atkarīgas no zemes nomnieka un iznomātāja savstarpējām attiecībām – ja tās ir labas, nomas cena parasti tiek noteikta zemes nodokļa apmērā. Ļoti bieži nomas cenu nosaka platībmaksājumu apmērā. Vietās, kur cīņa par labākajiem zemes gabaliem izteikti saspringta, cenas ir augstākas. Arī zemes nomas cenas daudzviet ietekmē biogāzes staciju darbība – to īpašnieki bieži vien pārsola vietējos zemniekus, piedāvājot augstu nomas cenu. Augstākas zemes nomas cenas bieži vien nosaka ārvalstu zemes īpašnieki, iznomājot zemi vietējiem lauksaimniekiem, šādu gadījumi fiksēti Liepājas pusē, Rēzeknes apkaimē, kā arī dažviet Vidzemē.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: „Pēdējo desmit gadu laikā skaidri redzams, ka zemes nomas cenas apmēru nosaka ES atbalsta maksājumi par hektāru. Nav godīgi, ka lauksaimniekiem, kuri strādā uz nomas zemēm, ES atbalstā saņemtā summa jāsamaksā par zemes nomu, tādējādi ES lauksaimniecībai paredzētais atbalsts nonāk nevis ražotāja, bet gan zemes īpašnieka rīcībā. Manuprāt būtu nepieciešams panākt, lai ES atbalsts būtu saistīts nevis ar zemi, bet ar saimniecisko darbību.”

Informāciju sagatavoja:

Iveta Tomsone
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

FOTO: Maija Sirvide

Add new comment