Vasarā mežā jāpievērš uzmanība meža kaitēkļiem

Līdz ar silto laiku un dabas atmodu mežā aktivizējušies arī kukaiņi. Mežā sastopamas apmēram 19 000 kukaiņu sugas, no kurām mežam kaitīgo kukaiņu (kaitēkļu) sugu skaits ir ap 400. Kādiem kaitīgiem kukaiņiem būtu pirmkārt jāpievērš uzmanība?

Izcirtumos stādījumus bojā priežu lielais smecernieks

Vasaras sākumā īpaša vērība jāpievērš izcirtumos jaunajiem stādījumiem. Priežu lielais smecernieks (Hylobius abietis) apgrauž egļu, priežu, reizēm arī bērzu stumbriņus, mizu un izēd pumpurus. Smecernieks visintensīvāk kaitē pirmos divus gadus. Svaigā izcirtumā atstātie celmi ar saknēm, zari un galotnes pievilina kaitēkļus. Mežkopji svaigā izcirtumā neiesaka stādīt ar insektocīdiem neapstrādātus stādus, labāk rudenī sagatavot augsni un stādīt nākamajā gadā. Kādreiz populārs paņēmiens bija ķeramgrāvīšu ierīkošana, norobežojot svaigus izcirtumus no jaunaudzēm. Pēdējā laikā stādaudzētavās ir pieejami arī stādi, kas apstrādāti ar ekovasku, kas spēj aizsargāt jaunos kociņus vienu līdz divas veģetācijas sezonas, pēc tam, kokam augot un stumbram plešoties resnumā, vasks sāk plaisāt.

Pieaugušas egles bojā egļu astoņzobu mizgrauzis

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir visbīstamākais egļu kaitēklis Latvijas mežos. Lai gan mizgraužu populācija pēdējos gados atrodas zemā līmenī, tie savairojas lokāli un nodara kaitējumu lieliem kokiem. Visvairāk apdraudētas ir vēja un ilgstoša sausuma novājinātas vidēja vecuma un vecākas egļu audzes. Bojājumu rezultātā egļu audze iet bojā vai izretinās.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir tipisks stumbru kaitēklis, neliela (4–5,5 mm) tumši brūna, spīdīga, ar matiņiem klāta vabolīte. Tā izlido maija vidū, invadē stumbru, izgraužot ieskrejas, kuras var pamanīt pēc koksnes miltiem un sveķiem uz stumbra. Gadā attīstās 1–2 paaudzes. Vaboles ziemo zemsedzē.

Mizgrauža bojājumu ierobežošanā svarīgi veikt pareizas saimnieciskās metodes. Līdz maijam no audzēm vajadzēja izvākt nesen invadētās egles un sekot līdzi kaitēkļa bojājumiem. Ja invāzija turpinās, vasaras periodā bojātie koki no meža jāizvāc mēneša laikā vai arī jāmizo, mizas sadedzinot vai aprokot dziļāk par pusmetru. Kaitējumu ierobežo, audzējot noturīgas audzes, neatsedzot mežmalas valdošo vēju pusē, laikus cērtot sanitārās cirtes un masveida savairošanās gadījumos − lietojot feromona slazdus.

Priežu skujas bojā priežu rūsganā zāģlapsene un tīkllapsene

Pēdējos gados priežu mežos pieaug priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) postījumi. Zāģlapsene diezgan plaši izplatīta Kurzemē, Pierīgā un citur lokāli. Zāģlapsenes atskujo priežu jaunaudzes, sākot no 6 līdz 50  gadu vecām priežu audzēm. Kāpuri dzīvo kolonijās un grauž tikai vecās, iepriekšējo gadu skujas un jaunās parasti neaiztiek. Pieaugušie kāpuri jūlija vidū iekūņojas turpat pie dzinumiem. Cietušās audzes bojā neiet, toties ir pieauguma zudumi, izretinās koku vainagi. Zāģlapseņu iznīcināšanā visnozīmīgākie ir kukaiņēdāji putni – zīlītes, melnais mušķērājs, melnais strazds, tāpēc kaitēkļu apdraudētajās platībās tiem der izvietot būrīšus.

Daugavpils pilsētas mežos aptuveni 200 ha platībā jau vairākus gadus novēroti priežu audžu tīkllapsenes (Acantholyda posticalis) skujgrauzēju bojājumi. Kāpuri šķiļas, sākot ar jūniju, un tūlīt veido pirmos tīklojumus. Skujas grauž dažāda vecuma priežu audzēs neregulāri. Liela daļa skuju atlieku nobirst zemē vai paliek tīklojumā kopā ar ekskrementiem. Kāpuri noēd gan vecās, gan jaunās skujas. Jūlija otrajā pusē tie nokrīt zemē un ierokas 15–40 cm dziļi augsnē. Kaitēklis var savairoties gadu desmitus un izraisīt pat audžu bojāeju. Speciālisti iesaka bojājumu riskam pakļautajās mežaudzēs izvietot putnu būrus, kā arī laikus izvākt nesen kaltušos un invadētos, novājinātos kokus.

Meža kaitēkļu pārmērīga savairošanās var pazemināt koksnes un sēklu kvalitāti, audžu priekšlaicīgu izretināšanos vai pat bojāeju. Tomēr jāatceras, ka paši cilvēki arī ar neapdomīgu darbību var veicināt kaitēkļu savairošanos. Tādēļ, veicot kādas darbības mežā, būtu jāpadomā arī par šiem aspektiem. Neskaidrību gadījumā vēlams vērsties pie meža speciālistiem (www.mkpc.llkc.lv).

Sarmīte Grundšteine,

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā