You are here

Meža īpašniekiem un sabiedrībai jāmeklē kopsaucējs

Mežsaimniecība

Iespējamie grozījumi regulējumā par koku ciršanu mežā, kas paredz samazināt koku caurmēru galvenajās cirtes izpildei, tuvinot mežsaimniecību Zviedrijas un Somijas praksei, aizsargājamo ES meža biotopu noteikšana privātajos mežos, Valsts meža dienesta sadarbība ar meža īpašniekiem – šie jautājumi kļuva par visai asu debašu iemeslu ikgadējā Meža nozares konferencē, ko sadarbībā ar Zemkopības ministriju organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs.

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs: “Pienāk ziņas, ka cilvēki, uzzinot, ka sekos kartēšana, ātri cenšas izmantot iespēju nocirst kādas platības, lai gan tas varbūt nebija plānots, vajadzīgs un varbūt tirgus situācija nav tā pati labākā Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka viens no risinājumiem, kā biotopu kartēšanas procesā rīkoties attiecībā pret meža zemju īpašniekiem, ir izmaksāt kompensāciju par kādas teritorijas noteikšanu kā aizsargājamo platību, ja saimnieciskā darbība tajā būs liegta. Ja ir aizliegums un man ir gatavi par to adekvāti samaksāt, jo negūstu iespējamo peļņu, es uzturu šo biotopu un saudzēju to. Es domāju, ka tas ir risinājums".

Dabas aizsardzības pārvalde tikmēr norādīja – informāciju par apsekojumos atklātajiem biotopiem, īpašnieki saņems 2018.gada otrā pusē, kad būs izvērtēta apkopotā apsekojumu informācija par paveikto šajā gadā.

Savukārt LLU Meža fakultātes profesors Dagnis Dubrovskis, runājot par mērķa caurmēra izmaiņām galvenajai cirtei, uzsvēra - mežs jācērt tad, kad tam ir vislielākā vērtība. “Pasaulē meža īpašniekiem ir plašākas iespējas izvēlēties, kuram no alternatīviem meža apsaimniekošanas mērķiem sekot, un nav noteikta tik vienota pieeja, kāda ir normatīvajos aktos Latvijā. Arī kaimiņu valstis to sen jau ir sapratušas un veidojušas diezgan lielas izmaiņas savās normatīvo aktu bāzēs, Igaunijā - 2009.gadā, Somijā - 2014.gadā, dodot meža īpašniekiem lielu brīvību,” skaidroja profesors.

Zemkopības ministrs uzsvēra – tā kā joprojām nav panākta vienošanās starp dabas aizstāvjiem un mežu īpašniekiem par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos "Par koku ciršanu mežā" un "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos", diskusija turpināsies, līdz kopsaucējs taps atrasts. Noteikumu izmaiņas netiks virzītas “par katru cenu”, būtiski panākt tādas regulējuma izmaiņas, kas pieņemamas arī citām interešu grupām.

Valsts meža dienests aicināja rūpīgi sekot ozolu stāvoklim savos īpašumos, jo Latvijā atklāta akūtā ozola kalšana. Koks sāk kalst no galotnes un nokalst 3-5 gadu laikā. Ja šādas pazīmes pamanītas, saimniekiem jāinformē VMD inženierus meža aizsardzības jautājumos: Oskars Zaļkalns – tālrunis: 26188968; e-pasts: oskars.zalkalns@dienvidkurzeme.vmd.gov.lv vai Vasilijs Kolačs – tālrunis: 29441040; e-pasts: vasilijs.kolacs@ziemelvidzeme.vmd.gov.lv  Savukārt par saņemtajām vēstulēm, zvaniem vai apmeklējumiem no dažādu personu puses ar piedāvājumu nocirst mežu vai pārdot īpašumu, kā draudu minot biotopu kartēšanu, meža īpašnieki var vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē, lai tā tālāk noskaidrotu personu datu ieguves likumību.

Konferencē  arī tika atzīts, ka neraugoties uz mežizstrādei nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība arī šogad būs lēšama kā ļoti laba – teju divi miljardi eiro. Tādējādi meža nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā būs vairāk nekā 5,2%. Eksportā meža nozare veido vismaz 20%, kas ir ievērojami rādītāji Latvijas ekonomikai kopumā.

Plašāka informācija par konferencē analizētajām prezentācijām - pielikumā.

Vai konferences tiešraides ierakstu var noskatīties šeit:

Kontaktinformācija papildjautājumiem: tālr. 63050477, mkpc@mkpc.llkc.lv, www.mkpc.llkc.lv sadaļā Informatīvie materiāli.  

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto Galerija: