You are here

Bojā gājušās mežaudzes varēs atjaunot ar ES atbalstu

Mežsaimniecība

Pagājušā gada lietavu un šī gada sausuma dēļ valstī iznīkušas mežaudzes vairāku simtu hektāru platībā, tostarp arī privāto meža īpašnieku mežos.

Pēdējā laikā Latvijā pēc postošiem laika apstākļiem, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, ilgstoša sausuma, spēcīgām lietavām, plūdiem un līdzīgiem laikapstākļiem mežaudzēs postījumi ir bijuši tik lieli, ka tās gājušas bojā un ir jāatjauno. Piemēram, 2017. gada decembrī spēcīgo rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ mežsaimniecībā tika izsludināta katastrofas situācija.

Veiktas izmaiņas atbalsta saņemšanā

Līdz šim atbalstu mežaudžu atjaunošanai varēja saņemt tikai par platību, par kuru Valsts meža dienests sniedza atzinumu, ka tajā ir bijis ugunsgrēks. Tā kā mežaudzes posta ne vien ugunsgrēki, bet arī vairāki abiotiski faktori, piemēram, vējš, sausums, spēcīgas lietavas, sniegs, ledus un citi neparedzami apstākļi, veikti grozījumi Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā pasākumā “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā”, kas paredz šādus abiotiskos faktorus.

Izmaiņas precizē ES atbalsta piešķiršanas kārtību apakšpasākumā “Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana”. Izmaiņas paredz, ka turpmāk meža īpašnieki varēs saņemt ES atbalstu mežaudžu atjaunošanai ne tikai ugunsgrēka, bet arī spēcīgu lietavu vai sausuma gadījumos. ES atbalstu meža īpašnieki varēs saņemt tikai par platībām, par kurām meža īpašnieks būs iesniedzis pārskatu par meža atjaunošanu vai ieaudzēšanu, un VMD būs atzinis platību par mežaudzi.

Būs nepieciešams VMD atzinums

Lai saņemtu ES atbalstu par iznīkušām mežaudzēm, būs nepieciešams VMD atzinums. To tagad Valsts meža dienests sniegs arī par mežaudzi, kas ir iznīkusi sausuma, ūdens vai citu abiotisku faktoru ietekmē, kālab mežs ir atjaunojams.

Lai izpildītu prasības, kas izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma, un lai Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts meža dienests varētu administrēt atbalstu un izvērtēt meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānu, tad, iesniedzot iesniegumu dienestā, būs jānorāda fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija un nekustamā īpašuma kadastra numurs. Minētie personas dati nepieciešami, lai dienests varētu identificēt konkrēto personu un izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Jāapseko mežaudzes

Meža īpašniekiem iesakām apsekot savus meža īpašumus, īpaši pavasarī iestādītās jaunaudzes, un novērtēt to stāvokli. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, vai jaunie kociņi jūtas labi un vai daļa no tiem nav iznīkuši. Īpaši svarīgi to izdarīt ir ES atbalsta saņēmējiem.

Meža īpašnieks, kurš ilgāku laiku ir atstājis bez uzmanības iestādīto jaunaudzi, nevar būt drošs, ka pats ir izpildījis saistības ar LAD, pat ja pavasarī ir godprātīgi iestādījis kociņus pietiekamā daudzumā, iekļāvies termiņos un iesniedzis pārskatu Valsts meža dienestā.

Tāpēc jaunaudžu apsekošana ir jāveic obligāti. Piecus gadus pēc Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānā norādītā projekta īstenošanas beigu termiņa Valsts meža dienestam ir tiesības veikt ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās mežaudzes pārbaudi dabā.

Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts, ka ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās sugas koku skaits ir mazāks par koku skaitu atbilstoši kritiskajam šķērslaukumam, atbalsta saņēmēja pienākums ir gada laikā pēc Valsts meža dienesta vai LAD lēmuma pieņemšanas par platības neatbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem papildināt koku skaitu vismaz līdz minimālajam skaitam vai atmaksāt saņemto atbalstu.

Par ES atbalstu bojā gājušu mežaudžu atjaunošanai meža īpašnieki var konsultēties Meža konsultāciju pakalpojumu centra birojos (www.mkpc.llkc.lv) vai informatīvajos semināros. Domājams, ka ES atbalsta pasākuma “Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana” kārtu LAD atvērs tuvākajā laikā, kad meža īpašnieki varēs iesniegt projektus. Lūgums sekot līdzi informācijai www.lad.gov.lv.

Sarmīte Grundšteine,

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā