You are here

Kooperācijai – stratēģiju un izglītību

Ekonomika
Lauku attīstība
Citi

Latvijā ar kooperatīvu dibināšu līdz šim veicies labi, bet kā kooperācijas sistēmu attīstīt tālāk, kā veicināt izpratni par tās lietderību un zemnieku uzticēšanos tiem? Šie bija galvenie jautājumi, kurus diskutēja starptautiskā konferencē “Tirgus spēka iegūšana – kooperatīvu dzīvotspēja”, kas ar Valsts Lauku tīkla atbalstu notika 25. oktobrī Jaunpilī.

Konferencē pulcējās ap 70 dalībnieku no visas Latvijas – kooperatīvu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, zinātnieki, konsultanti, un citi interesenti. Kopīgais jautājums – kā zemniekiem iegūt tirgus spēku? Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir kooperācija. To apliecināja arī Tīdžejs Flanagans (TJ Flanagan), Īrijas kooperatīvo organizāciju biedrības ICOS izpilddirektors, kurš izklāstīja Īrijas kooperācijas pieredzi. Tā veidojusies kopš 1894. gada, kad Īrijā bija vairāk nekā 1000 nelielu lauksaimnieku sabiedrību ar 90 tūkstošiem biedru, līdz šodienai, kad Īrijas kooperatīvu organizācija apvieno ap 130 dažādas kooperatīvās un ar kooperācijas biznesu saistītas organizācijas. Tajā skaitā ir ne tikai kooperatīvi, bet arī kooperatīviem piederošas pārstrādes rūpnīcas un servisa organizācijas, kas nodrošina dažādus pakalpojumus zemniekiem. Īrijas pieredze ir Latvijai lietderīga, īpaši piena ražošanas nozarē, jo šajā valstī laukos saimnieko lielākoties maza un vidēja izmēra saimniecības ar vidēji 40 ha zemes un 80 govju lielu ganāmpulku ar izslaukumu vidēji 5000 kg/gadā. Tieši pateicoties kooperācijai, Īrijai izdevies kļūt par vienu no ES lielākajiem piena produktu eksportētājiem, kas ļauj noturēt salīdzinoši augstas piena iepirkuma cenas.

Vai Latvijai, precīzāk, Baltijas reģiona lauksaimniekiem ir iespējams sasniegt Īrijas panākumus? Tas atkarīgs no pašiem zemniekiem. Tā uzskata arī Igaunijas piena kooperatīva “E-piim” valdes priekšsēdētājs Jānus Murakas (Jaanus Murakass). Viņš konferences dalībniekus iepazīstināja ar topošās “E-piim” piena pārstrādes rūpnīcas izveides gaitu. Projekta ideja dzimusi jau pirms vairākiem gadiem, tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta un mērķtiecīgi vadīta. Pēc ilgām un sarežģītām pārrunām, “E-piim” ir izdevies atrast stratēģiskos partnerus projekta izveidei – Nīderlandes kompāniju “Interfood”, kas garantē tirgu saražotajai produkcijai visā pasaulē, kā arī 106 miljonu vērtā projekta finansētājus, kas būs Eiropas Investīciju banka, ING banka, Luminor banka, kā arī piesaistīts ES fondu finansējums. J. Murakas norāda, ka kooperatīva mērķis ir apvienot Igaunijas un Latvijas zemniekus kopīgai pienā pārstrādei, nodrošinot 1000 tonnas efektīvi pārstrādāta piena dienā, tā noietu pasaules tirgos, kas ļautu vidējo piena iepirkuma cenu reģionā paaugstināt par 4 centiem, tādējādi faktiski sasniedzot vidējo ES piena iepirkuma cenu līmeni.

Vai tas izdosies? Te pārdomās par līdzšinējo pieredzi dalījās kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža, kurš uzskaitīja labumus, ko kopdarbība dod zemniekiem. Ja ir kopīgs ilgtermiņa mērķis, biedru uzticēšanās profesionālai kooperatīva vadībai, tad mērķis – tirgus spēks – zemniekiem ir sasniedzams.

Ko darīt, lai tirgus spēku iegūtu ne tikai graudaudzētāju, bet arī pārējo nozaru kooperatīvi, konferences laikā diskutēja vairākās darba grupās. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) vadītāja Induļa Jansona vadībā tika spriests par kooperatīvu mērķiem un būtību. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) direktors Kaspars Žūriņš vadīja diskusiju par atbalsta instrumentiem kooperatīviem, bet par iespējām augt mājražotāju kooperatīviem dalībnieki diskutēja LPKS “Talsu novada garša” vadītāja Dzintara Silgala vadībā. Visās darba grupās secināts – kooperācijai nepieciešama ilgtermiņa vīzija, kopīga stratēģija un rūpīgāks darbs sabiedrības, jo īpaši jauniešu, izglītošanas šajā jomā. Apkopotos darba grupu diskusiju rezultātus izmantos tālākām darbībām kooperācijas stiprināšanai.

Kā dzīvē darbojas kooperatīvs un tam piederoša piena pārstrādes rūpnīca, konferences dalībnieki noskaidroja, apmeklējot LPKS “Piena ceļš” uzņēmumu “Jaunpils pienotava”.

Konferenci ar Valsts Lauku tīkla atbalstu organizēja LLKC un LLKA. Detalizētāk par konferencē runāto lasiet LLKC izdevumu “Lauku Lapa” un “Latvijas Lopkopis” novembra numuros.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja

Foto Galerija: