You are here

Dažādas izcelsmes Ile de France tīršķirnes aitu māšu auglības, jēru saglabāšanas un ātraudzības rezultātu analīze

Lopkopība
Aitas un kazas
Zālēdāju projekts

Palielinoties aitu skaitam un pieprasījumam pēc kvalitatīvas jēru gaļas Latvijā, arvien aktuālāks kļūst jautājums par šķirņu un ēdināšanas stratēģijas izvēli šo mērķu sasniegšanai. Pēdējos piecos gados Latvijā tika ievestas ārvalstīs selekcionētu šķirņu aitas un teķi ar mērķi veidot tīršķirnes ganāmpulkus. Viena no ievestajām šķirnēm ir Ile de France.

Šķirne izveidota Ile de Fransas reģionā, krustojot Dišleja Lesteras un Rambuljē aitas. Sākotnēji krustojuma rezultātā iegūtās aitas nosauca par Dišleja merino, tās vēlāk tika krustotas ar Mauchampo merino šķirnes teķiem. Ile de France šķirne tika reģistrēta 1892. gadā, bet šķirnes aitu audzētāju asociācija nodibināta 41 gadu vēlāk, 1933. gadā. Mūsdienās Ile de France aitas ir viena no visplašāk izmantotajām šķirnēm gaļas ieguvei gan tīraudzēšanā, gan kā tēva šķirne, krustojot ar vietējo šķirņu aitām. Dzīvnieki ir masīvi, liela auguma. Seja un kāju apakšējā daļa ir baltā krāsā un nav klāta ar vilnu. Abu dzimumu dzīvnieki ir bez ragiem. Aitu mātes dzīvmasa ir no 70 līdz 90 kg, teķu dzīvmasa – 110 līdz 150 kg. Mātes auglība – 180. Jēri uzrāda labu dzīvmasas pieaugumu, nobarojot ganībās. Ile de France šķirnes teķus Latvijā jau izmantoja pirms vairāk nekā 20 gadiem ar mērķi uzlabot Latvijas tumšgalves šķirnes aitu gaļas produktivitāti un kvalitātes rādītājus. Aitu mātes netika ievestas, tāpēc nenotika pētījumi par tīršķirnes jēru ieguvi un nobarošanu.

Ievedot Latvijā aitas un teķus, bija iespējams veikt demonstrējumu, kura mērķis ir skaidrot Vācijā un Latvijā dzimušo jaunā tipa Ile de France šķirnes aitu māšu auglības un jēru izaudzēšanas rezultātus un piemērotību Latvijas klimatiskajiem un turēšanas apstākļiem.

Mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:

1. Skaidrot dažādās sezonās atnesušos Vācijā un Latvijā dzimušo Ile de France šķirnes aitu māšu:

auglību (metiena lielumu);

iegūto jēru dzīvmasu atšķirot (pienīguma rādītājs);

iespējamo jēru realizācijas vecumu.

2. Veikt iegūto rezultātu analīzi.

Materiāli un metodes

Izmēģinājums tika ierīkots Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta saimniecībā SIA “Cimbuļi” laika posmā no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 5. oktobrim. Uzsākot izmēģinājumu 2017. gada sākumā, saimniecībā bija 264 aitas, no kurām 79 Ile de France šķirnes aitu mātes, kas lielākoties ievestas no Vācijas. Ganāmpulkā 2018. gada sākumā jau bija 382 dzīvnieki, no kuriem 145 Ile de France tīršķirnes aitu mātes – gan no Vācijas ievestās, gan dzimušas Latvijā.

Dzīvnieku svēršanai un reģistrēšanai ir uzstādīti svari, un no 2018. gada tiek pilnvērtīgi izmantota specializētā programmatūra. Ar elektronisko vadības sistēmu tiek nolasītas dzīvnieku elektroniskās krotālijas, un dati par dzīvnieka dzīvmasu tiek nosūtīti uz saimniecības elektronisko datu bāzi. Izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, tiek samazināti stresa faktori darbā ar aitām un jēriem.

Ziemas periodā visi dzīvnieki tiek turēti kūtī. Vasarā jaunaitiņas un aitu mātes tiek laistas ganībās. Nobarojamie jēri un aitu mātes ar jēriem tiek turētas kūtī. Pamatbarība ziemas un jēru nobarošanas periodā ir kvalitatīvs lucernas skābsiens, kas tiek sagatavots ruļļos. Siens tiek piedāvāts nelielā daudzumā, un to ieliek silēs uz nakti. Kā pakaišu materiāls tiek izmantoti graudaugu salmi. Jēri un aitu mātes tiek piebaroti ar speciāli sagatavotām spēkbarības granulām. Saimniecībā aitām izbarotās barības ķīmiskā sastāva rezultāti apkopoti 1. un 2. tabulā.

1. tabula. Izēdinātās lopbarības sastāva ķīmisko analīžu rezultāti 2017. gadā

 Lopbarība

Sausna, %

1 kg barības sausnas sastāvs

kopproteīns, %

NDF, %

ME, MJ

Ca, %

P, %

koppelni, %

Skābsiens, (1. pļāvums, lucerna)

62,67

17,20

43,38

9,67

1,44

0,26

8,13

Skābsiens, ( 3. pļāvums, lucerna)

34,45

14,17

48,94

9,41

1,03

0,28

9,94

Skābsiens

73,71

10,96

48,10

10,00

1,13

0,17

6,14

Papildbarība aitām

88,0

17,70

-

9,94

0,95

0,46

7,30

Papildbarība jēriem

88,0

21,10

-

10,03

1,32

0,56

7,50

Barības ķīmisko analīžu rezultāti liecina, ka 2017. gadā saimniecībā sagatavotā zāles lopbarība ir kvalitatīva, īpaši lucernas skābbarība, kuras 1. pļāvumā bija 17,2% kopproteīna, tā pļauta agrā veģetācijas fāzē, ko apstiprina optimāls NDF rādītājs.

Līdzīgi rezultāti iegūti arī 2018. gadā sagatavotās lopbarības analīzēs (2. tab.), tomēr skābsienā noteiktais NDF liecina, ka tas sagatavots, izmantojot jau nobriedušu zāli, kas varētu tikt skaidrots ar šī gada klimatiskajiem apstākļiem (karsto un silto laiku).

2. tabula. Izēdinātās lopbarības sastāva ķīmisko analīžu rezultāti 2018. gadā

Lopbarība

 

Sausna, %

1 kg barības sausnas sastāvs

kopproteīns, %

NDF %

ME, MJ

Ca, %

P, %

koppelni, %

Skābsiens (1. pļāvums, lucerna)

48,25

17,72

46,32

9,48

1,21

0,31

10,78

Skābbarība, lucerna

23,75

16,49

49,31

9,16

1,12

0,32

10,48

Skābsiens 1

70,63

9,60

55,53

9,09

0,83

0,21

7,17

Skābsiens 2

44,81

12,25

52,24

9,48

0,96

0,23

7,34

Papildbarība aitām

88,0

17,70

-

12,05

0,95

0,46

7,3

Papildbarība jēriem

88,0

20,50

-

11,83

1,68

0,66

5,16

Paplašinoties ganāmpulkam, 2018. gadā saimniecība sāka palielināt vaislas aitu un teķu realizāciju, līdz ar to tika mainīta ēdināšanas stratēģija: samazināts izēdinātās papildbarības daudzums, galvenokārt jaunaitiņām, ar mērķi izaudzēt pēc iespējas kvalitatīvāku vaislas materiālu.

Izmēģinājuma laikā iegūto datu analīzei 2017. gadā tika izveidotas 6 dzīvnieku grupas, bet 2018. gadā tika izveidotas 7 dzīvnieku grupas: divas grupas aitu māšu atnesās ziemas sezonā, bet viena vasaras sezonā, viena grupa no saimniecībā iepirktām Latvijas tumšgalves šķirnes aitu mātes, kuras tika lecinātas ar Ile de France tīršķirnes teķi (3. tab.).

3. tabula. Pētījuma shēma

 

Aitu māšu dzimšanas vieta

Aitu atnešanās

Grupas apzīmējums

gads

sezona

Vācija

2016.

rudens

IF DE R 16–17 g.

2017.

rudens

IF DE R 17 g.

ziema

IF DE Z

2018.

ziema 1

(2017. gada decembris, 2018. gada janvāris)

IF DE Z 1

ziema 2

(2018. gada janvāris un februāris)

IF DE Z 2

pavasaris

(2018. gada marts un aprīlis)

IF DE P

Latvija

2016.

rudens

IF LV R 16– 17 g.

2017.

rudens

IF LV R 17 g.

ziema

IF LV Z

2018.

ziema 1

(2017. gada decembris, 2018. gada janvāris)

IF LV Z 1

ziema 2

(2018. gada janvāris un februāris)

IF LV Z 2

pavasaris

(2018. gada marts un aprīlis)

IF LV P

ziema 2

(2018. gada janvāris un februāris)

LT x IF, Z 2

 

Šāda demonstrējuma organizēšana bija iespējama tāpēc, ka Ile de France šķirnes aitu mātēm nav sezonveida meklēšanās. Labos barošanas apstākļos tās var lecināt jebkurā gada sezonā.

Rezultāti

Vispirms analizējām aitu māšu vecumu un jēru ieguvi (4. tab.). Vācijā dzimušo aitu māšu vecums 2017. gadā bija vidēji 3,8 gadi, bet Latvijā dzimušās aitu mātes bija par 1,8 gadiem jaunākas. Varam secināt, ka tika analizēti šo aitu māšu pirmās atnešanās rezultāti. Likumsakarīgi, ka jēru skaits metienā šīs grupas aitu mātēm ir par 0,11 mazāks.

4. tabula. Izmēģinājuma grupu aitu māšu skaits, vidējais vecums un metiena lielums 2017. gadā

Pētītās pazīmes

IF DE R 17 g.

IF LV R 17 g.

Aitu māšu skaits grupā

33

15

Aitu māšu vidējais vecums, gadi

3,8

2,0

Dzimuši jēri, kopā (aitas/teķi)

62 (26/36)

25 (18/7)

Jēru dzīvmasa piedzimstot, vidēji (aitas/teķi), kg

4,70 (4,6/4,8)

4,40 (4,4/4,5)

Jēru skaits metienā

1,88

1,67

Iegūtie rezultāti liecina, ka vietējās izcelsmes aitu mātēm 72% no dzimušajiem jēriem bija aitas, bet Vācijā dzimušajām lielākā daļa no dzimušajiem jēriem bija teķi – 58%. Ar to izskaidrojama atšķirīga vidējā jēru dzīvmasa piedzimstot, vietējās izcelsmes aitu mātēm jēru vidējā dzīvmasa dzimšanas laikā bija par 300 g mazāka.

Par aitu māšu kvalitāti un saimniecībā piemēroto aitu barošanas stratēģiju varam spriest pēc jēru dzīvmasas un ātraudzības zīdīšanas periodā (5. tab.).

5. tabula. Jēru augšanas un attīstības rādītāji 2017. gadā

Pētītās pazīmes

Grupa

Aitu māšu grupa

IF DE R

16–17 g.

IF LV R

16–17. g,

IF DE R 17 g.

IF LV R 17 g.

IF DE Z

IF LV Z

Vidēji 70 dienu vecumā

Dzīvmasa, kg

vidēji

30,43

28,13

26,99

26,10

30,99

26,6

aitas

28,64

28,59

25,26

25,97

27,77

24,7

teķi

32,48

27,47

28,46

26,68

33,82

29,5

Dzīvmasas pieaugums, kg

vidēji

25,85

23,78

22,93

22,11

25,63

21,94

aitas

24,27

24,05

21,08

21,95

22,92

20,43

teķi

27,67

23,39

24,51

22,83

28,01

24,43

Dzīvmasas pieaugums diennaktī, g

vidēji

0,369

0,340

0,328

0,316

0,366

0,385

aitas

0,347

0,344

0,301

0,314

0,327

0,358

teķi

0,395

0,334

0,350

0,326

0,400

0,429

Realizācijas vecums, sasniedzot 43 kg dzīvmasu, dienas

vidēji

99

107

112

115

97

113

aitas

105

105

119

116

108

122

teķi

93

110

106

113

89

102

Analizējot saimniecībā dzimušo jēru dzīvmasu 70 dienu vecumā un to augšanas tempu, secinājām, ka no Vācijas ievesto aitu māšu pienīguma un jēru augšanas rādītāji, salīdzinot ar Latvijā dzimušo aitu māšu rezultātiem, ir vidēji par 8% labāki.

Saimniecībā 2017. gadā jērus realizēja ar vidējo dzīvmasu 43 kg. No Vācijas ievesto aitu māšu jērus realizēja vidēji par 9 dienām ātrāk nekā jērus, kuri piedzimuši vietējās izcelsmes aitu mātēm. Tas apstiprina atziņu, ka pirmās atnešanās aitu mātēm jēru ieguve, pienīgums un mātes īpašības parasti ir vājāk izteiktas. Jāatzīmē, ka abu grupu aitu māšu teķi, kuri piedzima ziemā, pārsniedza 400 g dzīvmasas pieaugumu diennaktī, kas jāvērtē kā ļoti labs rezultāts, un tas skaidrojams ar kvalitatīvas lopbarības izēdināšanu aitu mātēm un jēriem.

Otrs demonstrējuma atkārtojums tika organizēts 2018. gadā. Aitu māšu skaits grupā, vidējais vecums, dzimušo jēru skaits pa dzimumiem, metienā, vidējā dzīvmasa piedzimstot ir apkopoti 6. tabulā.

6. tabula. Demonstrējuma grupu aitu māšu skaits, vidējais vecums un metiena lielums 2018. gadā

Pētītās pazīmes

Aitu māšu grupa

IF DE,

Z 1

IF LV, Z 1

IF DE, Z 2

IF LV, Z 2

LT x IF, Z 2

IF DE, P

IF LV, P

Aitu māšu skaits grupā, gab.

15

14

10

16

7

4

60

Aitu māšu vidējais vecums, gadi

3,6

1,4

3,6

1,8

3,0

3,4

1,6

Dzimuši jēri kopā (aitas/teķi), gab.

28 (15/13)

24 14/10)

17

(9/8)

30 (17/13)

12

(7/5)

8

(4/4)

102 (47/55)

Jēru dzīvmasa piedzimstot, vidēji (aitas/teķi), kg

5,3 (4,9/5,4)

4,2 (4,0/4,3)

5,7 (5,3/6,2)

4,8 (4,3/5,0)

4,2 (3,9/4,6)

4,9 (5,1/4,8)

4,5 (4,4/4,6)

Jēru skaits metienā, gab.

1,87

1,71

1,70

1,88

1,71

2,00

1,70

Iegūtie rezultāti apstiprina, ka Latvijas apstākļos Ile de France šķirnes aitu mātes uzrāda šķirnei atbilstošu auglību (vidēji 1,7 līdz 2,0 jēri metienā). Lai gan šogad vairāk dzima aitas, to dzīvmasa piedzimšanas brīdī no Vācijas ievestajām aitu mātēm bija no 4,9 līdz 5,7 kg, kas ir par vidēji 15% lielāka, salīdzinot ar vietējās izcelsmes aitu mātēm. Arī šogad Latvijā dzimušās aitu mātes bija vidēji par 1,8 līdz 2,2 gadiem jaunākas. Liels Latvijā dzimušo aitu māšu skaits atnesās 2018. gada pavasarī – 60 aitu mātes, no tām iegūti 102 jēri, vidējais metiena lielums – 1,7 jēri, kas pirmās atnešanās reizē ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju.

Analizējot jēru izaudzēšanas rezultātus, kas apkopoti 7. tabulā, jāņem vērā metodikā norādītās izmaiņas jēru barošanā, – samazināts papildbarības daudzums ar mērķi nepieļaut strauju jēru nobarošanos. Iegūtie rezultāti liecina, ka šāda aitu un jēru barošanas stratēģija būtiski ietekmēja aitu māšu pienīgumu un jēru ātraudzību. Kopumā jēru dzīvmasa 70 dienu vecumā ir mazāka. Neskatoties uz to, no Vācijas ievesto Ile de France šķirnes aitu māšu jēri, kuri dzimuši ziemas mēnešos, uzrādīja vidēji par 12% lielāku dzīvmasas pieaugumu, salīdzinot ar Latvijā dzimušo Ile de France šķirnes aitu māšu jēriem.

Latvijas tumšgalves aitu māšu jēru ātraudzība ir tikai par 3% mazāka, tātad māšu pienīgums tikai nedaudz atpalika no ievestajām Ile de France šķirnes aitu mātēm.

7. tabula. Jēru augšanas un attīstības rādītāji 2018. gadā

Pētītās pazīmes

Grupa

Aitu māšu grupa

IF DE,

Z 1

IF LV,

Z 1

IF DE,

Z 2

IF LV,

Z 2

LT x IF, Z 2

IF DE, P

IF LV, P

Vidēji 70 dienu vecumā

Dzīvmasa, kg

vidēji

23,71

20,48

27,62

24,01

24,33

18,30

19,40

aitas

24,93

18,20

25,70

21,82

24,28

19,45

19,15

teķi

21,17

24,18

29,99

26,54

24,41

17,07

19,60

Dzīvmasas pieaugums, kg

vidēji

20,09

17,77

22,66

19,91

20,84

13,83

15,34

aitas

21,46

15,76

21,06

17,90

20,91

14,99

15,28

teķi

17,26

21,04

24,64

22,24

20,70

12,60

15,38

Dzīvmasas pieaugums diennaktī, g

vidēji

0,287

0,254

0,324

0,284

0,298

0,198

0,219

aitas

0,307

0,225

0,301

0,256

0,299

0,214

0,218

teķi

0,247

0,301

0,352

0,318

0,296

0,180

0,220

Plānotais realizācijas vecums, sasniedzot 43 kg dzīvmasu, dienas

vidēji

127

147

109

125

124

165

155

aitas

121

165

117

138

124

155

157

teķi

142

124

100

113

123

176

154

Pavasarī dzimušie jēri uzrādīja vidēji par 27,5% mazāku dzīvmasas pieaugumu, tātad arī aitu māšu pienīgums, tām atnesoties pavasarī, bija mazāks, nekā ziemā dzimušo jēru aitu mātēm. Tas skaidrojams ar atšķirīgiem aitu barošanas apstākļiem.

Salīdzinot plānoto jēru realizācijas vecumu ziemas mēnešu grupām no Vācijas ievestajām Ile de France šķirnes aitu māšu jēriem, tas bija vidēji par 18 dienām ātrāks nekā Latvijā dzimušo Ile de France šķirnes aitu māšu jēriem. Arī šo radītāju ietekmēja aitu māšu vidējais vecums un jēru dzimšanas masa.

Salīdzinot pavasarī dzimušo jēru plānoto realizācijas vecumu, Latvijā dzimušo Ile de France šķirnes aitu mātēm tas ir par 10 dienām ātrāks, taču jāņem vērā, ka no Vācijas ievesto Ile de France šķirnes aitu māšu grupā bija tikai 4 aitu mātes.

Salīdzinot ziemā un pavasarī dzimušos jērus, ziemā dzimušie plānoto realizācijas vecumu sasniegs par vidēji 33 dienām ātrāk. Pavasara mēnešos dzimušo jēru augšanas un attīstības rādītājus vairāk ietekmēja klimatiskie apstākļi (temperatūras svārstības, mainīgā barības kvalitāte, karstuma stress).

Secinājumi

1. Ile de France šķirnes aitu mātes ir piemērotas audzēšanai Latvijā, tās labi aklimatizējas un uzrāda šķirnei raksturīgus auglības un pienīguma rādītājus.

2. Ile de France šķirnes jēri ir aktīvi un ātraudzīgi.

3. Ile de France šķirnes teķus var izmantot krustošanai ar Latvijas tumšgalves šķirnes aitu mātēm, netika novērotas dzemdību problēmas, vienādos turēšanas un ēdināšanas apstākļos jēru augšanas rezultāti tikai nedaudz atpaliek no tīršķirnes jēru iegūtajiem rezultātiem.

4. Labākus augšanas rādītājus uzrādīja rudens un ziemas mēnešos dzimušie jēri.

 

​Ilmārs Gruduls,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Daina Kairiša,

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Izmantotā literatūra

Ile de France Breed Informationhttp [Tiešsaiste] [skatīts 28.10.2018.] Pieejams: //www.iledefrance.co.za/p18/the-breed/ile-de-france-breed-information.html.

Ivanova T., Raichneva E. (2015) Weight growth of Ile de France lambs according to the genealogy line. Bulgarian Journal of Agricultural Science, 21 (No 2) 2015, 409–412 [Tiešsaiste] [skatīts 28.10.2018.] Pieejams: https://www.agrojournal.org/21/02-32.pdf.

Kairiša D. (2005). Kvalitatīvas jēru gaļas ieguves zinātniskais pamatojums Latvijā: Promocijas darba kopsavilkums Dr.agr. zinātniskā grāda ieguvei. Jelgava: LLU, 33. –34. lpp.

Presentation of the Ile-de-France breed. [Tiešsaiste] [skatīts 28.10.2018.]  Pieejams:  http://www.iledefrance-sheep.com/presentation-en.html.