You are here

Veselu dzīvnieku veselības rādītāji

Lopkopība
Veterinārija

Veselu dzīvnieku veselības rādītāji

Ik gadu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanā tiek ieviestas efektīvākas turēšanas, ēdināšanas un audzēšanas metodes, taču galvenie veselu dzīvnieku veselības rādītāji ir nemainīgi, kuriem ikdienas darba steigā ne vienmēr tiek veltīta pietiekama uzmanība. Saimniecībās, kurās izmanto viedās tehnoloģijas,  svarīgie dzīvnieku veselības rādītāji tiek kontrolēti 24 stundas diennaktī, tādēļ ātri ir iespējams atklāt novirzes dzīvnieku veselības rādītājos. Taču viedo piensaimniecību skaits Latvijā ir neliels, lai gan tam ik gadu ir tendence palielināties, tomēr  saimniekiem ir jādzīvo un jāstrādā šodien, un ir svarīgi novirzes dzīvnieku veselībā atklāt pēc iespējas ātrāk. Kā to izdarīt, nepiesaistot papildus darbaspēka resursus? Atbilde nav tālu jāmeklē – tie ir dzīvnieku regulāri novērojumi, kuri jāveic vismaz pa 15–25 minūtēm 3–4 reizes dienā. Novērojumi par dzīvniekiem ir jāpieraksta un jāanalizē:

  1. Jānovēro dzīvnieku ēšanas paradumi pēc barības izdales.
  2. Dzeršanas paradumi.
  3. Pārvietošanās.
  4. Piecelšanās un apgulšanās.
  5. Gulēšana.
  6. Gremošana.
  7. Elpošana.
  8. Urinēšana un defekācija.
  9. Meklēšanās pazīmes.
  10. Iegūtās produkcijas apjoms un kvalitāte (piena daudzums un organoleptiskais novērtējums: krāsa, smarža, garša, konsistence).

Šie ir ikdienas rutīnas novērojumi, bez kuriem labi organizētā  piensaimniecībā dzīve nav iedomājama, taču laiku pa laikam dzīvnieki mēdz saslimt, tādēļ saimnieku un dzīvnieku novietnēs strādājošo pienākums ir veikt primāro dzīvnieka veselības stāvokļa kontroli ar mērķi savlaicīgi atklāt slimos dzīvniekus.

Svarīgi ir zināt veselu dzīvnieku ķermeņa temperatūru.

1. tabula

Veselu dzīvnieku ķermeņa temperatūra

Paaugstināta ķermeņa temperatūra dzīvniekiem liecina par iekaisuma procesiem kādā organisma daļā. Konstatējot dzīvniekiem paaugstinātu ķermeņa temperatūru, saimniekam vai dzīvnieku novietnē strādājošajiem ir jāinformē par notikušo veterinārārsts, ar kuru ir jāsaskaņo tālākā rīcība dzīvnieku ārstēšanā, turēšanā un kopšanā.

2. tabula

Veselu dzīvnieku pulsa fekvence

Pulsa palielināšanās ir nopietns signāls. Tas mēdz palielināties pie fiziskas slodzes, taču pēc fiziskās slodzes izbeigšanas veseliem dzīvniekiem tas pēc 15–20 minūtēm atgriežas fizioloģiskās normas robežās (2. tabula). Parasti neatgriezeniska pulsa palielināšanās novērojama ilgstoša stresa ietekmē, gadījumos, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vai dzīvnieki ilgstoši cieš no karstuma stresa.

3. tabula

Veselu dzīvnieku elpošanas fekvence

Elpošanas frekvence jāvērtē kontekstā ar dzīvnieka ķermeņa temperatūru un sirdsdarbību (1. un 2. tabulas). Parasti elpošanas frekvence palielinās pie fiziskās slodzes, taču gadījumos, kad strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra, pieaug arī elpošanas reižu skaits, turklāt elpošana kļūst seklāka. Pārāk liela elpošanas  frekvence var izsaukt plaušu emfizēmu – plaušu alveolu plīšanu, kas ir neatgriezeniska. Īpaši jutīgi ir zirgi, kuriem pēc lielas fiziskas slodzes iedod dzert aukstu ūdeni. Plaušu emfizēmu zirgiem tautas valodā sauc par “dusuli” jeb “baušlāku”.

4. tabula

Veselu dzīvnieku izdalītais urīna daudzums diennaktī

Diennaktī izdalītais urīna daudzums ir ļoti svarīgs rādītājs, lai spriestu par dzīvnieka nieru funkcionalitāti. Urīna aizture vai pārāk bieža urinācija signalizē par nopietniem veselības traucējumiem, kuru diagnostikā nepieciešama rūpīga dzīvnieka klīniskā un speciālā izmeklēšana.

5. tabula

Veselu dzīvnieku gāzu koncentrācija asinīs

Izmaiņas gāzu koncentrācijā liecina par nopietnām dzīvnieku veselības problēmām, kas saistītas ar vielu maiņas traucējumiem, kurus izsauc ilgstoši neatbilstoša ēdināšana un turēšana. Savlaicīgi neveicot precīzu diagnostiku un pareizu ārstēšanu, sekas ir neprognozējamas.

6. tabula

Mērvienību konvektors, lietojot ASV vai SI sistēmas mērvienības

8. tabulā iekļautajiem rādītājiem ir rekomendējošs raksturs, ja informācija ir iegūta no dažādien ārzemju avotiem, jo Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā tiek lietotas SI sistēmas mērvienības. Tādēļ, lasot ASV izdotās publikācijas, ir nepieciešams veikt pārrēķinu uz SI sistēmas mārvienībām, reizinot ASV vienības ar 8. tabulā norādīto konvertēšanas koeficientu.

7. tabula

Veselu dzīvnieku asins hematoloģiskie rādītāji

8. tabula

Veselu dzīvnieku asins bioķīmiskie rādītāji 


7. un 8. tabulā apkopoti asins hematoloģijas un bioķīmijas references rādītāji dažādu sugu dzīvniekiem un ir saistoši veterinārārstiem, interpretējot speciālās izmeklēšanas rezultātus.

Materiālu sagatavoja:
Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā

 

[1] a – sārmainā fosfotāze, GGT-gamma glutamilāze, SDH – sorbitola dehidrogenāze

Foto Galerija: