You are here

Slaucamo govju auguma izmēri

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Pēdējo 20 gadu laikā slaucamo govju auguma izmēri ir ievērojami mainījušies. Selekcijas darba rezultātā govju krustu augstums un dzīvmasa ir būtiski palielinājusies. Starp krustu augstumu un dzīvmasu novērota vidēji cieša korelācija. Līdzīgi rezultāti iegūti, arī analizējot slaucamo govju izslaukumu un ķermeņa izmērus (krustu augstumu). Tomēr govju dzīvmasas un izslaukuma sakarība nav lineāra. Pievēršot lielāku uzmanību piena ražošanas ekonomikai, svarīgi vērtēt, cik daudz piena govs saražo pret uzņemto sausnas kilogramu apjomu, kā arī, kāda ir dzīvnieka ražība vienā mūža dienā. Vai lielāka auguma un dzīvmasas govis ir ekonomiski izdevīgas?

Govju auguma izmērus pamatā ietekmē šķirne un izvēlētais vaislinieks, jo govju auguma izmēru iedzimtība ir augsta. To ietekmē arī optimāli teles izaudzēšanas apstākļi. Pētījumos lielāka uzmanība tiek veltīta dzīvmasas un ķermeņa kondīcijas (BCS) izmaiņām laktācijas laikā un mazāka vērība pievērsts krustu augstumam.

Tomēr govju auguma izmēri ir svarīgi saimniekiem, kuri vēlas nodarboties ar piena ražošanu, jo īpaši piesietajā govju turēšanā, kur govis atrodas vecā tipa kūtīs. Šādos turēšanas apstākļos  Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govis ar lielu krustu augstumu, līdz ar to arī lielu dzīvmasu un garu ķermeni jutīsies slikti, ja govju guļvietas būs pārāk īsas un tām būs apgrūtināta barības uzņemšana zemā skausta stieņa dēļ. Tādēļ saimniekam būtu kritiski jāvērtē govju turēšanas apstākļi savā saimniecībā un ganāmpulka atražošanai jāizvēlas vaislinieki, kuru meitu krustu augstums ir vidējs nevis liels (apskatot eksterjera lineārās vērtēšanas grafisko attēlu vaislas buļļu katalogos).

Ir svarīgi analizēt govju auguma izmēru ietekmi uz to piena produktivitāti, veselību un atražošanas rādītājiem ražojošās saimniecībās, kurās audzē dažādas izcelsmes govis.

Mūsdienu piensaimniecību galvenais atslēgas vārds ir piena ražošanas efektivitāte – cik kg piena tiek saražoti no 1 kg patērētās barības sausnas. Arī emisijas jautājumi liek skatīties efektivitātes virzienā.

Saimniecību ilgtermiņa rentabilitātes noteikšanai uzmanība tiek vērsta uz govs barības izmantošanas efektivitātes noteikšanu govs mūža garumā. Tas iekļauj tādus faktorus kā telīšu augšanas ātrums, reproduktīvā efektivitāte un cietstāves perioda ilgums.

Protams, barības izmantošanas efektivitāte mūža garumā uzlabosies saimniecībām ar agrāku pirmās atnešanās vecumu, īsākiem cietstāves periodiem, optimāliem grūsnības periodiem un lielāku govju ilgmūžību.

Lai aplūkotu aktualizēto jautājumu, LLKC 2019. gadā uzsāka demonstrējumu par tēmu: “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā”, (LAD līguma Nr. LAD030619/P33/P35) ar mērķi izvērtēt un nodemonstrēt slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz veselību un tā nozīmi kvalitatīvai, ekonomiskai produkcijas ražošanai, ņemot vērā slaucamo govju auguma izmērus, palielināt kvalitatīva piena ieguvi govs vienā mūža dienā.

Demonstrējuma vadītāja ir Aija Luse, LLKC Ogres konsultāciju biroja lopkopības speciāliste, zinātniskā konsultante ir Dr.agr. Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts. Demonstrējums ierīkots z/s “Lejas Zosēni” govju novietnē “Alsupes” Gulbenes novada Tirzas pagastā.

Demonstrējuma realizēšanai izvēlēta saimniecība, kurā slaucamās govis tur brīvajā turēšanas sistēmā, ar iespēju tām brīvi uzņemt barību un ūdeni, kā arī izvēlēties guļvietu izveidotās dzīvnieku grupas ietvaros.

Tabula Nr. 1. Saimniecības produktivitātes rādītāji, uzsākot demonstrējumu

Saimniecībā tika izveidotas divas demonstrējumā iekļauto dzīvnieku grupas, pirmajā posmā tās bija 26 govis grupā ar krustu augstumu līdz 145 cm, un 21 govs grupā ar krustu augstumu virs 145 cm. Abas grupas saņem vienādu barības maisījumu. Sākot demonstrējumu, arī turpmākajā  procesā vairākos atkārtojumos tika noņemti un izanalizēti rupjās lopbarības paraugi, kā arī sagatavotais barības maisījums (TMR). Noteikta demonstrējuma grupu dzīvnieku dzīvmasa un izmēri. Noteikti arī guļvietu izmēri.

Uzsākot darbu saimniecībā, tika noteikta sausnas uzņemšanas spēja jeb barības devas apēdamība (DMI), lai varētu sabalansēt barības devu.

Tabula Nr. 2. Saimniecībā izmantotā barības deva pēc DMI noteikšanas un barības vielu sabalansēšanas atbilstoši govju grupas vajadzībām

Lai iepazīstinātu ar demonstrējuma tēmu, aktualitāti un norisi, 15.10.2019. tika noorganizēta demonstrējuma lauka diena, kura pulcēja ap 50 nozares interesentu. Pasākums tika organizēts divās daļās – teorētiskajā un praktiskajā. Praktiskajā daļā, apmeklējot saimniecību, varēja aplūkot demonstrējuma dzīvniekus un iepazīties ar saimniekošanas procesiem.

Teorētiskajā daļā klātesošie tika iepazīstināti ar demonstrējuma ierīkošanas gaitu, demonstrējuma vadītāja informēja par slaucamo govju auguma izmēru un dzīvmasas sakarību ar piena produktivitāti laktācijas sākuma fāzē, kā arī interesenti tika iepazīstināti ar mūsdienu saimniekošanas apstākļiem piemērotākajām šķirnēm un vaislas buļļu izvēles kritērijiem ražojošās piena saimniecībās.

Saimniecības īpašnieki Jānis un Agnese Jēgeri dalībniekus iepazīstināja ar ražošanas procesiem un izmantotajām tehnoloģijām, kā arī ar slaucamo govju novietni.

Veicot sākotnēji iegūto datu analīzes, tika secināts, ka laktācijas 120 dienās 1. grupas govis ražoja 6,67 kg EKP uz 100 kg dzīvmasas, 2. grupas govis – 6,32 kg EKP. Patērējot 24 kg sausnas dienā, govis līdz 145 cm saražoja 1,68 kg piena uz 1 kg apēstās barības sausnas, bet lielāko govju grupā uz 1 kg apēstās sausnas tika saražoti 1,67 kg piena, kas ir ļoti līdzīgs rezultāts un norāda uz ļoti labu barības izmantošanas efektivitāti. Ņemot vērā, ka govis tiek apsaimniekotas kūtī ar pietiekoši lielām guļvietām, tad tajā komfortabli jūtas gan mazākas, gan lielās govis.

Veicot iegūto datu analīzi, govju grupa, kur krustu augstumu govīm ir līdz 145 cm, govis saimniecībā apsaimniekot ir ekonomiski izdevīgāk, jo arī dzīvmasa šiem dzīvniekiem ir mazāka nekā otās grupas dzīvniekiem.

Nākamajos demonstrējuma posmos turpināsies govju izmēru un dzīvmasas noteikšana, produktivitātes uzskaite, barības devu sabalansēšana un kontrole, lai uzkrātu un apstrādātu tālākos datus.

Pasākums norit programmā: Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA. Projekta Nr. 19-00-A00102-0000012.

Informācijas par iegūtajiem rezultātiem tiks publicēta LLKC mājaslapā.

Aija Luse,
LLKC Ogres konsultāciju biroja vadītāja,
lopkopības konsultante, demonstrējuma vadītāja


Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.