You are here

Augu aukstuma izturības stiprināšana bioloģiskajos augļu dārzos

Augkopība
Jaunumi

Pēdējos gados arvien vairāk augļu koku un ogulāju audzētāji izvēlas stādīt tieši bioloģiskos dārzus. Neskatoties uz vispārējo skepsi sākumā, dārzi tika stādīti. Vēlme audzēt bioloģiski vērtīgu augļu un ogu produkciju ir guvusi virsroku pār riskiem,  ar ko ir jāsaskaras tieši bioloģiskajiem audzētājiem. Ar šo materiālu gribu vērst uzmanību uz vienu būtisku aspektu, kas saistīts ar augu izturību pret aukstumu plašākā izpratnē. Klimatisko apstākļu izmaiņas rada bieži nepastāvīgus un mainīgus meteoroloģiskos apstākļus. To svārstības var būt pēkšņas un ļoti ievērojamas. Tas augļu kokiem un ogulājiem rada spēcīgu stresu. Kā ar to sadzīvot un mazināt sekas? Tie ir izaicinājumi, ar ko realitātē nāksies saskarties arvien biežāk.

Augļu kokiem no aukstuma viedokļa kritiski ir vairāki periodi. Viens no tiem ir janvāris un otrs parasti ziedēšanas laikā – maijā.

Janvārī, neskatoties uz gaisa temperatūrām, augļu koki atrodas dziļajā miera periodā. Taču, ja gaisa temperatūra noslīd līdz -20 līdz -25oC, tad tas kļūst bīstami augļu kokiem. Tādas temperatūras gan nav bīstamas ābelēm, bumbierēm un Kaukāza plūmēm, bet kauleņkokiem, jo sevišķi persikiem un aprikozēm , saldajiem ķiršiem temperatūras jau rada pumpuru bojā eju. Īpaši zemās temperatūras ir bīstamas kopā ar aukstajiem vējiem. Tāpēc ir svarīgi risināt jautājumu par vēju ietekmes mazināšanu. Jo spēcīgāki vēji pūš, jo postošāka zemo temperatūru ietekme.

Viens no faktoriem, kas var ietekmēt augļu koku ziemotspēju, ir ūdens saturs audos. Atkarībā no tā, kāds ir rudens un cik daudz  nokrišņu bijis, var mainīties ūdens saturs koksnes audos. Liels sals šos audus, kas pilni ar ūdeni, var vienkārši saplēst. Visjutīgākais augļu kokiem ir kambija slānis vienas šūnu rindas biezumā, kas nodrošina otrreizējo stumbra un sakņu paresnināšanos. Sala ietekmes rezultātā šī ļoti jutīgā vieta var tikt bojāta, kā rezultātā brūnē un melnē.

Visjutīgākā pret sala iedarbību, neskatoties uz to, ka atrodas zem zemes, ir sakņu sistēma. Tādēļ to pasargāšana kailsala periodos un kopumā ziemošanas periodā ir ļoti būtisks pasākums.

Pasākumi, kas ievērojami uzlabo dažādu augļu koku daļu ziemcietību un pretoties spēju negatīvajām gaisa temperatūrām

Ir jāņem vērā, ka augļu koku un ogulāju kopējo aukstuma izturību noteiktos ziemošanas un veģetācijas perioda posmos  nosaka dažādu veikto pasākumu kopums. Tādēļ sekmes augļu dārza aukstuma izturības nodrošināšanā būs iespējamas tikai tad, ja tiks izmantota katra iespēja tās uzlabot.

Sakņu sistēmas pasargāšana

Ļoti svarīga ir pareiza augļu dārza vietas izvēle, jo tas palīdz izvairīties no gadījumiem, kad kādās dārza daļās varētu uzkrāties lieks ūdens, tā apdraudot sakņu sistēmu. Tādēļ priekšdarbi, ko veic pirms augļu dārza ierīkošanas, kas ir saistīti ar ūdens noteces izpēti, ir ļoti būtiski. Pieaicinot speciālistu, ir nepieciešams apsekot teritoriju vismaz kilometra rādiusā, lai saprastu ūdens tecējumu, gan iespēju tam uzkrāties noteiktās dārza vietās. Gruntsūdens līmenis ir viens no noteicošajiem faktoriem, jo lielākajai daļai augļu koku un ogulāju nepatīk augsts gruntsūdens līmenis. Tādēļ ja tas ir augstāks par 1,2 m, tad nāksies meklēt risinājumus tā pazemināšanai. Tātad melioratīvi risinājumi. Ja ir sekls gruntsūdens, spēcīga  kailsala gadījumā, tādai augsnei sasalstot, radīsies plaisas un sakņu sistēma tiks saraustīta, radot neatgriezeniskus bojājumus. Ja ir  augsts gruntsūdens un nav iespējas platību nosusināt, var paaugstināt apdobes. Tā stādus var attālināt no gruntsūdens līmeņa pat par 50 cm. Ja nav iespējams rast risinājumu visai platībai, tad, iespējams, ir jāizvērtē iespēja zemākajā dārza vietā veidot ūdens akumulācijas dīķi vai to kaskādi. Risinājumus meklējot, iespējams, būs jāsadarbojas ne tikai ar kaimiņiem, bet arī pašvaldību. Lai likvidētu mikroieplakas, ir nepieciešama platības planēšana. Tam der agregāti, kas paredzēti augsnes erozijas seku likvidācijai.

Sakņu sistēmas pasargāšana ar mulču ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem, ko ir nepieciešams izmantot augļu dārzā. Viena no būtiskākajām problēmām, kas mulčas izmantošanu ietekmē negatīvi, ir daudzgadīgo nezāļu klātbūtne dārzā. Parasti iemesli tam ir tādi, ka dārzi tiek stādīti sasteigti, neveicot daudzgadīgo nezāļu savlaicīgu un kvalitatīvu apkarošanu. Rezultātā augļu koku apdobes ir nezāļu pilnas, kas liedz mulčas materiālu izmantošanu. Par mulčējamo materiālu var kalpot dažādi organiskie materiāli – satrūdējuši kūtsmēsli, komposts, frēzkūdra, siens, salmi, kokus lapas, bet vislabāk, protams, šķelda. Vislabākais ir tas mulčas resurss, kas ir pieejams saimniecībā vai, pēc vienošanās, pie kaimiņa. Ja ir pieejamas šķeldošanai krūmāju platības, nesteidzieties tās visas iznīcināt, daļu atstājiet, jo šķeldu vajadzēs ik pa laikam. Ja nav nekā, tad var izmantot paņēmienu, kad veģetācijas perioda otrajā pusē apdobi aizlaiž nezālēs. Tās ziemā aiztur sniegu, tā pasargājot no sala, taču, ja ir kailsals, tas nestrādā. Savukārt neorganisko materiālu izmantošana pret aukstumu sakņu sistēmu īpaši nepasargā.

Ir novērots, ka augu zaļais paklājs arī nodrošina, ka augsne apdobes zonā sasals pie zemākām gaisa temperatūrām. Var izmantot tam kā viengadīgas, tā ziemotspējīgas zaļmēslojuma kultūras. Pēdējās gan vajadzēs pavasarī uz maija sākumu iestrādāt apdobē. Tam labāk ir izmantot nevis apdobes frēzes, bet diskus.

Ļoti zema kālija nodrošinājuma gadījumā jāizvērtē papildus minerālā (bioloģiskajiem atļautās formas) kālija došana augusta sākumā, lai visas augļu koku un ogulāju daļas paspētu to uzņemt. Svarīgi gan ir vienlaikus nodrošināt mitrumu, ja ir sauss laiks.

Stumbra pasargāšana

Stumbrs ir otra jutīgākā augļu koku daļa. Sevišķi svarīgi tas ir vecākiem augļu kokiem, kuri ir vairāk pakļauti saules staru iedarbībai, un visu vecumu bumbierēm, saldajiem ķiršiem, hibrīdu plūmēm, aprikozēm, persikiem. Ziemošanas periodā tie var būt saules apdegumi – augļu koku stumbrus un skeletzarus pa dienu saule ievērojami sasilda, tādējādi izraisot miera perioda izbeigšanos, bet nakt, iestājoties salam, atdziest, un mizas audi plaisā. Sala radītās plaisas rodas pēc atkušņiem, atnākot spēcīgam salam. Drošākais veids, kā no dažādas aukstuma iedarbības stumbrus pasargāt, ir to kaļķošana. Sākot no maziem,  tikko stādītiem augļu kokiem līdz pat ražojošiem kokiem. Tam profilaktiski ir daudz plašāka iedarbība, kaļķojums kalpo kā šķērslis arī dažādu sēņu, piepju iekļūšanai stumbrā, jauc dzīves ciklu daudziem kaitēkļiem.

Ziedu un ziedpumpuru aizsardzība

Dārza aizsardzība pret salnām ar katru gadu kļūst par arvien nozīmīgāku pasākumu stādījumu pasargāšanā no salnām. Šis,lai arī ļoti efektīvs pasākums, ir ļoti dārgs. Jo tādas laistāmās sistēmas ierīkošanai, ko ierīko virs koku vainagiem, ir vajadzīgi vairāki desmiti tūkstošu eiro uz hektāru, taču tā vēl ir tikai pusbēda. Laistīšanai, kuru sāk jau pie +2oC un turpina, līdz viss dārzs ir ledus ieskauts, nepieciešami vairāki simti kubikmetru  ūdens uz hektāru. Tas nozīmē, ja ir 10 ha augļudārzs, tikai vienai salnas naktij jau būs vajadzīgi pāris tūkstoši m3 ūdens. Tas ir apmēram divu metru dziļš dīķis 50x20 m platībā. Ja tādas salnu naktis ir sērijā, tad var parēķināt, ar kādiem dīķa izmēriem  jārēķinās.

Mazliet atsevišķi par iespēju izmantot pretsalnu līdzekli Greenstim (kompānijas Verdera produkts). Tas ir cukura ražošanas blakusprodukts viegli brūnā krāsā – glicīna betaīns, kas iegūts no cukurbiešu melases. Tā iedarbības mehānisms ir relatīvi vienkāršs, to izsmidzina 4-7 kg/ha vismaz 24 stundas pirms salnu perioda. Jo lielāki koku vainagi, jo lielāka deva. Tas, iekļūstot augos, palielina to šūnu koncentrāciju, kā rezultātā tās sliktāk pakļaujas salnu radītai negatīvo temperatūru ietekmei. Pētījumos galējā fiksētā robeža, kad ir palīdzēts saglabāt ābeles ziedos, gan ne pilnā apmērā, Beļģijā bija pie -7oC. Latvijā ir fiksēta pozitīva ietekme uz krūmmellenēm. Tam ir ļoti interesanta pozitīva ietekme arī gaisa temperatūras svārstību gadījumā, jo sevišķi pavasaros. Tiek samazināts stress, ko augiem rada zemā gaisa  temperatūra.

Vēl zinātāji izmanto no baldriānu ziediem spiesto sulu. Hektāra apstrādei vajadzēs 200-300 ml sulas, ko šķaida uz 500-1000 litriem ūdens. Izsmidzina pirms salnas. Tā kā sulu var iegūt tikai  uz Jāņiem, tad naksies izmantot iepriekšējā gadā gatavoto, ko uzglabā tumšā traukā ledusskapī, nedaudz pievienojot degvīnu.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā