You are here

Atbalsta pasākumi COVID-19 krīzes skartajiem

Ekonomika
Grāmatvedība

No 12. marta Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, un līdz ar to ļoti daudziem uzņēmumiem saimnieciskās darbības veikšana ir apgrūtināta vai pat kļuvusi neiespējama. Grāmatvedības un nodokļu jomā tiek īstenoti vairāki atbalsta pasākumi, kurus apskatīšu. Aicinu sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos, jo regulāri mainās atbalsta saņēmēju pretendentu loks, nosacījumi atbalsta saņemšanai.

Rakstā apskatīta normatīvo aktu redakcija 6. aprīlī.

Atbalsta veidi grāmatvedības un nodokļu jomā:

- iespēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 3 gadiem nodokļu samaksas termiņus,

- pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš,

- uz laiku atcelti IIN avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem,

- dīkstāves pabalsti,

- PVN atmaksas kārtības maiņa.

Nodokļu samaksas atlikšana

Nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja termiņa kavējums radies Covid-19 rezultātā. Iesniegums jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Elektronisko deklarēšanas sistēmu un iesnieguma veidlapas ir atrodamas VID mājas lapas sadaļā Covid-19.

Ja nepieciešams sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, tad iesniegums jāiesniedz attiecīgajā pašvaldībā, kas nekustamā īpašuma nodokli aprēķinājusi. Aicinu sekot līdz izmaiņām pašvaldību saistošajos noteikumos attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samaksas kārtību un termiņiem saistībā ar Covid-19 krīzi.

Termiņa pagarinājumam var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

1) kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%;

2) kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

- uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai nav mazāks kā 500 000 eiro;

- uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;

- ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Krīzes skartajiem uzņēmumiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē.

Gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarināšana

“Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma” subjektiem un biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanas termiņš pārskatam par 2019. gadu:

- gada pārskatam saskaņā ar “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu” pārskata iesniegšanas termiņš noteikts tāds, kas likumā noteikto termiņu pārsniedz par trijiem mēnešiem (ja, piemēram, uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu un parastā kārtībā gada pārskats būtu jāiesniedz līdz 30. aprīlim, tad 2019. gada pārskatam iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 31. jūlijam);

- biedrība vai nodibinājums tiesīgs iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam;

- reliģiskā organizācija tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

IIN avansa maksājumu atcelšana

Saimnieciskās darbības veicējiem 2020. gadā tiek atcelti iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Ja EDS avansa maksājumi parādās kā aprēķināti, ir jāgaida līdz brīdim, kad EDS funkcionalitāte tiks sakārtota, lai tā atbilstu prasībām un avansa aprēķins automātiski vairs netiktu veikts. Nodokļu maksātājs var izvēlēties arī veikt IIN avansa maksājumus.

VID savā mājaslapā skaidro, ka nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i., līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlās labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot VID dienestā iesniegumu.

Dīkstāves pabalsti

Dīkstāves pabalsti ir paredzēti gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātajiem. Lai darba devējs klasificētos dīkstāves pabalsta saņemšanai, tam ir jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kas minēti sadaļā pie nodokļu samaksas termiņa atlikšanas.

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu nosaka 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

Dīkstāves pabalsta saņemšanai darba devējs iesniedz noteiktas formas iesniegumu VID, izmantojot EDS. Dīkstāves pabalsts pieejams, sākot ar 14. martu. Iesniegumā ir ļoti būtiski norādīt pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar Covid-19 krīzes radītajiem apstākļiem.

VID mājaslapā ir pieejamas atbildes uz nodokļu maksātāju uzdotajiem jautājumiem saistībā ar dīkstāves pabalstu saņemšanu: http://ejuz.lv/6fg0.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

Ir vairāki gadījumi, kuros uz dīkstāves pabalstu darba devējs nevar pretendēt. Detalizēti tie atrodami MK noteikumu Nr. 165 12. punkta apakšpunktos. Īsumā minēšu galvenos no tiem:

- darba devējs nav iesniedzis visas iesniedzamās nodokļu deklarācijas un pārskatus pēdējo 12 mēnešu laikā;

- darba devējam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro;

- darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no PVN maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;

- darba devējam ir aktuāls maksātnespējas process;

- darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;

- darbinieka dīkstāve nav saistīta ar Covid-19 krīzes iestāšanos;

- darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;

- dīkstāves pabalstu nemaksā valdes un padomes locekļiem;

- dīkstāves pabalstu nemaksā vienlaikus ar slimības pabalstu;

- pabalstu nevar saņemt darbinieki, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, saņem vecuma vai izdienas pensiju vai veic saimniecisko darbību;

- uz pabalstu nevar pretendēt arī darba devēji, kuriem iepriekšējo 3 gadu laikā ir konstatēti pārkāpumi VID pārbaudes rezultātā vai arī darba devējam piemērots sods par pārkāpumiem nodokļu, muitas vai darba tiesību jomā.

Arī pašnodarbinātie var pretendēt uz dīkstāves pabalstiem. Par krīzes skartām pašnodarbinātām personām ir uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas VSAOI kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji vai ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Dīkstāves pabalsta apmērs pašnodarbinātajiem:

- mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – 50% apmērā no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par pēdējiem diviem noslēgtajiem ceturkšņiem, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi;

- pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā – 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos, no kura atskaitītas aprēķinātās VSAOI par minēto periodu, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

MK noteikumu Nr. 179 10. punktā uzskaitīti visi gadījumi, kad pašnodarbinātais nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu. Īsumā par būtiskākajiem:

- pašnodarbinātā persona nav iesniegusi visas nodokļu deklarācijas par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;

- pašnodarbinātajai personai iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1000 eiro;

- pašnodarbinātajai personai maksātnespējas process;

- pašnodarbinātā persona 2019. gada pēdējo divu ceturkšņu periodā VSAOI deklarējusi mazāk nekā vidēji 20 eiro apmērā mēnesī;

- pašnodarbinātās personas ienākumi no nodarbinātības vispārējā nodokļu režīmā iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir bijuši lielāki nekā 430 eiro;

- pašnodarbinātā persona saimniecisko darbību reģistrējusi pēc 2020. gada 1. marta;

- pabalstu nepiešķir vienlaikus ar slimības pabalstu, kā arī personām, kuras vienlaikus ir nodarbinātas valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā;

- ja pašnodarbinātais ir nodarbinātas pie cita darba devēja, kas neatrodas dīkstāvē vai arī ir saņēmis dīkstāves pabalstu pie krīzes skarta darba devēja;

- persona saņem vecuma vai izdienas pensiju;

- pašnodarbinātais saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta, mūža stipendiju vai radošās jaunrades programmu ietvaros;

- pašnodarbinātais ir darba devējs;

- patentmaksas maksātājs.
 

Linda Puriņa,
LLKC grāmatvedības eksperte