You are here

Biežāk uzdotie jautājumi, iegādājoties stādus

Mežsaimniecība

Sākoties aktīviem pavasara darbiem, meža īpašnieki sarosās stādīšanai. Protams, ja meža īpašnieks laikus ir padomājis par stādmateriālu, to pasūtot pirms stādīšanas sezonas.

Lai veiksmīgi noritētu stādmateriālu pasūtīšana un pirkšana, esam apkopojuši visbiežāk kokaudzētavā uzdotos jautājumus, uz kuriem pircējiem būtu lietderīgi zināt atbildes.

Vai stādāmais materiāls būs piemērots manam reģionam?

Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”, trīs nozīmīgākajām koku sugām ir noteikti meža reproduktīvā materiāla ieguves apgabali, kas nosaka stādmateriāla piemērotību konkrētajai teritorijai.

Piemēram, parastajai priedei ir divi apgabali – austrumu un rietumu. Austrumu apgabalā iegūtais reproduktīvais materiāls ir piemērots visai Latvijas teritorijai, bet materiāls, kas iegūts rietumu apgabalā, ir piemērots tikai Latvijas rietumu teritorijai. Der atcerēties arī to, ka kokaudzētava var atrasties rietumu apgabalā, bet meža stāda izcelsme ir no austrumu apgabala, un šādu stādmateriālu drīkst stādīt Latvijas austrumu pusē.

Kārpainajam un pūkainajam bērzam, tāpat kā parastajai priedei, ir divi apgabali, un tur darbojas tāds pats princips.

Parastai eglei ir trīs apgabali – rietumu, centrālais un austrumu. Austrumu apgabalā iegūtais stādmateriāls ir piemērots visiem apgabaliem, bet rietumu – var izmantot tikai rietumu apgabalā. Savukārt centrālajā apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots gan Latvijas centrālajai, gan rietumu daļai.

Reproduktīvā materiāla ieguves apgabali

Ar ko atšķiras stādi? Kāpēc kāds no stādiem ir dārgāks par citu?

Kokaudzētavās var iegādāties vairākus stādmateriālu veidus. Galvenās atšķirības ir stādu audzēšanas procesā.

Kailsakņu stāds – pirms pārskološanas (pārstādīšanas) atklātā laukā vienu gadu ir audzēts siltumnīcā. Plusi – salīdzinoši lētāks, pērkot ir iespēja novērtēt visas auga daļas, tā izskatu, bojājumus, parametrus. Mīnusi – ir lielāks sakņu iežūšanas risks, ierobežots stādīšanas laiks, jo kailsakņus var stādīt pavasarī tikai līdz lapu plaukšanai.

Kailsakņu stāds ar uzlabotu sakņu sistēmu – stādi pirms pārskološanas laukā ir audzēti kūdras podiņos. Plusi – saknēm mazāka iespēja iežūt, stādi labāk ieaug, mazākas kopšanas izmaksas stādu augšanas pirmajā gadā. Mīnusi – apgrūtināta stādīšana labi attīstītās sakņu sistēmas dēļ, ierobežots stādīšanas laiks.

Ietvarstāds – stādmateriāls ar slēgtu sakņu sistēmu. Plusi – stādīt var gandrīz visa veģetācijas perioda garumā, lielāks stādīšanas darba ražīgums, ērtāka un kvalitatīvāka stādīšana, stādi neizžūst, kamēr tos pārvadā un izstāda, pirmajā augšanas gadā nepieciešamās barības vielas stādam jau ir daļēji nodrošinātas, tādējādi veicinot straujāku augšanu. Mīnusi – ietvarstādi ir dārgāki nekā cita veida stādāmais reproduktīvais materiāls.

Ietvarstādi ar garās nakts tehnoloģiju – stādi, kas audzēti speciālos poligonos, kur stādiem no plkst. 5 vakarā līdz 8 rītā tiek nodrošināta pilnīga tumsa, lai stimulētu stāda attīstības procesu.

Cena par stādmateriālu var atšķirties arī tad, ja tas ir apstrādāts ar vasku, kas līdz pat divām sezonām spēj aizsargāt jauno stādiņu pret tādu kaitēkli kā lielais priežu smecernieks.

Cik daudz stādu man vajadzēs pirkt?

MK noteikumos Nr. 308 noteikts, kādam ir jābūt kociņu skaitam uz hektāra, ņemot vērā atjaunojamo koku sugu. Taču pareizāk būtu pirkt un stādīt kociņus ar 10% rezervi. Lai ieaudzētu normatīvos noteikto kociņu skaitu uz hektāra un nevajadzētu ik pēc soļa veikt sastādīto kociņu kontroli, der iegaumēt stādīšanas shēmu. To ir viegli izmantot, ja stādīšana notiek rindās, kur jau zināms rindas platums, kas parasti ir 2 m.

Priede – 1 stāds uz 3 m², stādīšanas shēma – 1,5 x 2,0 m.

Egle, bērzs, melnalksnis – 1 stāds uz 4,5 m², stādīšanas shēma 2,2 x 2,0 m.

Cietie lapu koki – 1 stāds uz 6 m², stādīšanas shēma 3,0 x 2,0 m.

Nepieciešamais koku skaits uz hektāra

Koku suga

Minimālais koku skaits uz 1 ha (pēc MK not. Nr. 308)

Ieteicamais koku skaits uz 1 ha

Platība uz 1 stādu (m2)

Priede

3000

3300

3

Ozols, osis, vīksna, goba, kļava, dižskābardis un skābardis

1500

1650

6

Pārējās koku sugas (t. sk. egle, bērzs, melnalksnis)

2000

2200

4,5

Meža īpašnieki sava meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai var izvēlēties arī citas, mazāk tradicionālas koku sugas, piemēram, ozolu, lapegli vai liepu, kas ir pieejamas kokaudzētavā.

Aktualizēts kokaudzētavu saraksts ar kontaktinformāciju pieejams www.mkpv.llkc.lv sadaļā Informatīvie materiāli. Jāatceras, ka meža stādu izaudzēšanai nepieciešami vismaz divi gadi, tādēļ tie jāpasūta savlaicīgi.

Esmeralda Kalderauska,
MKPC Tukuma nodaļas
mežsaimniecības konsultante un projektu vadītāja