You are here

Pirmo reizi bruto segumi sagatavoti ripsim

Ekonomika

LLKC jau 27. gadu sagatavo bruto segumu piemērus, lai lauksaimniekiem būtu, pēc kā vadīties, aprēķinot savas saimniecības saimniekošanas rezultātus. Bruto segumi tiek sagatavoti,  sadarbojoties ar nozares ekspertiem, lauku saimniecībām un nozares asociācijām.

Bruto segums ir aprēķins, kurā no ieņēmumiem tiek atskaitītas mainīgās izmaksas. Ieņēmumus veido tādas pozīcijas kā atlīdzība par saražotās produkcijas realizāciju un atbalsta maksājumi. Mainīgās izmaksas ir tās izmaksas, kas ir tieši atkarīgas no ražošanas procesa un mainās atkarībā no ražošanas apjoma, piemēram, augkopībā tie ir izdevumi sēklas un mēslojuma iegādei, bet lopkopībā – lopbarībai un veterinārajiem pakalpojumiem. Bruto segumi tiek sagatavoti vienai ražošanas vienībai: augkopībā 1 hektāram, bet lopkopībā vienam dzīvniekam. Katrā bruto seguma aprēķinā ir izmantota noteikta un konkrēta ražošanas tehnoloģija, kuru pielietojot, tiks iegūtas konkrētās ražības vai produktivitātes līmenis. Bruto seguma rezultātu nevar uzskatīt par saimniecības peļņu, jo saimniecības peļņa tiek iegūta, no bruto seguma atskaitot saimniecības pastāvīgās izmaksas.

LLKC ir sagatavoti provizoriskie bruto segumu aprēķini par 2020. gadu. Tie atšķiras pēc ražošanas intensitātes pakāpes un ražošanas specifikas. Augkopības nozarē bruto segumi sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: graudaugu, eļļas augu, šķiedraugu un pākšaugu audzēšana, dārzeņu audzēšana, augļu un ogu audzēšana, zālāju audzēšana, lopbarības augu audzēšana, nektāraugu un tēju audzēšana. Augkopībā pirmo reizi bruto segumi sagatavoti ripsim, savukārt vasaras kviešiem, lauka pupām, zirņiem un vasaras miežiem pirmo reizi izveidots aprēķins ar minimālo augsnes aprstrādi.

Lopkopībā bruto segumi sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: piena lopkopība, gaļas liellopu audzēšana, aitkopība, kazkopība, vistkopība, biškopība, cūkkopība, zirgkopība un truškopība.

Jau piekto gadu tiek sagatavots bruto segums arī akvakultūrā – karpām, kā arī aprēķinātas dīķa ierīkošanas izmaksas.

LLKC sastādītie bruto segumi pamatojas uz ilggadīgu audzēšanas pieredzi, bet tos nevar uzskatīt par universāliem un kategoriskiem. Lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām, tie jākoriģē, vadoties pēc saimniecībā izmantotās ražošanas tehnoloģijas un citiem apstākļiem.

Aprēķinot bruto segumus, lauksaimnieks var uzskatāmi redzēt ražošanas tehnoloģijas efektivitāti. Svarīgi, lai bruto segums būtu pēc iespējas lielāks, tādā veidā tiks labāk nosegtas saimniecības pastāvīgās izmaksas, un tas ļaus iegūt lielāku peļņu. Peļņa ir svarīgākais rādītājs, pēc kura paaugstināšanas tiecas ikviens lauksaimnieks. Tāpēc ir svarīgi aprēķināt, kādu kultūraugu vai lauksaimniecības dzīvnieku ir nepieciešams audzēt saimniecībā, lai gūtu augstāku peļņu.

Aprēķinot 2020. gada bruto segumu ziemas kviešiem, tika izmantota informācija par Zemgales reģionu. Citos Latvijas reģionos situācija var būt atšķirīga.

Salīdzinot bruto segumus no 2014. gada līdz 2020. gadam, var redzēt, ka intensīvi audzētiem ziemas kviešiem 2020. gadā bruto segums ir lielāks kā 2019. gadā (skat. 1. att.). Tā ir noticis, jo 2020. gadā bija labāka ražība kā gadu iepriekš un arī realizācijas cena bija nedaudz augstāka. Arī izejvielu, kā arī mašīnu un roku darba  operāciju izmaksas nedaudz palielinājušās, salīdzinot ar 2019. gadu.

1. att. Ziemas kviešu (intesīvi audzētu) bruto segums 2014.–2020. gadā, eiro

Pozitīvs rādītājs ziemas kviešu bruto segumos tiek iegūts arī tādā gadījumā, ja platības netiek pieteiktas atbalsta saņemšanai. Tas ir labs rādītājs, jo norāda, ka arī bez ES un vietējiem atbalsta maksājumiem ziemas kviešu audzēšana ir izdevīga. Arī slaucamo govju audzēšanas bruto segumi pēdējos gados ir pozitīvi bez atbalsta maksājumiem. Situācija 2015. gadā un 2016. gadā bija atšķirīga, jo saimniekot bez atbalsta maksājumiem bija diezgan sarežģīti.

Slaucamās govs bruto segums ir rēķināts par intensīvi audzētu slaucamo govi (skat. 2. att.). Bruto segumu par 2020. gadu nevar salīdzināt ar citiem gadiem, jo tajā izslaukums no govs ir pieņemts 11 000 kg, bet pārējos gados tas bija 8500 kg (2014.–2017. g.) vai arī 10 000 kg (2018.–2019. g.). Tas tika mainīts, jo, aptaujājot intensīvi saimniekojošus piena lopkopjus, viņi atzina, ka, veicot saimniecībā tehnoloģiju attīstību un mērķtiecīgu selekciju, šāds izslaukums nav nekas neparasts. Lauksaimniekiem jādomā par saimniecības intensifikāciju un izslaukuma kāpināšanu, jo to atļauj gan mūsdienu tehnoloģijas, gan zināšanas. Bruto segumā ir vērojams palielinājums, ko galvenokārt ir izraisījis palielinātais izslaukums un lopbarības cenu samazinājums.

2. att. Slaucamās govs (intensīvi audzētas) bruto segums 2014.–2020. gadā, eiro

Īpaši svarīgi rēķināt bruto segumus ir jaunajiem lauksaimniekiem  vai esošiem saimniekiem, kas domā par jaunas nozares izvēli, jo tā  var izvērtēt, kuru nozari attīstīt attiecīgajos apstākļos būtu visizdevīgāk.

Provizoriskie bruto seguma aprēķini pieejami LLKC mājaslapā: www.llkc.lv, sadaļā “Noderīgi” (https://ej.uz/qiqf).

Lai atvieglotu bruto segumu sastādīšanu savām vajadzībām, izmantojiet LLKC izveidoto interneta rīku: http://laukutikls.lv/riki/gross_margins/.

Kristaps Vītols,
LLKC ekonomikas konsultants