You are here

Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas govīm

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Ikviena ganāmpulka īpašnieka mērķis ir iegūt veselīgu teļu katru gadu, kuru var realizēt neatkarīgi no saimniekošanas veida.

2020. gada nogalē LLKC uzsāka demonstrējumu gaļas liellopu saimniecībā SIA “3DPRO” Madonas novada Ērgļu pagast, kas strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, par tēmu: “Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”.  

Saimniecības īpašnieki Gunārs un Artūrs Vīganti labprāt iesaistījās demonstrējuma realizācijā, jo vēlās pēc iespējas precīzāk apsaimniekot savu zīdītājgovju ganāmpulku. Saimniecībā uzskata, ka izdevīgi ir savus iegūtos dzīvniekus izaudzēt, nobarot un realizēt tirgū pašiem.

Demonstrējuma saimniecībā ir 140 Šarolē zīdītājgovju ganāmpulks ar pieciem vaislas buļļiem. Vasaras periodā zīdītājgovis ganās Ogres ielejas bioloģiski vērtīgajos zālājos. Saimniecība apsaimnieko 1300 ha zemes, no kuras apmēram 600 ha aizņem graudaugu platības, kur tiek audzēti dažādi graudaugi – kvieši, mieži, auzas, zirņi, ripsis. Otru daļu zemes aizņem ganības un 90 ha sētie zālāji, 140 ha āboliņš.

Pirmās zīdītājgovis atvestas no Francijas, kad 2013. gadā saimnieki devās apgūt zināšanas gaļas lopu audzēšanā. Nobarotos liellopus realizē paši savā internetveikalā “Neganti gardi”. 2021. gadā iesaistījušies jaunā gaļas liellopu kooperatīva ”Latvijas liellops” darbībā.

Teļu ieguve un saglabāšana ir galvenie gaļas liellopu audzēšanas saimniecības ieņēmumus ietekmējošie faktori, tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība, nodrošinot ganāmpulkā vismaz 95% teļu ieguvi. Diemžēl ne vienmēr tas izdodas, starpatnešanās periodu ietekmē dažādi faktori, piemēram, govs barojums, vaislas buļļa kvalitāte, ganāmpulka apsaimniekošana.

Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, Latvijā 2020. gadā vidēji no 100 Šarolē šķirnes zīdītājgovīm tika iegūti 88,6  teļi, starpatnešanās intervāls bija 412 dienas. Līdzīga situācija ir citiem šķirnes dzīvniekiem neatkarīgi no tā, vai tā ir intensīva vai vidēji intensīva šķirne.

1. tabula

Zīdītajgovju starpatnešanās intervāls pa gadiem

Šķirne

2020

2019

2018

Šarolē

412

404

401

Limuzīnas

422

414

413

Herefordas

415

407

414

Aberdinanguss

423

421

426

Simentāles

415

423

421

* https://www.ldc.gov.lv/upload/doc/resultsbeef20.pdf

Šarolē šķirne ir vieno no visvairāk audzētajām šķirnēm Latvijā, un pēdējos gados starpatnešanās intervāls ir virs 400 dienām, kas liecina par teļu ieguvi zem 90%. Iegūts teļš no govs gadā liecina par ekonomiski pamatoti turētu zīdītājgovi, jo pēcnācēju varēs realizēt neatkarīgi no realizēšanas veida. Katrs nākamais iegūtais teļš ir ganāmpulka papildinājums, ģenētiskais uzlabojums.

Govs vielmaiņas stāvokļa noteikšanai izmanto ķermeņa kondīcijas vērtējumu. To veic vizuāli, vērtējot zemādas tauku slāni. Lai varētu noteikt govs ķermeņa kondīciju, dzīvnieks jāapskata gan no sāniem, gan aizmugures. Samazinoties zemādas tauku slānim, samazinās arī govs dzīvmasa. Lai novērtētu ķermeņa kondīciju, izmanto punktu vērtējumu.

Izšķir dažādas punktu vērtēšanas metodes, piemēram, Lielbritānijā izmanto 6 punktu sistēmu, Amerikā  5 punktu sistēmu. Ierastāk lietot 5 punktu sistēmu (1 līdz 5 punkti) ar soli  0,25 punkti.

2. tabula

Optimāla ķermeņa kodīcija, plānojot sezonālo atnešanos

Notikums/darbība

Pavasara atnešanās sezona

Rudens atnešanās sezona

Dzemdības

2,5–3,0

3,0

Apsēklošana/lecināšana

2,5

2,5

Mītņošana/audzēšana/nobarošana

3,0–3,5

2,5–3,0

Katrā laktācijas posmā ir savs optimālais ķermeņa kondīcijas vērtējums. Cietstāvošām govīm tas ir 3,5–4,0 punkti. Atnešanās periodā 3,5 punkti, sēklošanas periodā 2,5–3,0 punkti, bet laktācijas vidus un beigu posmā 3,0–3,5 punkti. Govij veidojas dažādas veselības un atražošanas problēmas, ja ķermeņa kondīcija ir zemāka par 2,5 punktiem vai augstāka par 4 punktiem. Katrai šķirnei noteiktais punktu vērtējums ir nedaudz atšķirīgs.

3. tabula

Zīdītājgovju SAI demonstrējuma grupās

Grupa

Dzīvmasa, kg

Vecums pēc pirmās atnešanās, gadi

SAI

laktācija

2–3

3–4

4–5

5–6

1.

grupa

702

3,20

406

372

376

-

2.

grupa

699

3,25

409

372

357

374

Demonstrējuma grupu zīdītājgovīm vidējā dzīvmasa bija 700 kg. Vecums pēc pirmās atnešanās 3,2 gadi.  Vēlamais atnešanās laiks govīm būtu 3 gadi. No esošajām zīdītājgovīm 85% govju atnesās līdz 3 gadu vecumam, un 15% pēc trīs gadu vecuma.

Starpatnešanās periods jaunāko laktāciju govīm ir virs 400 dienām, kas liecina par 89% iegūtiem teļiem. Sākot no trešās laktācijas, SAI uzlabojas, kas liecina par to, ka govis ir izaugušas un tām pietiek enerģijas rezervju.

Demonstrējuma pirmās grupas govju pēcnācēju dzimšanas dzīvmasa ir par 3 kg lielāka nekā otrai grupai, kas skaidrojams ar govju vecumu.

4. tabula

Demonstrējuma grupās piedzimušo teļu augšanas rādītāji


Uzsākot demonstrējumu, tika veikta grūsnības noteikšana ar ultrasonogrāfu. Būtiska metodes priekšrocība ir iespēja agrīni un precīzi konstatēt grūsnus dzīvniekus.Dzīvmasas pieaugums sieviešu kārtas dzīvniekiem ir vidēji 0,88 kg, bet vīriešu kārtas dzīvniekiem sasniedz 1,10 kg diennaktī.

5. tabula

Grūsnības rezultāti, skenējot ar ultrasonogrāfu 17.12.2020

Grupa(govju skaits)

Govju dzīvmasa, kg

Grūsnība, mēn.

Tukšas govis, skaits

Problēmgovis

1 (19)

708

6,1

2

0

2 (22)

704

6,4

3

1

No skenētajiem dzīvniekiem tika noteikta grūsnība vidēji 6 mēneši. Katrā grupā konstatēts pa kādai tukšai govij. Tām dzīvmasa bija salīdzinoši mazāka nekā vidēji ganāmpulkā (620–660 kg). Problēmgovis tika izvērtētas un turpmāk ārstētas.

Profesore Daina Kairiša iepazīstināja ar ganāmpulka ražības plānošanu. Sākotnēji jāizvērtē saimniecības esošie resursi un iespējas, lai izvēlētos atbilstošu šķirni un nodrošinātu vispārējās labturības prasības. Plānojot saimniekošanu, jāizvērtē šī biznesa rentabilitāte. Viens no atbildīgākajiem uzdevumiem ir šķirnes izvēle, cik intensīvi vai ekstensīvi plānots saimniekot. Piemēram, Šarolē šķirnes dzīvnieki ir intensīvā šķirne, kam nepieciešami labi turēšanas un ēdināšanas apstākļi, lai sasniegtu šķirnes potenciālu. Tāpat profesore uzsvēra, cik liela nozīme ir govs barojuma sakarībai ar starpatnešanās periodu, servisa periodu un iegūto teļu daudzumu.

6. tabula

Zīdītājgovju barojuma ietekme uz starpatnešanās intervālu (SAI)

Kondīcijas vērtējums
5 ballu sistēmā

SAI, dienas

SP, dienas

Teļu ieguve, %

1,0–1,5

418

133

87

2,0

382

97

96

2,5–3,0

364

79

100

Rūpējoties par govju barojumu, lai tas būtu 2,5–3,0 balles, ir iespējams sasniegt labus rezultātus teļu ieguves %.

LLKC konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns iepazīstināja faktoriem, kas ietekmē liellopu reprodukciju.  Govīm neauglība var būt iedzimta vai iegūta dzīves laikā. Pārslimotas dzimumorgānu slimības vai traucēta hormonu darbība un nepietiekama dzīvnieka kondīcija var būt par iemeslu govs neauglībai. Arī viedo tehnoloģiju nepareiza lietošana var atstāt sekas uz dzīvnieku atražošanu. Pēc LDC datiem, demonstrējuma saimniecībā apgrūtinātas dzemdības konstatētas 7,97% gadījumu. Pēc ultrasonogrāfa izmeklējuma ganāmpulkā konstatēts 9,6% zīdītājgovis, kam nebija iestājusies grūsnība. Apskates laikā konstatētas arī nagu problēmas. Neiegūtie līdzekļi par teļiem var sastādīt salīdzinoši lielus zaudējumus, nekā ieguldot līdzekļus savlaicīgos  izmeklējumos.

Lai pārliecinātos par govju grūsnības iestāšanos, ir vairāki veidi: sēklotājs vai veterinārārsts izmeklē dzīvniekus rektāli, pieejami asins un piena izmeklējumi, ultrasonogrāfija.

7. tabula

Grūsnības diagnostikas metodes


Vaislas buļļa pavadītais laiks pie govīm, slodze un vaislinieka kondīcija ietekmē sagaidāmo rezultātu. Pieaugušam vaislas bullim optimāla slodze ir 30 zīdītājgovis ar ķermeņa kondīciju 2,5–3,0 punkti.Ikvienam ganāmpulka īpašniekam ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko metodi un pārliecināties par grūsnības iestāšanos īsā laika intervālā pēc buļļa pielikšanas pie govīm. Ikvienā  gadījumā vēlams sazināties ar veterinārārstu, lai precizētu nianses, jo pieredze un zināšanas ir vajadzīgas. Sākot no 30.  dienas pēc grūsnības iestāšanās, var sākt izmantot kādu no metodēm. Vidēji izmaksas vienai govij ir no 0,70–5,00 eiro.

8. tabula

Risinājumi ālavības samazināšanai

Lecināšanas ilgums nedēļās

Brīvprātīgais nogaidīšanas periods 60 dienas

Grūsnība, %

Brīvprātīgais nogaidīšanas periods 30 dienas

Grūsnība %

3

60

60

30

30

6

60

84

30

51

9

60

93

30

66

12

60

97

30

76

Pilnvērtīga olšūnu apaugļošanās var sākties 60 dienas pēc dzemdībām. Sākot no 9.–12. nedēļas ar brīvprātīgo nogaidīšanas periodu 60 dienas, iespējamā grūsnība ir 93–97%. Būtisks  faktors ir labturības prasību nodrošināšana. Īpaši pēdējās vasarās novērojams ir karstuma stress dzīvniekiem. Tie strauji elpo, var pat neizrādīt meklēšanās pazīmes. Arī vaislas buļļiem spermas kvalitāte karstuma dēļ pasliktinās. Govīm, kuras nevar aplecināt, var veikt hormonālo stimulāciju. Šo metodi pielieto, ja ir bijušas kādas reproduktīvās saslimšanas, izmainīts seksuālais cikls, problēmas noteikt govju meklēšanos vai plānots pāriet uz sezonālo atnešanos. Pēc rektālās izmeklēšanas, ja govs 42 dienu laikā pēc dzemdībām nav izrādījusi meklēšanās pazīmes, jāsazinās ar veterinārārstu par tālāko rīcību.

Starpatnešanās intervālu var ietekmēt daudzi faktori: vecums, šķirne, ēdināšanas un turēšanas apstākļi. Lai kontrolētu grūsnības iestāšanos zīdītājgovju ganāmpulkos, iespējams veikt grūsnības pārbaudi ar ultrasonogrāfa palīdzību, vai noņemot asins serumu un nosūtot to uz laboratoriju. Zīdējteļu dzīvmasas pieaugumu ietekmē viņu ģenētiskais potenciāls, zīdītājgovju pienīgums un ganību kvalitāte. Demonstrējuma zīdītājgovju teļu dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz svēršanai bija 0,8–1,1 kg diennaktī.

Demonstrējumā darbs turpinās, pasākums piek īstenots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P22, 3. lote. 

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Daiga Baltiņa,
LLKC lopkopības konsultante