You are here

Lauksaimniecībā nepieciešamās zināšanas pieejamas visiem – AKIS sistēmā

Lauku attīstība

Pats galvenais ir empātija un abpusēji ieinteresēta komunikācija. Tā 23.septembrī notikušajā Valsts Lauku tīkla konferencē “Lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmas AKIS”, kurā skaidroja šīs sistēmas jēgu un piedāvājumu lauksaimniekiem, uzsvēra nozares pārstāvji, zinātnieki un Zemkopības ministrijas amatpersonas.

AKIS sistēma izveidota Eiropas Savienībā, lai ikvienam lauksaimniekam būtu pieejamas visas nepieciešamās zināšanas, ko var pielietot saimniecību konkurētspējas celšanai, konferencē uzsvēra Liene Jansone, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore: “Latvijā šīs sistēmas darbība līdz šim bijusi fragmentāra – ierobežotā finansējuma dēļ, vajadzību plānošana nav bijusi sistemātiska, tāpēc – konsultāciju dienesti, zinātnieki, darbojušies konkurējot un katrs par sevi. AKIS mērķis ir veicināt viņu mijiedarbību, lai palīdzētu visiem lauksaimniekiem”.

Visbūtiskāko atbalstu, pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Cimermaņa domām, AKIS varēs sniegt tieši mazajām Latvijas saimniecībām, kuru īpatsvars valstī pašlaik ir 90%. “Mazajām saimniecībām inovācija joprojām ir iespēja iegādāties MTZ traktoru nevis, piemēram, mūsdienīgu zāles pļaušanas robotu nelielām platībām. Taču inovācijas nedrīkst būt luksusa prece! Īpaši Latvijā, kur ik gadu ne vien saimnieku vecuma, bet arī tehnoloģiju nepieejamības dēļ, likvidē aptuveni 2000 saimniecību.”

Uzsākt biznesu lauksaimniecībā nav viegli, īpaši, ja pārnāc no citas nozares, konferencē atzina z/s “Gretes” īpašnieks Vents Aperāns, kurš aizvadījis pirmo sezonu kā lauksaimnieks, audzējot avenes un zemenes tuneļos, siltumnīcā un hidroponikā: “Nepieciešamo informāciju smēlos pie ārvalstu, tostarp Lietuvas speciālistiem. Var jau būt, ka arī Latvijā tāda bija pieejama, taču es nezināju kur. Tādēļ AKIS sistēma noteikti būtu noderīga. Galvenais, lai tajā strādā ieinteresēti cilvēki, kas izprot komunikācijas svarīgumu.”

Par to, kā AKIS sistēmu Latvijā pilnveidot, darba grupās diskutēja privātā un publiskā, sektora, augstskolu, kā arī Lauksaimnieku un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ar darba grupās runātā kopsavilkumu, kā arī konferences ierakstu varēs iepazīties: www.laukutikls.lv

Papildu informācija: Aiva Saulīte-Liniņa: e-pasts: aiva.saulite@llkc.lv, tālr.: 26592103.

 

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja