You are here

​Govju uzraudzība un profilakse lielākiem izslaukumiem

Lopkopība
Piena lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

LLKC ierīkotais demonstrējums piena lopkopības saimniecībā “Spēkoņa” Augšdaugavas novada Līksnas pagastā turpinās jau trešo gadu. Būtiskākais secinājums, kas izskanēja šī gada e-lauka dienā – saimniecības cilvēkiem, pašiem rūpīgi strādājot un sadarbojoties ar konsultantiem, izdevies palielināt izslaukumu vidēji no govs par 1 t gadā.

Tas panākts, rūpīgāk sekojot līdzi piena kvalitātes kontrolei, ņemot vērā daudzus to ietekmējošos faktorus, un vairāk pievēršoties potenciālo slimību profilaktiskajiem pasākumiem.

Lauka dienā par demonstrējuma tēmu “Paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņi pienā un to novēršanas iespējas slaucamo govju ganāmpulkā” varēja uzzināt par darba gaitu demonstrējumā, trešā atkārtojuma rezultātiem, izslaukuma un somatisko šūnu skaita izmaiņām pienā atkarībā no cietstāves un atnešanās perioda. Saimniece dalījās ar savu pieredzi ganāmpulka apsaimniekošanā. To, ka lopkopjiem ir interese par šiem jautājumiem, apliecināja vebināra apmeklētāju skaits – vairāk nekā 100.

UZZIŅA

Piensaimniecība “Spēkoņa”

  • 174 liellopi, t. sk. 93 slaucamas govis, 72 vaislas teles.
  • LIZ 100 ha, no kuriem īpašumā 40, nomā – 60 ha.
  • Tiek audzēti 40 ha graudaugi, 20 ha kukurūza, pārējais – pļavas un ganības.
  • Ražības rādītāji: izslaukums vidēji 8979 kg no govs gadā (tauki 3,97 %, olbaltums 3,36 %, SŠS 170 tūkst.).
  • Pirmā govju atnešanās 24 mēnešos, pirmā sēklošana 14 mēnešos, starpatnešanās periods 160 dienas.

Ja gribi iet tālu, tev jāiet kopā

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa, pastāstot par kopējo LLKC lopkopības demonstrējumu projektu, uzsvēra, ka šis sācies jau 2019. gadā un atbilst kaut kur dzirdētai frāzei: “Ja gribi iet ātri, tev jāiet vienam; ja gribi iet tālu, tev jāiet kopā.” Šajā gadījumā tas nozīmē piensaimniekiem, saimniecības speciālistiem sadarbībā ar konsultantiem, universitātes mācību spēkiem un nozares profesionāļiem kopīgiem spēkiem veicināt saimniecības attīstību, kas Latgalē ir ļoti svarīgi, lai augtu novada ekonomiskais potenciāls un vides apdzīvošanas kvalitāte. Piena pārraudzības dati valstī kopumā liecina, ka vidējie izslaukumi no vienas govs pieaug, sasniedzot 8170 kg gadā, un pārraudzība tiek veikta 87 % visu ganāmpulku.

A. Siliņa atzīmēja arī to, ka demonstrējuma laikā notiek ne tikai konkrētās tēmas izpēte, bet arī veikts ekonomiskais saimniecības darbības izvērtējums. Taču piena lopkopībā tūlītējus secinājumus nav iespējams izdarīt. Taču jau tagad var spriest par lielākajiem piena pašizmaksas posteņiem, kā tas ir arī citām piensaimniecībām. Būtiska pozīcija saimniecībās, kurās ir algots darbaspēks, ir darba algas un sociālās iemaksas, kā arī pirktā lopbarība. Šī saimniecība, neskatoties uz nelielo zemes platību īpašumā, rupjo lopbarību un graudu barību spēj saražot pati – arī izmaksas ir zemākas nekā vidēji.

Visas govis izaudzētas pašu saimniecībā

Par saimniecību stāstīja Aija Sarkana, kura kopā ar vīru Ivaru, kurš pasākuma laikā uzraudzīja lopbarības sagatavošanu, ir tās īpašnieki. Viņa pēc profesijas ir veterinārfeldšere un lepojās ar to, ka visas ganāmpulka govis izaudzētas pašu saimniecībā. Vienlaikus Aija atzina, ka kukurūzas skābbarības kvalitāte ir augsta, ka tā tiek sagatavota un uzglabāta tuneļos, nepiesārņojot barību ar augsni un iegūstot izcilas kvalitātes lopbarību, jo zaļā masa no piekabes tiek iepildīta tunelī bez jebkādiem piemaisījumiem. Saimniecībā iegādāts arī graudu smalcinātājs un placinātājs, lai govīm varētu sagatavot kvalitatīvu pašražotu graudu barību, kas ir būtisks kvalitatīva piena ieguves nosacījums, šajā procesā tiek pievienotas arī piedevas. Pagājušajā gadā saimniecībā uzstādīta jauna slaukšanas iekārta, kas ir draudzīgāka govju tesmeņiem, un tas ļāvis samazināt problēmas, kuras saistītas ar tesmeņa veselību. Saimniece atzīst, ka trīs gadu sadarbība ar konsultantiem devusi būtisku ieguldījumu, tikuši risināti govju apsaimniekošanas un veselības jautājumi un palielinājies izslaukums.

Profilakses pasākumi ir lētāki

Par demonstrējuma gaitu un rezultātiem stāstīja tā vadītāja – LLKC Daugavpils biroja lopkopības konsultante Anita Miltiņa. Viņa uzsvēra jau sen zināmu patiesību, ko apliecinājusi arī šīs saimniecības pieredze, ka dzīvnieku veselības profilakses pasākumi ir lētāki un psiholoģiski vērtīgāki, nekā ārstēšana jau konstatētu slimību laikā.

Sākot demonstrējumu, tika izveidotas divas govju grupas. Vienā bija govis, kuras tranzīta periodā (3 nedēļas pirms un 3 pēc atnešanās) slimojušas ar vielmaiņas vai ginekoloģiskām slimībām. Otrā jeb kontroles grupā – govis, kurām šādu problēmu nav bijis. Katrā grupā iekļautas 15 govis. Tām pēc atnešanās noteiktas ketonvielas un glikozes līmenis asinīs, pirms atnešanās – ķermeņa kondīcija un pH līmenis asinīs. Kondīcijas vērtējums ir svarīgs, jo tas atspoguļo vielmaiņas procesus. Pārbarota govs – tās ir potenciālas ketozes problēmas, tālab svarīgi samazināt arī govju starpatnešanās periodu. Savukārt šogad problēma bija tāda, ka karstuma stresa dēļ govju sēklošana aizkavējās. Toties pH līmeņa mērījumi urīnā ir būtiski ar to, ka šis rādītājs virs 7 brīdina, bet virs 8 jau skaidri norāda uz hipokalcēmijas iespējamajiem draudiem. Tātad – demonstrējuma mērķis bija parādīt SŠS palielinājuma cēloņus slaucamo govju ganāmpulkā un to novērtēšanas iespējas ar mērķi uzlabot iegūtā svaigpiena kvalitāti. Demonstrējuma laikā tika iegūta informācija par to, ka optimālais SŠS ir līdz 100 tūkst. 100 ml jaunajām govīm un 150 tūkst. vecākajām. Lai pareizi izvēlētos ārstēšanas līdzekļus paaugstināta SŠS gadījumā, tika veikta jutības pārbaude uz biežāk izmantotajām antibiotikām. Tika vērtēti klīniskā un subklīniskā mastīta cēloņi un ierosinošie apstākļi, veikta slaukšanas iekārtas testēšana.

Praktiskā govju apsaimniekošana liecina, ka izslaukumi pieaug mēnešos, kad slaucamās govis apsaimnieko novietnē, jo tad ir labāka iespēja kontrolēt barības devu. Jāatzīst, ka govju brāķēšana jau otrajā atkārtojumā mazinājās, tādēļ ka lielāka uzmanība tika pievērsta cēloņu novēršanai. Galvenais uzlabošanās faktors bija jaunās slaukšanas iekārtas uzstādīšana. Labāks SŠS rādītājs un augstāks vidējais izslaukums bija kontroles grupā, taču saimniecībā arī kopumā šis rādītājs uzlabojies. Pa govju grupām katru mēnesi veikti arī aprēķini gan par SŠS, gan vidējo izslaukumu.

Demonstrējums turpinās

Par izslaukuma un SŠS izmaiņām pienā atkarībā no cietstāves perioda govīm un atnešanās perioda norisēm dzīvnieka organismā stāstīja Ivars Lūsis, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta lektors, veterinārārsts. Viņš teica paldies atsaucīgajai saimniecībai un konsultantiem, ar kuru līdzdalību bijis iespējams iegūt datus turpmākai zinātnisko secinājumu izdarīšanai. Paveikts liels darbs, un tas turpinās ar labiem rezultātiem.

Daudzās saimniecībās ir jautājumi, kāda ir SŠS saistība ar izslaukumu, kā uzlabot piena kvalitāti, tāpēc šis pētījums ir ļoti svarīgs, apkopojot jau trīs gadu datus un katru gadu no jauna komplektējot demonstrējuma govju grupas pēc to veselības stāvokļa. Svarīgi, lai govis uzņemtu nepieciešamās barības vielas un mazinātu enerģijas deficītu tranzītperiodā.

“Diagnosticējot slimības, mēs jau atrodamies seku analizē,” piebilda I. Lūsis, “taču jāspēj laikus saprast šīs cēloņsakarības, ko praktiski veido trīs bloki: sabalansēta barība, tajā skaitā sagremošanai piemērotas cietes uzņemšana; organisma šūnu spēja dabiski iznīcināt veselībai kaitīgo; iekaisumu regulācijas maiņa, ja kādā no pirmajiem diviem blokiem notikuši traucējumi.”

Maksimālais risks govs veselībai pastāv cietstāves perioda sākumā un beigās, un to var novērst ar labu darbu tesmeņa aprūpēšanā. Tāpat ļoti svarīga piensaimniecībā ir visu veselības problēmu reģistrēšana, lai pēc reģistra varētu spriest gan par tuvākajiem nepieciešamajiem profilakses pasākumiem, gan nākotnes uzdevumiem, kas, uzkrājot pietiekami bagātu informāciju, ļaus pasargāt govis no brāķēšanas, nemaz nonākot līdz nopietnas slimības pazīmēm.

Tikai veseli dzīvnieki var būt augstražīgi

Veterinārārsts Andrejs Elksniņš sniedza ieskatu par galvenajiem izaicinājumiem un problēmu risinājumiem saimniecībā, kā arī cīņu ar karstuma radītajām problēmām un to sekām ģimenes piensaimniecībā, kur govis tiek ganītas, kas, spriežot pēc jautājumiem, bija ļoti noderīgi klausītājiem – citu saimniecību īpašniekiem. Andrejs uzsver – tikai veseli dzīvnieki var būt augstražīgi, un tam vajadzīga gan laba ģenētika, gan sadarbība ar speciālistiem, ko šajā gadījumā nodrošina konsultanti. Prieks par saimniekiem, kuri spēj iedziļināties niansēs un paši sagatavot labu rupjo lopbarību. Taču patlaban nevar apmierināties tikai ar “uzrāvienu”, bet regulāri un ļoti rūpīgi jāseko govju ginekoloģiskajai veselībai, ja nepieciešams, jāveic izmeklējumi un nedrīkst apmierināties tikai ar apsēklošanas veikšanu. Saimniecībās pēc atnešanās būtu jāveic govju dzemdes pārbaude, aptuveni 60. dienā – olnīcu darbības pārbaude, “problēmgovju” izmeklēšana, 30 dienas pēc mākslīgās apsēklošanas – ar ultrasonogrāfu grūsnību pārbaude, vēl grūsnības pārbaude jāveic arī pirms cietlaišanas. Saimniecībā “Spēkoņa” regulāra kļuvusi nagu apskate un kopšana, kam agrāk tika pievērsts mazāk uzmanības, tas tika darīts galvenokārt problēmu gadījumos, bet tagad tas notiek vismaz divas reizes gadā, bet klibām govīm – nekavējoties. Tiek veikta arī govju profilaktiskā attārpošana.

Veterinārārsts atzīst, ka demonstrējuma laikā, ievērojot ieteikumus, uzlabojies govju pupu veselības stāvoklis, viņš minēja arī konkrētus piemērus smagāko gadījumu ārstēšanas pieredzē, bet atkal – uzsvēra profilakses pasākumu nepieciešamību. Vienlaikus ar jauno govju slaukšanas iekārtu saimniecībā iegādāta arī GEA Dairy-Plan programma.

Īpaša nozīme tiek pievērsta jaunlopu barošanai, lai tie līdz dzimumgatavībai sasniegtu nepieciešamo kondīciju.

Barības devā pieaugušajām govīm ietilpst: zāles skābbarība (no ruļļiem un stirpām), kukurūzas skābbarība (tuneļos), graudu milti, rapša graudi, minerālbarība, soda un dzīvais raugs, aizsargātie augu tauki (karstumā). Totāli maisītajā barībā tiek kontrolēts pietiekams samaisījums, sausnas saturs, barības daļiņu garums.

Protams, Andrejs dalījās pieredzē par šovasar pieredzēto karstuma stresu govīm, kura ietekmi uz produktivitāti novēro vēl tagad. Svarīgi ir saprast paša dzīvnieka dotos signālus – paātrinātu elpošanu, spurekļa nepietiekamu piepildījumu, atteikšanos no barības, atražošanas funkciju traucējumus, kā arī izmantot samērā lētus, bet piemērotus mērinstrumentus, piemēram, termometru, lai noteiktu govs rektālo temperatūru. Ļoti būtiski ir secināt šī problēmas laikus, ja to nedara, govīm var rasties imūnsistēmas traucējumi, drudzis, atūdeņošanās u.c. Tāpēc karstajā laikā tika pieņemts lēmums saimniecības “Spēkoņa” govis turēt novietnē, tika atvērta papildu dzirdne, veikta korekcija barības devā – samazināts rupjās lopbarības daudzums, palielināta efektīvā kokšķiedra, pievienots NaCl un aizsargātie augu tauki, kā arī uzlaboti higiēnas apstākļi govju guļvietās, iegādāti jauni paklājis. Gadu no gada karstuma problēmas aktualizējas arvien vairāk, un tām jāmeklē risinājumi, nodrošinot arī govju aplaistīšanu, taču ne ar rasai līdzīgu apsmidzinājumu, bet ar lāses veida pilieniem, lai govis saņemtu mitrumu uz ķermeņa, bet tas neizplatītos telpā un vēl vairāk nepalielinātu karstumu gaisa mitruma dēļ. Saimniekiem jāiemācās pielāgoties šo jautājumu risināšanai, jo tas būs viņu ganāmpulka veselības garants.

Demonstrējums notiek LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, tēma: “Paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņi pienā un to novēršanas iespējas slaucamo govju ganāmpulkā” (LAD līguma Nr. LAD100119/P23), 10. lote.

UZZIŅA

Kas ir SŠS?

Somatiskās šūnas veido baltie asinsķermenīši (leikocīti). Šīs šūnas kalpo organisma aizsardzībai pret dažādām infekcijām. Govs veselības stāvokļa rādītājs ir somatisko šūnu skaits (SŠS) pienā. Paaugstināts to daudzums ļoti bieži ir saistīts ar tesmeņa iekaisumu jeb mastītu. Noskaidrots, ka starp SŠS pienā un mastītu pastāv augsta ģenētiskā korelācija. Govju tesmeņa veselība ietekmē piena izslaukumu. Pieaugot SŠS rādītājam, izslaukums samazinās. Mastīta gadījumā novēro arī piena ķīmiskā sastāva izmaiņas, palielinās nātrija (Na+), kālija (K+) un hlora (Cl-) koncentrācija pienā. Piena konsistence kļūst ūdeņaina. Samazinās laktozes saturs <4,85 %, piena pH līmenis ir neitrāls vai viegli sārmains. Novēro nebūtiskas kopējā olbaltumvielu satura izmaiņas, tomēr būtiski samazinās olbaltumvielu svarīgās frakcijas – kazeīna – saturs.

Vidējie ražības rādītāji saimniecībā “Spēkoņa” 2019. un 2020. gadā, un 2021. gada deviņos mēnešos

 

2019.

2020.

2021.

Izslaukums no govs gadā, kg

7640

8457

8979

Piena tauki, %

4,02

3,64

3,97

Piena olbaltums, %

3,43

3,37

3,36

SŠS, tūkst./ml

176

152

170

Pirmā atnešanās, mēn.

26

25

24

Pirmā apsēklošana, mēn.

15

14,7

14

SP, dienas

184

144

160

1. attēls. Piena SŠS demonstrējuma govju grupās

2. attēls. Izslaukums demonstrējuma govju grupās

Dace Millere,

LLKC Apgāda redaktore

Foto: Dainis Arbidāns 

 

Foto Galerija: