You are here

Latvijas KLP Stratēģiskais plāns sola vērienīgas pārmaiņas

Lauku attīstība

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna (SP) 2023.–2027. gadam projektu – vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.

Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda ir būtisks jauninājums: nākotnē vienā politikas plānošanas dokumentā tiks apvienoti trīs atbalsta instrumenti – tiešie maksājumi, lauku attīstības atbalsta pasākumi un sektorālās atbalsta intervences augļu/dārzeņu un citos sektoros, kā arī biškopībā. Kā norāda ZM, tas ļaus saskaņoti izmantot dažādus atbalsta instrumentus un mērķtiecīgāk risināt nozaru un lauku teritorijas vajadzības.

Reformētajai ES Kopējai lauksaimniecības politikai, kam novembra beigās zaļo gaismu deva Eiropas Parlaments, ir deviņi mērķi, kas aptver ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, vides/klimata un sociālos jautājumus:

* taisnīgu ienākumu nodrošināšana;

* konkurētspējas palielināšana;

* tirgus varas pārtikas ķēdēs līdzsvarošana;

* klimata pārmaiņu mazināšana;

* vidrūpe;

* ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

* atbalsts paaudžu nomaiņai;

* plaukstoši lauku apvidi;

* pārtikas un veselības kvalitātes aizsardzība.

ZM izstrādātajā Stratēģiskajā plānā Latvijai ir noteikti seši nacionālie stratēģiskie mērķi:

* palielināt pievienoto vērtību, sadarbojoties un ražojot konkurētspējīgu produktu vietējam un eksporta tirgum;

* kāpināt lauku saimniecību ieņēmumus līdz vidējiem valstī;

* plaukstoši lauku apvidi, veicinot ekonomisko aktivitāti, nodrošinot infrastruktūru un saglabājot apdzīvotību;

* zināšanās balstīta uzņēmējspēju veicināšana, sekmējot inovāciju un zinātnes rezultātu ieviešanu praksē;

* katra saimniecība, efektīvi izmantojot resursus, iegulda bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā;

* droša un kvalitatīva vietējā pārtika, kas pieejama ikvienam patērētājam.

ZM norāda, ka KLP atbalsts plānots, lai sasniegtu dažādas mērķauditorijas – dažāda lieluma saimniecības, uzņēmējus un nozares. Ir izstrādāti atbalsta instrumenti, lai aptvertu plašu pretendentu loku, kas ir īpaši būtiski vides un klimata mērķu kontekstā, jo rezultāta sasniegšanai ir būtiska plaša iesaiste.

Jāuzsver, ka plāns ir tikai projekts, kura apspriešana vēl turpinās. Tā apstiprināšana plānota līdz 2022. gada beigām.

Cik daudz naudas pieejams?

Tiešajiem maksājumiem 2021.–2027. gada periodā pieejamais finansējums ir 2,475 miljardi eiro, t. i., par 758 miljoniem eiro jeb par 44% vairāk nekā 2014.–2020. gada periodā. No tiešajiem maksājumiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to 2021. un 2022. gadā, kas ir noteikts kā pārejas periods, tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro, savukārt 2023.–2027. gadā – 1,714 miljardi eiro.

Savukārt lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027. gadam finansējums ir 765,5 miljoni eiro. 2014.–2020. gada periodā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija pieejami 1,531 miljardi eiro, tomēr jāņem vērā, ka jaunā plānošanas perioda sākšana ir būtiski aizkavējusies, un 2021. un 2022. gads ir noteikti kā pārejas periods, kam tika novirzīta daļa no nākamā plānošanas perioda finansējuma – 518,1 miljoni eiro. Tomēr kopumā nākamajam plānošanas periodam lauku attīstības finansējums ir samazinājies par 16% un lielākais atbalsta kritums būs jūtams tieši 2023.–2027. gadā, ko lielā mērā ietekmēs pārskatītie nosacījumi par samazināta nacionālā līdzfinansējuma prasībām. Tas ir būtiski apgrūtinājis arī atbalstāmo prioritāšu noteikšanu un atbalsta pasākumu izstrādi.

ES KLP nosaka, ka dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, nozīmīgāko finansējuma daļu ir jānovirza vides un klimata mērķu īstenošanai dažādu atbalsta instrumentu formā. Latvijas SP apmēram puse finansējuma ir atvēlēta dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā. Arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ilgtspējīgā mežsaimniecībā, kā arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. Piemēram, ekoshēmām kopumā tiks paredzēts atbalsts 438 miljoni eiro, agrovides pasākumiem – 121 miljons eiro, bet bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam – 159 miljoni eiro ar plašām iespējām saņemt papildu atbalstu  citu shēmu ietvaros. Arī ievērojama daļa investīciju atbalsta paredzēta tieši vides investīcijām.

UZZIŅA

ES noteiktie mērķrādītāji

* Par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un radīto apdraudējumu un samazināt bīstamāko pesticīdu izmantojumu.

* Par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdevumu.

* 100% piekļuve ātram platjoslas internetam lauku apvidos līdz 2025. gadam.

* 25% ES lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā.

* 10% lauksaimniecības zemes platību padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi.

* Par 50% samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība. Tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta par vismaz 20%.

Tiešie maksājumi

Ja 2022. gadā tiešo maksājumu saņemšanā būtisku izmaiņu nebūs, tad no 2023. gada jārēķinās, ka šī atbalsta saņemšanai būs jāizpilda virkne jaunu prasību.

Mazo saimniecību atbalsts. Mazo saimniecību īpašniekiem,  tāpat kā līdz šim, būs pieejama vienkāršota atbalsta shēma, kas aizstās visas citas tiešo maksājumu intervences. Tātad  lauksaimnieks, kura atbalstam pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 1 ha, varēs pieteikties tiešajam maksājumam 500 eiro uz saimniecību. Atbalstu piešķirs par saimniecību, ja uz visiem hektāriem tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Citi tiešo maksājumu veidi šīm saimniecībām nebūs pieejami. Pēc ZM aplēsēm, šim atbalstam varētu pieteikties 14–15 tūkst. saimniecību un šim atbalsta mehānismam atvēlēti kopumā 37,3 milj. eiro.

Aktīviem lauksamniekiem pieejami 3 tiešo maksājumu veidi: ilgtspēju sekmējošais ienākumu papildatbalsts (ISIP, aizstāj līdzšinējo vienoto platības maksājumu jeb VPM), pārdalošais ienākumu papildatbalsts; saistītais ienākumu atbalsts.

Par aktīvo lauksaimnieku tiks uzskatīta persona, kas iepriekšējā gadā tiešajos maksājumos saņēma vairāk nekā 500 eiro.

Aktīvs lauksaimnieks ir persona, kura veic vismaz vienu no šādām minimālām lauksaimniecības darbībām (kritērijiem):

* lauksaimniecības dzīvnieki reģistrēti LDC – vismaz 1 liellopu vienība (LV);

* saimniecība ir iekļauta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā;

* persona iekļauta kā sēklaudzētājs VAAD Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;

* vismaz 1/3 saimniecības ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā;

* saimniecībā lauksaimnieciskajā darbībā tiek nodarbināts vismaz 1 darbinieks vai ne mazāk kā 1 LDV/100 ha;

* saimniecībā nodrošina standarta izlaidi uz visiem saimniecības hektāriem vismaz 400 EUR/ha;

* zemes uzturēšanas izmaksas sastāda vismaz 66 EUR/ha.

Lauksaimniekiem būs jāievēro laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības: ilggadīgo stādījumu saglabāšana, kultūraugu dažādošana, ekoloģiski nozīmīgo platību izveide ar ražošanu nesaistītiem elementiem, bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana, mitrāju un kūdras augsnes aizsardzība, aparšana vienu reizi gadā. 2023. gadā lauksaimniekiem būs pienākums daļai ilggadīgo zālāju atgriezt ilggadīgo zālāju statusu, tāpēc uzmanīgi jāplāno savas saimniecības attīstība.

ISIP pamatlikme plānota 92 eiro/ha, bet 11 Latvijas novados saimniekojošajiem piemēros papildu piemaksu 10 eiro/ha. Tie ir novadi, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks nekā 38 balles, un novados, kas robežojas ar ES trešajām valstīm (sk. attēlu).


ZM norāda, ka ISIP maksājumam tiks noteikti griesti, lai nodrošinātu taisnīgāku maksājumu sadali. Maksimālā atbalsta summa – 100 000 eiro. Summu, kas pārsniedz 100 000 eiro, samazina par 100%, taču pirms griestu piemērošanas no ISIP summas tiks atņemtas visas lauksaimnieka deklarētās, ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas.

ISIP mērķa platība: 611, 5 tūkst. ha, finansējums: 30,5 milj. eiro  jeb 2%

Pārdalošā ienākumu papildatbalsta likme plānota no 50 līdz 58 eiro/ha un to varēs saņemt aktīvie lauksaimnieki, kas pieteikušies ISIP. Atbalsta likme tiek diferencēta atbilstoši apsaimniekotajiem hektāriem – līdz 3 ha atbalstu nepiešķir, par 3,1–30 ha atbalsta likme būtu no 50 eiro/ha 2023. gadā līdz 58 eiro/ha 2027. gadā. Par 30,1–100 ha likme būtu  6 eiro/ha. Mērķa platība: 828,3 tūkst. ha, finansējums: 134,8 milj. eiro jeb 8%

Saistītais ienākumu atbalsts tiks maksāts par konkrētu lauksaimniecības dzīvnieku un/vai kultūraugu ražošanu. Mērķis ir līdzsvarot ienākumus dažādu specializāciju saimniecībās un tuvināt tos vidējam ienākumu līmenim lauksaimniecībā un tautsaimniecībā.

Septiņas ekoshēmas – papildu atbalsts

No 2023. gada tiek pārtraukts līdzšinējais zaļināšanas maksājumu atbalsts, ko aizstāj ar septiņām jaunām ekoshēmām – specifiski mērķēti atbalsti, ar kuru palīdzību vajadzētu sasniegt EK izvirzītos klimata pārmaiņu samazināšanas, vides saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības veicināšanas mērķus.

Ekoshēmas lauksaimniekiem būs brīvprātīgs pasākums, viņi varēs arī no šī atbalsta atteikties. Ekoshēmām paredzēts izmantot vairāk nekā 25% no tiešmaksājumu finansējuma jeb 438 miljonus eiro. Lai saņemtu šo atbalstu, katrai ekoshēmai ir izstrādāti nosacījumi, kas lauksaimniekiem jāievēro. Tiks piedāvātas sekojošas ekoshēmas:

1. Atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Šis ir atbalsts graudaugu un ilggadīgo stādījumu platībām, likme 43 eiro/ha. Jāizpilda virkne nosacījumu, tajā skaitā aramzemē vienu kultūraugu vienā laukā audzē ne ilgāk kā 3 gadus pēc kārtas, jābūt mēslošanas plāniem, ir veiktas augsnes analīzes utt.

2. Ekoloģiski nozīmīgas platības. Atbalsts par aramzemē sētiem lopbarības zālaugiem ar 50% trauriņziežu (151 eiro/ha), slāpekli piesaistošiem kultūraugiem (151 eiro/ha), nektāraugiem (151 eiro/ha), zaļmēslojuma augu aizņemtām papuvēm (212 eiro/ha), starpkultūrām (80 eiro/ha) un zālājiem pasējā (50 eiro/ha). Nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus!

3. Optimāla augsnes pH līmeņa nodrošināšana – pamatkaļķošana un tauriņziežu audzēšana. Tātad – atbalsts par kaļķošanu, jāveic augšņu analīzes. Likme – 65 eiro/ha.

4. Saudzējošā lauksaimniecības prakse. Samaksa par saudzējošu augsnes apstrādi, ne dziļāku kā 15 cm, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi; vai veic augsnes joslu apstrādi; vai veic tiešo sēju. Likme 15 eiro/ha.

5. Oglekli un amonjaka emisijas mazinošas lauksaimniecības prakses. Atbalsts platībām, kurās veiktas augsnes analīzes pēdējo 5 gadu laikā, mēslojuma iestrāde notiek saskaņā ar mēslošanas plānu un veic iestrādes reāllaika uzskaiti, veic reāllaika AAL plānošanas un lietošanas uzskaiti. Likme 31 eiro/ha.

Atbalsts platībām, kur ar precīzajām tehnoloģijām tiek iestrādāti minerālmēsli, kā arī AAL (nepieciešama sertificēta AAL lietošanas iekārta ar automātisko sekciju kontroli vai pretnoneses sprauslām, tehnika aprīkota ar GPS). Likme 20 eiro/ha.

6. Zālāju saglabāšanas veicināšana lopkopības saimniecībās. Atbalsts par zālāju platībām un stiebrzāļu platībām sēklas iegūšanai, nodrošinot to neaparšanu vismaz 2 gadus. Likme 49 eiro/ha.

7. Bioloģiskās ražošanas prakses veicināšana. Atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem (arī iepriekš minētās shēmas ir tiem pieejamas), kas veic bioloģisko produktu ražošanu. Likme 56 eiro/ha.

Papildus šim lauksaimniekiem no 2023. gada būtu pieejama virkne agrovides atbalsta pasākumu, kas paredz atbalsta maksājumus par:

* zaļajām joslām (742 eiro/ha);

* vidi saudzējošu dārzkopību (atkarībā no kultūrauga 105–364 eiro/ha);

* bioloģisko lauksaimniecību (atbalsta likme atkarībā no darbības veida);

* paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošu lopkopību (atkarībā no piemērotās prakses likme no 28 līdz 52 eiro/liellopu vienība);

* biškopības vienību apsaimniekošanu apputeksnēšanas vajadzībām (30 eiro/saime bioloģiskajiem, 15 eiro – konvencionālajiem);

* zālāju apsaimniekošanu (atkarībā no zālāju klases 96–338 eiro/ha);

* mākslīgu mitrzemju izveidi (jāiesniedz projekts, atbalsta intensitāte 90%);

* bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana (jāiesniedz projekts, attiecas uz Natura teritorijām).

Investīciju atbalsts

Modernizācijas atbalsts būs paredzēts trijām saimniecību grupām: saimniecībām ar apgrozījumu no 4 līdz 70 tūkstošiem eiro attiecināmās izmaksas būs 250 000 eiro, saimniecībām ar apgrozījumu no 70 līdz 350 tūkstošiem eiro – 500 000 eiro un ar apgrozījumu virs 350 000 eiro – 700 000 eiro. Noteikts, ka mazajām saimniecībām 30% finansējuma jāsasaista ar vides/klimata mērķiem, vidējām saimniecībām – 60%, bet lielajām saimniecībām – 100%.

Otra investīciju sadaļa paredzēta pārstrādei, uzsvaru liekot uz vietējās izcelsmes izejvielas izmantošanas nosacījumu, ja uzņēmums atrodas valstspilsētā. Lai saņemtu finansējumu projektam, gaļas pārstrādē uzņēmumam jāgarantē, ka pārstrādās 40% vietējo zemnieku produkciju; augļu un dārzeņu sektorā – 30%, miltu konditorejai, cepumiem un maizei – 50%, pārējos sektoros – 70%.

Tiks turpināta mazo saimniecību atbalsta programma, dodot iespēju saņemt 15 000 eiro grantus biznesa plāna īstenošanai.

Mazajiem uzņēmējiem būs pieejams jauns atbalsta instruments – kombinētais finanšu instruments – maziem lauku uzņēmējiem, kopumā 21 milj. eiro, t. sk. jauniem lauksaimniekiem. Realizējot projektus nelauksaimnieciskajā un lauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā, kā arī pārstrādē, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 150 000 eiro saviem projektiem varēs uz atvieglotiem nosacījumiem saņemt aizdevumu līdz 100 000 eiro. Projektam veiksmīgi realizējoties, tiks dzēsta 50% no aizdevuma summas.

Tāpat Stratēģiskais plāns paredz atbalstu apdrošināšanas prēmiju daļējai kompensēšanai, atbalsu kooperatīvo sabiedrību veidošanai un attīstībai un ražotāju organizācijām. Tiks turpināts arī jauno lauksaimnieku atbalsts.

Arī LEADER pieejas īstenošana turpināsies, un ar plašāku vērienu, jo vietējo rīcības grupu stratēģiju īstenošanai tiks atvēlēti 10% kopējā ELFLA atbalsta jeb 72,3 milj. eiro. Turpināsies arī pārtikas kvalitātes shēmu atbalsts.

Detalizētāk ar Latvijas KLP Stratēģiskā plāna projektu, videoierakstu no ZM konferences, kā arī prezentāciju var iepazīties:  https://saite.lv/5wqJa

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja