You are here

Paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņi pienā un to novēršanas iespējas slaucamo govju ganāmpulkā. Papildināts

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Demonstrējums realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, tēma: “Paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņi pienā un to novēršanas iespējas slaucamo govju ganāmpulkā” (LAD līguma Nr. LAD100119/P23), 10. lote.

Lai pareizi izvēlētos ārstēšanas līdzekļus, laboratoriski izolētajam mastīta ierosinātājiem, tiks veikta jutības pārbaude uz 12 antibiotikām.

Aseptiski iegūtu piena paraugu laboratoriska testēšana uz mastīta ierosinātāju klātbūtni un izolēto ierosinātāju rezistences pārbaude pret biežāk lietotajām antibiotikām ir objektīvs orientieris biodrošības pasākumu efektivitātes novērtēšanai jebkurā konkrētā ganāmpulkā. Tāpēc demonstrējums par piena somatisko šūnu skaita palielinājuma novēršanas iespējām nav iedomājams bez mastīta ierosinātāju apzināšanas. Piemēram, ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti parādītu kontagiozu ierosinātāju klātbūtni, būtu atbilstoši tam pielietota atšķirīga mastīta ārstēšanas un profilakses stratēģija. Demonstrējums parāda to, ka, veicot gada laikā aptuveni 10% no govju skaita ganāmpulkā piena paraugu bakterioloģisko izmeklēšanu, tiek iegūta informācija par vadošajiem ierosinātājiem, to daudzveidību, piederību kādai no mastīta ierosinātāju grupām,  un tas savukārt ļauj precīzāk izvēlēties mastītu ierobežošanas prioritātes. Šī demonstrējuma laikā kontagiozo mastīta ierosinātāju sastopamība ganāmpulkā bija zemā līmenī, līdz ar to viņu ietekme uz piena somatisko šūnu skaitu ir apskatīta tikai teorētiski gadskārtējo lauka dienu priekšlasījumos (10.10.2019; 23.09.2020; 05.10.2021). Turpretī vides asociēto ierosinātāju un vairāku netipisku mastīta ierosinātāju klātbūtne piena paraugos bija konstatēta bieži, tāpēc gala atskaitē ir papildināts rezultātu apraksts par šī veida ierosinātāju izplatību. Gala atkaitē ir pievienots secinājums par to, ka mastītu ierosinātāju fona un antimikrobiālās rezistences izplatības novērtēšanai piena ražošanas saimniecībā gada griezumā jāveic piena paraugu bakterioloģiskā izmeklēšana aptuveni 10% no govju skaita ganāmpulkā, izvēloties govis ar klīnisku vai subklīnisku mastītu, tas ir, govis, kurām ir augstāks somatisko šūnu skaits pienā. Gala atskaitē pievienota 5. tabula. Demonstrējuma gaitā tika uzsvērta metodiski pareiza piena paraugu iegūšana no govs tesmeņa, lai paraugus iesūtītu bakterioloģiskai izmeklēšanai  laboratorijā. Par paraugu noņemšanu izveidots uzskates materiāls – informatīvs videoklips.

Subklīnisko mastītu cēloņi un veicinošie apstākļi

Demonstrējuma gala atskaitē klīniska mastīta un subklīniska mastīts cēloņi ir apskatīti kopā, jo vieni un tie paši mastīta ierosinātāji var izsaukt gan klīnisku, gan subklīnisku mastītu. Ja govs ārstēšana nav pietiekami efektīva, klīnisks mastīts ar laiku var turpināties kā subklīnisks mastīts. Subklīnisks mastīts, ja samazinās govs imunitāte, var saasināties un parādīties kā klīnisks mastīts. Bez šaubām, klīnisks mastīts var sākties arī uzreiz veselai govij kā atbildes reakcija uz ierosinātāju iekļūšanu piena dziedzerī slaukšanas laikā vai vēlāk, kad govs apguļas un tās tesmenis saskaras ar aptraipītiem pakaišiem. Visā demonstrējuma laikā subklīniska mastīta iespējamība govju grupās ir vērtēta netieši pēc somatisko šūnu skaita govs pienā. Demonstrējuma trīs atkārtojumos ir pierādīts, ka somatisko šūnu skaits, līdz ar to arī subklīniska mastīta iespējamība, ir augstāka govīm, kuras atnešanās periodā ir slimojušas ar vielmaiņas vai ginekoloģiskām slimībām. Demonstrējuma gala atskaitē minēti galvenie subklīnisku mastītu risku veicinošie apstākļi, kas paaugstina somatisko šūnu skaitu pienā – slaukšanas iekārtas darbības un regulējuma nepilnības, slaucēja darba rutīnas neievērošana, pupu ādas bojājumu (hiperkeratoze) ilgstoša pastāvēšana, augsta apkārtējās vides temperatūra, vielmaiņas un ginekoloģiskās slimības govs atnešanās periodā. Gala atskaites tekstā veikti redakcionāli precizējumi.

Somatisko šūnu skaita palielinājuma novēršanas iespējas

Kā jau minēts, demonstrējuma mērķis ir nodemonstrēt somatisko šūnu skaita palielinājuma cēloņus izvēlētajā piena ražošanas saimniecībā. Katrā saimniecībā šie cēloņi būs mazliet atšķirīgi, To pašu var sacīt arī par koriģējošiem pasākumiem cēloņu novēršanai. Cēloņu novēršana ir cieši saistīta ar daudziem praktiskiem apstākļiem konkrētajā saimniecībā. Ne visiem paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņiem varam piedāvāt teorētiski efektīvākos koriģējošos pasākumus. Piemēram, ja novietne tehnoloģiski nav aprīkota tā, lai govju guļvietās virs matračiem ieklātu pakaišus, vides asociētu ierosinātāju radītu mastītu profilakse ir realizējama tikai daļēji. Līdz ar to somatisko šūnu skaita paaugstinājuma cēloni nevar novērst. Tas pats attiecas uz augstas gaisa temperatūras ietekmi vasaras un rudens mēnešos. Somatisko šūnu skaita paaugstināšanos novēro abās demonstrējuma grupās, tomēr augstākie rādītāji tiek sasniegti govīm, kuras atnešanās periodā slimojušas ar vielmaiņas un ginekoloģiskām slimībām. Kā sekmīgi koriģējošie pasākumi demonstrējuma laikā ir norādīti:

1) ieguldījumi slaukšanas iekārtas nomaiņā un regulēšanā,

2) slaukšanas aparātu automātiskās noņemšanas uzstādīšana,

3) slaucēja darba rutīnas uzlabošana,

4) govju brāķēšanas pārskatīšana (govis ar hronisku tesmeņa infekciju vai pupu bojājumiem),

5) mastītu ārstēšanas plāna izmaiņas atbilstoši laboratoriski pierādītiem mastīta ierosinātājiem un to antibiotiku rezistenci,

6) saīsināts dienu skaits līdz grūsnībai (servisa periods), novērstas pagarinātas laktācijas un govju ķermeņa kondīcijas svārstības cietstāves periodā un agrās laktācijas laikā, kas samazina vielmaiņas un ginekoloģisko slimību sastopamību un netiešā veidā samazina mastīta risku un ļauj sasniegt zemāku somatisko šūnu skaitu pienā un augstāku izslaukumu no govs. Gala atskaites tekstā veikti redakcionāli papildinājumi.

Anita Miltiņa,
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Ivars Lūsis,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.