Piena tirgus pētnieki: jāgatavojas “jaunam normālajam”

Tik augstas piena iepirkuma cenas kā pērn fiksētas pasaulē, visticamāk, tik drīz atkal nesagaidīsim, jo piena patēriņš un tirdzniecība krītas un pasauli ietekmē globālā ekonomiskā lejupslīde, šis ir viens no secinājumiem jūnija vidū notikušajā Starptautiskā piena pētniecības tīkla IFCN ikgadējā konferencē “Enerģijas krīze piena nozarē: izaicinājums vai iespēja?”.

Piena tirgus pasaulē, 2022. gads pret 2021. gadu

• +0,4 % jeb 4 milj. tonnu vairāk piena
• -0,4 zemāka ražība
• -0,8 % mazāk piena fermu
• -0,5 % mazāks piena patēriņš uz 1 iedzīvotāju
• -11,4 % mazāka piena tirdzniecība
• +18 % augstāka piena cena

Atbildot uz konferences nosaukumā uzdoto jautājumu, izskatās, ka līdz ar ekonomikas lejupslīdi un ģeopolitiskiem satricinājumiem piena nozari sagaida vairāk izaicinājumu nekā iespēju. Lai arī enerģijas cenas šogad samazinājušās, pērn dabasgāzes cenas Eiropā salīdzinājumā ar 2020. gadu kāpušas 12 reizes, kopējais energoresursu cenu indekss pieauga 2,9 reizes un mēslošanas līdzekļu cenu indeksa kāpums bija 2,6 reizes.

Globālā tirgus satricinājumi ietekmēja arī piena tirgu. Pēc IFCN ekspertu vērtējuma tieši samazināta pieejamība pienam kā ražošanas resursam, kā arī augstā inflācija, piegādes ķēžu traucējumi un klimata izmaiņas bija galvenais iemesls, kādēļ piena cenas pērn pieauga 80 % pasaules valstu – vidējais kāpums bija par 18 %, sasniedzot 53,4 dolārus (49,42 eiro) par 100 kg enerģētiski koriģēta piena. Lielākais piena iepirkuma cenu kāpums bija Eiropā, kur enerģijas cenu un nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ cenas kāpa par 34 %. Latīņamerikas valstīs sausuma dēļ cenas pieauga par 31 %, bet ASV enerģijas cenu un laikapstākļu dēļ kāpums bija par 33 %.

Var uzdot jautājumu – ja reiz piena ražošanā pērn tomēr bija kaut neliels, bet kāpums, kādēļ IFCN eksperti runā par samazinātu pieejamību pienam? Atbilde ir vienkārša – samazinājās piena ražošana galvenajos piena eksporta reģionos, bet kāpums noticis Indijā, Ķīnā un citur, kur piena joprojām nepietiek pašnodrošinājumam. IFCN dati rāda, ka lielākais piena ražošanas samazinājums bija Okeānijā (Jaunzēlande, Austrālija) – par 4,7 %, Latīņamerikas valstīs kritums bija par 2 %, bet ES valstīs – par 0,6 %. Ražošanas pieaugums ASV par 1,6 % nespēja nosegt kritumu pārējos piena reģionos.

Un kā ar pieprasījumu? Pēckovida ietekmē pieaugušais pieprasījums un Krievijas izraisītā kara ietekme uz globālo ekonomiku atstājusi nopietnu iespaidu. Pieprasījums pērn gada sākumā joprojām bija spēcīgs, ko veicināja iepirkumi no Ķīnas. Tomēr, tuvojoties recesijai, pieaugot inflācijai un rekordaugstām cenām, pieprasījums saruka, pārvarot piedāvājuma nelīdzsvarotību gada otrajā pusē. Gada vidējais rezultāts – ES pieprasījums bija par 1,7 milj. t, ASV par 1,3 milj. t un Dienvidāzijā par 2 milj. t lielāks, bet kritums piedzīvots Latīņamerikā par 1,5 milj. t, Ķīnā par 1,4 milj. t, kā arī Ziemeļāfrikā un arābu valstīs.

Kas sagaidāms nākotnē? Daudzas valstis jau vairākus mēnešus piedzīvo divciparu inflāciju, kas palielina dzīvošanas izmaksas un ierobežo pirktspēju. Augstās cenas daudzos reģionos radīja vajadzību pēc piena produktiem par pieņemamu cenu. Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un inflācijas kāpums ietekmē patērētāju pirktspēju. Attīstītajos reģionos patērētāji pāriet uz lētākiem produktiem vai tā sauktajiem privat label jeb mazumtirdzniecības tīklu privāto preču zīmju produktiem. Patērētāji ar zemāku pirktspēju izvēlas lētākas alternatīvas – samazina piena produktu patēriņu, koncentrējoties uz pamata precēm, piemēram, graudu produktiem. Ņemot vērā pieprasījuma mazināšanos, globālās ekonomikas izmaiņas, likumdevēju iniciatīvas klimata pārmaiņu mazināšanai un citu apstākļus, IFCN pētnieku scenāriji piena tirgum paredz tā saukto “mīksto piezemēšanos” – globālā piena cena pēc krituma šogad, nākamgad pakāpeniski varētu stabilizēties 40 dolāru (37,02 eiro) līmenī par 100 kg enerģētiski koriģēta piena. 

Ko darīt zemniekiem? Jākoncentrējas uz efektivitātes uzlabošanu un optimālu enerģijas izmantošanu saimniecībā. Lai gan situācija ir sarežģīta, tai var būt pozitīva ietekme uz dažām saimniecībām, kurās tiek meklēti risinājumi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, labāku ģenētiku un uzlabojot saimniekošanu, lai varētu palielināt ieņēmumus un segt augstās izmaksas.

No 10. līdz 13. jūnijam konferencē Latvijā pirmo reizi pulcējās Starptautiskā piena pētniecības tīkla dalībvalstu 77 pārstāvji, kopumā no 35 valstīm. Konferences viesu uzņemšanu organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, vienā no konferences dienām izrādot arī piensaimniecības – Aizkraukles novada Bērtulsonu ģimenes saimniecību “Dārznieki” un Sprukuļu ģimenes saimniecību “Vecsiljāņi”.