You are here

Labāka uzņemtās barības izmantošana – efektīvāka piena lopkopība

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Laikā, kad ikdienā sastopamies ar dažādiem izaicinājumiem, vēl rūpīgāk jāvērtē faktori, kas ietekmē piena ražošanu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsācis demonstrējumu par slaucamo govju genotipa un ēdināšanas kvalitātes ietekmi uz govju piena produktivitātes un atražošanas rādītājiem.

Demonstrējuma saimniecība

Demonstrējuma saimniecība ir SIA “Kalnāji”, Tukuma novada Slampes pagastā, piena lopkopības un graudkopības saimniecība, kurā apsaimnieko 957 dzīvniekus, no tiem 470 slaucamās govis. Saimniecības slaucamo govju ganāmpulkā vienādos apsaimniekošanas un ēdināšanas apstākļos tiek turētas Holšteinas sarkanraibās (HS), Holšteinas melnraibās (HM) un Latvija brūnās (LB) šķirnes govis, vidējais izslaukums ir 11 000 kg.

Lai realizētu demonstrējumu, paredzēti divi atkārtojumi, katrā atkārtojumā 2 demonstrējuma grupas. Demonstrējuma sākumā tika izveidotas divas govju grupas: Holšteinas sarkanraibās HS 20 govis un Holšteinas melnraibās HM 28 govis. Sākot darbu, laktāciju dienu skaits vidēji 42 dienas – abām grupām bija līdzīgs. Vidējais laktāciju skaits HS grupā bija 3,15 laktācijas, HM grupā 2,18 laktācijas.

Sākumā tika veiktas skābbarības analīzes, sagatavotas barības devas, veikta TMR barības kontrole un pārstrādātās barības kontrole.

Saimniecība apsaimnieko 1800 ha LIZ, saražo 9000 tonnu zāles skābbarības (lucerna un stiebrzāles maisījumi), 5000 tonnu kukurūzas skābbarības, kā arī audzē zirņus, rapsi, graudaugus, saimniecības dzīvniekus tā nodrošinot ar rupjo lopbarību, graudu barību.

Novietnē “Līvas” ir paredzētas vietas 500 slaucamajām govīm, govis ir sadalītas grupās: ražojošo govju grupa, pirmpieņu grupa, grupa, kur govis ir 300< laktācijas dienas, apvienota ar mazražīgajām govīm. Ganāmpulkā govis atrodas 170–180 slaukšanas dienas, kas ir labs rādītājs.

Govju ēdināšana

Tiek sagatavotas divas barības devas (slaucamo govju grupām un mazražīgo govju grupai), govis tiek barotas 2 reizes dienā. Barība tiek regulāri piestumta.

Šajā gadā tika sagatavota ļoti labas kvalitātes zāles un kukurūzas skābbarība. 2023. gada nogalē saimniecība sāka barības devas sagatavot ar mikseri, kas aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām – ar iespēju katrai sagatavotajai porcijai precīzi noteikt sausnas saturu. Tas ievērojami uzlabo barības apsaimniekošanu, un govis precīzāk saņem paredzētās barības vielas. Barības izdalīšana notiek pa visu galdu vienmērīgi (ļoti būtiski), ir nodrošināta laba barības higiēnas ievērošana, aprēķinātajai barības devai un devai uz barības galda barības saturā un sastāvā svārstību iespēja samazināta līdz minimumam, pastāv iespēja to precīzi kontrolēt. Saimniecībā notiek precīza barības piedevu uzglabāšana. Barības maisījumā sagatavoto daļiņu garums ir nemainīgs un stabils.

Govis ļoti labprāt ievēro dienas režīmu, tikai pie nosacījuma, ka dzīvniekiem ir laba veselība un garšīga barība. Ārzemju pētījumos ir atziņas, ka vidēji govīm 5 stundas diennaktī paredzētas ēšanai, 8–9 stundas atgremošanai, tas ir vidēji līdz 600 minūtēm diennaktī atgremošanai. Katru reizi govīm pieejot pie barības galda, vajadzētu apēst 1,5–2,2 kg barības sausnas. Mēs varam demonstrējumā uzskaitīt kopējo uzņemto sausnu diennaktī govju grupā un govju vidējo gremošanas laiku.

Barības deva sagatavota slaucamajām govīm: dzīvmasas 650+ kg ar ķermeņa kondīciju 3 balles, ražību 43+ kg, tauku saturu 4,1 %, olbaltumvielu saturu 3,48 %, laktozes saturu 4,85 %. Piena sausnas saturs vidēji virs 12 %, kas ir labs rādītājs.

Ganāmpulkā ir slaucamās govis kas uzņēma pat 27–28 kg sausnas dienā, vidēji uz vienu govi tas ir 25,5 kg sausnas. Proteīna piedevu izvēli nosaka proteīna cena tirgū.

Barības devai tiek pievienoti aizsargātie tauki, kas nodrošina enerģijas līmeņa stabilitāti, devā tiek iestrādāts mikotoksīnu inaktivētājs. Tā kā saimniecība atrodas putnu migrācijas ceļā, tad nereti lieli putnu bari seko barības dalītājam, lai varētu ielidot kūtī un pamieloties ar govīm paredzēto barību, radot barības piesārņojuma risku.

Barības devas cena vidēji uz vienu slaucamo govi ir 5,9–6,5 eiro.

Barības devas efektivitāti nosaka vairāki faktori, kā nozīmīgu faktoru var minēt sausnas sagremojamību, saimniecības barības devā tā ir virs 76 %, kas tiek noteikta laboratorijā, testējot barības maisījumu TMR, paraugi ņemti no barības galda.

Vēl barības devas efektivitāti var noteikt, aprēķinot, cik kilogramus piena var iegūt, izēdinot paredzēto daudzumu barības sausnas. Efektīvu barības izmantošanu raksturo sausnas uzņemšana, kad no 1 kg apēstā sausnas govs saražo 1,4–1,6 kg piena vidēji ganāmpulkā 150–225 slaukšanas dienās. Pirmajā laktācijā <90 dienas 1,5–1,7 kg piena, >200 dienas 1,2–1,4 kg piena.

Otrajā laktācijā <90 dienās 1,6–1,8 kg, >200 dienas 1,3–1,5 kg piena. Govīm, kas uzsāk laktāciju <21 dienai, 1,5–1,6 kg piena. Govīm, kas ir ar problēmām, 150–200 dienās <1,3 kg piena.

Demonstrējuma grupās laika posmā līdz 200. dienai HM govju grupā piena ieguve uz 1 kg apēstās sausnas bija 1,64 kg piena, un HS govju grupā piena ieguve uz 1 kg apēstās sausnas bija 1,52 kg piena, kas ir labs rādītājs.

Kūtsmēslu (fekāliju) novērtēšana

Par uzņemtās barības apjomu, atbilstību dzīvnieka fizioloģijai un ražības līmenim var spriest pēc govju spurekļa pildījuma, mēslu konsistences un apjoma.

Lai pārliecinātos par barības devas pilnvērtīgu pārstrādi, sagremošanu, kā arī par uzņemtās barības apjoma atbilstību dzīvnieka fizioloģijai un ražības līmenim, veicām mēslu paraugu savākšanu no demonstrējuma grupu govīm un sagatavojām vidējo paraugu no katras grupas.

Vācot paraugus, novērtējām arī dzīvnieku ķermeņa kondīciju un spurekļa pildījumu. Fekāliju paraugu vērtēšanā izmantojām speciālu skalojamo ierīci (spaini) ar trīs atšķirīga izmēra sietiem. https://www.facebook.com/LLKIC/videos/987570681702095/

Skalojot mēslu paraugus, var novērtēt nesagremoto barības daļu daudzumu uz sietiem. Mūsu gadījumā četros atkārtojumos savācām astoņus vidējos paraugus, no katras grupas četrus. Barības daļiņas, kas palika uz sietiem un nav sagremotas, nevar organismā tikt izmantotas, tāpēc izdalās fekāliju veidā. Nepārstrādātās barības atlikums vidēji paraugā kā HM, tā arī HS dzīvnieku grupā bija 18–20,7 %, kas ir labs rādītājs. Ja barības atlikums ir 26< %, tad jāmeklē iemesls, kāpēc barība dzīvnieka gremošanas traktā netiek pārstrādāta.

Ciete piena govju ēdināšanā ir vērtīgs enerģija avots, bet nereti tā atrodama govju mēslos. Ciete nepieciešama piena olbaltumvielu veidošanā, tā arī iekļaujas mikrobiālā proteīna formēšanas procesos. Smalkākās daļās sadalīta, tā ļauj spurekļa mikrobiem labāk to sagremot, pirms tā no spurekļa nokļūst tālāk gremošanas traktā. Kukurūzas graudu ciete sagremojas sliktāk, ja kukurūzas skābbarība vai graudi pirms izbarošanas tiek uzglabāti mazāk kā 4 mēnešus. Ja barības devā cietes ir vairāk nekā tā nepieciešama, tad tas var būt risks acidozei. Ja barības devā cietes pietrūkst, tad katrs iztrūkstošais cietes procents samazina piena izslaukumu par 0,35 gramiem.

Ja tomēr ciete netiek pārstrādāta un atrodama kūtsmēslos vairāk par 3 %, tad jāmeklē problēma, jo tā nav laba cietes izmantošanās. Ja ciete kūtsmēslos ir 5 %, tad tie ir būtiski zaudējumi saimniecībai. (Hoard’s Dairyman, Apr, 25, 2021, 244 p.)

Arī graudu apstrāde ir ļoti uzmanīgi vērtējama, jo no graudiem vajag iegūt tajos pieejamo enerģiju. Kukurūzas graudu malumam jābūt 400–800 mikroniem, kas ļauj mikrobiem veiksmīgi fermentēt cieti enerģijā un tālāk ražot brīvās taukskābes un mikrobiālo proteīnu. Ja kukurūzas graudi ir pareizi samalti, tad 60–70 % to fermentējas jau spureklī, pārējā fermentācija notiek tievajās zarnās. Mikrobiālās aminoskābes nodrošina 50–65 % no aminoskābju vajadzības.

Piena lopkopībā no koncentrātiem stabilākā barība ir soja un kukurūzas graudi. Tāpēc kukurūzai būtu jāveic regulāri testi mitrumam, tas nedrīkst būt vairāk kā 12–17 % graudos. Ciete graudu sausnā nedrīkst būt mazāk kā 68–73 %. Smalkāks kukurūzas malums uzlabo dzīvnieku barības trakta baktēriju piekļuvi barības vielām.

Pirms 10 gadiem 400–600 mikronu smalkums bija pieņemams. Pašreizējās tehnoloģijas dod iespēju samalt smalkāk, jo par 100 mikroniem rupjāks malums var korelēt ar 7 % spurekļa cietes izmantošanās samazināšanos, bet tās ir izmaksas piensaimniecībām. (Hoard’s Dairyman, Sept.10, 2022 – 461 p.)

Arī kukurūzas skābbarībai 4 mēnešus jāfermentējas (jānostāvas), lai ciete dzīvnieku barības traktā var pilnvērtīgi izmantoties. Cietes izmantošanos vērtē pēc tās pārpalikuma mēslos. Mūsu demonstrējumā ievāktajos paraugos cietes atlikums mēslu paraugos bija 2,28–0,14 %, gan HS gan HM mēslu paraugos.

Lai piena lopkopībā izvairītos no darba rezultāta, kas nav pietiekami efektīvs, uzmanība jāvelta uzskaitei un datu analīzei. Būtiska nozīme ir labai pārvaldības sistēmai. Svarīgi ir optimāli komforta rādītāji novietnē, kā arī labi dzīvnieku veselības rādītāji. Arī rupjās lopbarības kvalitātei ir jābūt labai, jo sausnas sastāva izmaiņas var būt iemesls dzīvnieku ražības un piena sastāva izmaiņām.

Saimniecībā gan HS, gan HM šķirnes govis ražo pienu ar augstu piena sausnas saturu (laktācijas laikā vidēji 12< %).

Demonstrējuma HS šķirnes govju grupā govis bija ar lielāku laktāciju skaitu. Demonstrējuma laikā HM grupā piena produktivitāte bija lielāka, līdz ar to lielāki ieņēmumi par realizēto pienu iegūti no HM šķirnes govju grupas. Darbs demonstrējumā tiek turpināts.

Demonstrējums tiek realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, Nr. ZM/2022/19_ELFLA, LAD Nr.10.2.1-2.36/23/P6, projekta Nr. 23-00-A00102-000004.

Anita Siliņa,
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

 

Foto Galerija: 
AttachmentSize
pl_kalnaji2.jpg2.84 MB