You are here

Konsultanti apgūst digitālās tehnoloģijas

Augkopība

LLKC augkopības konsultanti no dažādiem Latvijas novadiem, zinātnieki no Dārzkopības institūta un LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” piedalījās trīs dienu konsultantu mācībās par tēmu “Digitālo tehnoloģiju izmantošana (sensoru izmantošana, ātrās testēšanas metodes, mēraparāti, precīzās lauksaimniecības metodes, tehnoloģijas un iespējas, attālināta procesu vadība un uzraudzība)”. Mācību mērķis bija apgūt nosacījumus un iespējas digitālo tehnoloģiju pielietošanai lauksaimniecībā, iepazīties ar saimniecību pieredzi, kā arī ar zinātnieku atziņām, lai varētu pilnveidot savu profesionālo darbu.

Konsultantiem bija iespēja uzklausīt lektoru no Lietuvas Lukasu Šapranausku, kurš pieredzi ieguvis, strādājot Lietuvas Lauksaimniecības konsultāciju centrā, bet šobrīd praktizē SIA “Dotnuva Baltic”. Lektors iepazīstināja ar precīzo tehnoloģiju attīstības gaitu lauksaimniecībā, kas aizsākās ar pirmo satelītu LANDSAT-1, kuru palaida orbītā 1972. gadā. Pirmā GPS iekārta izveidota 1977. gadā un svēra ap 1 tonnu. Lauksaimniecībā izmanto augsnes skenerus, lai noteiktu traktortehnikas agregātu apstrādes augstumu atkarībā no augsnes īpašībām, precīzās sējmašīnas u. c. Multispektrālie skeneri savukārt veic augsnes skenēšanu, lai noteiktu sējmašīnai sēklas gultnes dziļumu atkarībā no augsnes mitruma, granulometriskā sastāva un augsnes organiskās vielas satura. Nezāļu ierobežošanai izmanto kameras, kas atpazīst kultūraugu no nezālēm. Visi iegūtie dati sastāda lielu apjomu, kas ir jāizanalizē, lai uzlabotu tehnoloģiskos risinājumus kultūraugu audzēšanā. GPS sistēma sāka darbību 1973. gadā, bet 1978. gadā tika palaists pirmais satelīts. Globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS) apvieno vairāku valstu satelītus, nodrošinot augstāku precizitāti. Eiropā izmanto Galileo sistēmu. Pozīcijas noteikšanā izmanto signālu impulsus. Signālu precizēšanai lieto RTK sistēmu (real time kinematic), kas ietver references staciju tīklu, iegūstot signālu ar precizitāti līdz 2,5 cm.

Lektors no Lietuvas izskaidroja precīzās lauksaimniecības principus, kas ietver pareiza laika, tehnikas, normu, materiālu un vietas izvēli. Būtiska loma kultūraugu mēslošanā ir augšņu izpētei. Lietuvas Konsultāciju centrā augšņu analīzes noņem, izmantojot augsnes skeneri, nosakot augsnes mitrumu un elektrovadītspējas atšķirības. Pēc augšņu agroķīmisko īpašību rādītājiem nosaka nepieciešamo mēslojumu konkrētā nogabalā. Lektors sniedza ekonomisko pamatojumu finanšu ietaupījumam, izmantojot mēslošanā mainīgo mēslojumu karti – iedod mēslojumu, kur nepieciešams. Mēslojuma nepieciešamības noteikšanā izmanto arī informāciju no droniem vai satelītiem, iegūstot multispektrālos un RGB datus. NIR (tuvo infrasarkano) spektru izmanto veģetācijas indeksa noteikšanā. Augu veselības stāvokli raksturo NDVI – normālās atšķirības veģetācijas indekss (izmanto agrīnās augu attīstības stadijās) un NDRE – normālās atšķirības sarkanā sliekšņa indekss (izmanto vēlākās augu attīstības stadijās). NDVI kartes var izmantot, nosakot lauka atšķirības, pielietojot atšķirīgas slāpekļa mēslojuma normas. Lektors iesaka vispirms noteikt augsnes īpašības un tikai pēc tam izmantot NDVI kartes, kā arī akcentē finansiālo ieguvumu, lietojot precīzas mēslošanas devas. Dronu un satelītu attēlus lauksaimnieki var izmantot, arī nosakot laukā problemātiskās zonas – sējumu biezības atšķirības, mitruma apstākļus, pārziemošanas sekas, meža zvēru bojājumus u. c.

Konsultantiem bija iespēja uzzināt arī par saimniecības pārvaldības sistēmu Geoface, kas piedāvā lauksaimniekiem plānot un analizēt saimniecības datus. Programmā izmanto satelītu datus, lai noteiktu laukā problemātiskās zonas, kā arī lai noteiktu mainīgā mēslojuma devas, izmantojot NDVI indeksu. Precīzu datu ieguvi no satelīta traucē mākoņains laiks. Precīzo mēslošanu veic, vispirms novērtējot lauka stāvokli pēc satelīta datiem, izveido mainīgā slāpekļa mēslojuma devu karti, eksportē informāciju uz traktora terminālu, veic slāpekļa mēslojuma izkliedi ar mainīgu devu, rezultātā ietaupa slāpekļa mēslojumu. Satelīta datus var izmantot arī, lai noteiktu kuru lauku pirmo kult. Sistēma var būt labs palīgs saimniekošanā.

Mācību laikā bija iespēja attālināti iepazīties ar traktorā izmantotajām iekārtām precīzā lauksaimniecībā – braukšanas, apgriešanās un telemātikas sistēmām. Uzskatāmi tika demonstrētas priekšrocības, gan novēršot sabiezinātu augu pārklājumu, gan sekciju kontroles pielietošanā, gan arī ražības noteikšanā un datu uzskaitē.

Mācību turpinājumā teorētiskā daļā LBTU Augsnes un augu zinātņu institūta docente, Dr. agr. Gundega Putniece izskaidroja precīzās lauksaimniecības mērķi un ieguvumus: palielināt saimniecības ieguvumus, veicināt peļņu un samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi. Precīzās lauksaimniecības lietderību var izteikt kā vēlmi nodrošināt ražas apjoma kāpināšanu, materiālo ieguldījumu samazināšanu, iegūt ekonomisko izdevīgumu, ņemot vērā ekoloģiskos apsvērumus. Precīzajā laukkopībā galvenais princips ir ņemt vērā lauku neviendabīgumu ar atšķirīgu augsnes auglību, līdz ar to nepieciešami dažādi tehnoloģiskie risinājumi. LBTU veikti dažādi pētījumi, izmantojot precīzās tehnoloģijas nezāļu uzskaitē, augu attīstības noteikšanā, augšņu īpašību novērtēšanā, sējumu stāvokļa novērtējumā. Lauka kartēšana ir viens no informācijas ievākšanas darbiem lauka raksturošanai, gan nezāļainības raksturošanai, gan augsnes analīžu veikšanai. Lauksaimniekiem ir pieejamas dažādas komerciālas kartēšanas sistēmas (Greenstar, Fildstar, AgriCon, IsoBus u. c.), katrs var izvēlēties sev atbilstošāko. Precīzās laukkopības neatņemama sastāvdaļa ir diferencētu devu tehnoloģijas, kuras var izmantot gan lauksaimnieki, gan konsultanti, sagatavojot kultūraugu audzēšanas stratēģijas. Saimniecībās, kas izmanto sensorus, var veikt diferencēta mēslojuma lietošanu, neveicot iepriekš kartēšanu vai datu vākšanu. Pieejamas arī diferencētu devu nezāļu ierobežošanas ierīces, kas darbojas pēc principiem: gatavā maisījuma šķīduma plūsmas vadība, ķīmiskās vielas iesmidzināšana ūdens plūsmā vai izsmidzināšanas sprauslu vadība. Izmantojot nezāļu ierobežošanā WeedSeeker, jāņem vērā, ka tas nav paredzēts augu sugas atšķiršanai, tādēļ to var izmantot tikai starprindu apstrādei vai papuvēs. Lektore uzsvēra, ka būtisks ieguvums lauksaimniekam ir ražas kartes izveide par katru lauku. Iegūtos ražas datus var izmantot lai novērtētu katra nogabala auglības līmeni un arī ienākumu līmeni.

Lektore iepazīstināja ar precīzo lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanas iespējām, zemes virsmas lāzerskenēšanas tehnoloģijām (LiDAR), kas balstās uz objekta atrašanu un attāluma noteikšanu ar gaismas palīdzību. Lauksaimniecībā plaši izmanto dažāda veida sensorus gan laikapstākļu kontrolei, gan augsnes īpašību noteikšanai, gan arī augu attīstības raksturošanai u. c. Būtisks palīgs lauksaimniecības produktu ražošanā ir mobilās iekārtas, piem., augsnes paraugu mehanizētai noņemšanai, augsnes elektrovadītspējas noteikšanai, fenomobilis – palīgs selekcijas procesā, GPS koordinātu noteicēji (Omnistar), plaukstas datori (Satcon, AgroCom Palm u. c.). Lauksaimniekiem liels palīgs darbā ir bortu datori, kas tiek uzstādīti traktortehnikas kabīnēs. Ar to palīdzību var noteikt agregāta kustības ātrumu, darba ražīgumu un degvielas patēriņu, apstrādātās platības u. c. darbības. Visus iegūtos datus no sensoriem uzkrāj speciālā datu reģistratorā, kura informāciju var izmantot turpmāko lēmumu pieņemšanai.

Mācību praktiskā daļā konsultantiem bija iespēja apmeklēt “Lēdmanes siltumnīcas”, kur uzņēma un ar saimniecības galvenajiem ražošanas virzieniem iepazīstināja Juris Strazdiņš. Saimniecība strādā ar integrētām audzēšanas metodēm, kā arī ir saņemts  GLOBAL G.A.P  sertifikāts, kas norāda, ka saimniecībā tiek izmantotas labas lauksaimniecības prakses metodes. Mums bija iespēja iepazīsties, kā saimniecībā šobrīd audzē lociņus, saražojot ap 100 tonnām sezonā. Siltumnīcā tiks audzēti arī gurķi. To audzēšanā tiek regulēta gaisa temperatūra, mitrums, CO2, kā arī nodrošināta gurķu apsilde gan lapām, gan saknēm. Ja nebūs optimālā temperatūra substrātā, gurķi nevarēs uzņemt nepieciešamās barības vielas ar barības šķīdumu. Svarīgi pirms gurķu stādīšanas dezinficēt siltumnīcu, lai aizsargātu stādījumu no sēnīšu un baktēriju slimībām. Gurķu stādi tiek iepirkti no Somijas. Saimniecībā ir meteostacija, kas sniedz informāciju temperatūras režīma regulēšanai siltumnīcā. Gurķu laistīšanai izmanto dziļurbuma ūdeni, kas tiek uzkrāts baseinā. Precīzā mēslošanā ūdeni barības mikserī sajauc ar barības elementiem atbilstošā koncentrācijā un nodrošina augiem pēc nepieciešamības. Mēslošanā tiek izmantoti kalcija nitrāts un citi barības elementi. Svarīgi, lai minerālmēsli būtu kvalitatīvi gan ķīmiskā, gan fizikālā sastāva ziņā. Augu barības šķīdumā automātiski tiek regulēti pH un EC rādītāji. Gurķu mēslošanā ir izveidotas 12 laistīšanas zonas, kas noteiktā laikā nodrošina attiecīgu barības šķīdumu augam. Vasaras otrā pusē gurķu stādījumā ir problēmas ar īsto miltrasu. Saimniecībā var novērot, ka praktiskā pieredze un profesionālās zināšanas tiek izmantotas augstražīgas un kvalitatīvas produkcijas ražošanā.

Apmeklējām saimniecību Ogres novadā SIA “Ogres piens”, kur audzē ap 720 slaucamām govīm, apsaimnieko 1140 ha, audzē galvenokārt lopbarību – zālājus, kukurūzu, graudaugus, rapsi. Iesēti vairāk nekā 300 ha ziemāju. Saimniecībā patīkami pārsteidza saimnieku izvēle jau no saimniecības pirmsākumiem izmantot precīzās mēslošanas tehnoloģijas laukaugu mēslošanā. Salīdzinot augšņu agroķīmiskos rādītājus šobrīd ar 2012. gadu, var secināt, ka lielā daļā lauku ir palielinājies fosfora un kālija saturs, kas ir ielaboti ņemot vērā barības vielu trūkumu. Saimniecībā atzīst, ka sākotnēji jānovērtē kaļķošanas nepieciešamība, tikai tad var uzlabot augsnes reakciju un fosfora saturu. Saimniecībā ir pieejama kaļķojamā materiāla izkliedēšanas tehnika. Mēslošanā ir izmantotas arī notekūdeņu dūņas, kas būtiski ielaboja augsnes. Konstatēts, ka, izmantojot organiskos mēslus, daudz straujāk uzlabojas fosfora saturs, nekā izmantojot minerālmēslus. Saimniecībā izmanto SIA “Precision Farming” pakalpojumus digitālā laukkopībā, ar kuriem iepazīstināja agronome Ilona Vīnkalne. Lai pieņemtu agronomiski pamatotus lēmumus, iesaka izmantot precīzās lauksaimniecības metodes. Mēslošanā svarīgi ir atrast katra lauka nogabalā pareizo barības vielu līdzsvaru, lai varētu maksimāli nodrošināt augam pieejamos barības elementus. Lai izmantotu precīzās laukkopības datus, nepieciešams veikt augsnes analīzes un augu novērtējumu. Augsnes novērtējumā izmanto augsnes skenēšanu paraugu noņemšanai. Novērtējot augsnes analīžu rezultātus un audzētos kultūraugus, tiek sastādīts mēslošanas plāns, lai pēc tam veiktu dalītu iestrādi ar konkrētu mēslošanas līdzekli – atsevišķi fosforu un kāliju saturošiem līdzekļiem. Dati tiek ievietoti traktora tehnikā un katru nogabalu mēslo atbilstoši plānam. Svarīga nozīme ir augsnes kaļķošanai, ja ir zema augsnes reakcija. Skābas augsnes ietekmē fosfora satura pieejamību augiem. Uzsākot pielietot bezaršanas tehnoloģijas saimniecībā, agronome iesaka iepriekš nokaļķot laukus, iestrādāt kaļķojamo materiālu augsnē un tikai pēc tam veikt sēju. Izmantojot precīzās mēslošanas tehnoloģijas, slāpekļa mēslošana jāveic atbilstoši nepieciešamībai katrā lauka vietā. Ja tiek dota konstanta mēslojuma deva, tad var būt situācija, ka augs nesaņem pietiekošu mēslojumu vai saņem pārbagātu devu, tikai atsevišķos gadījumos tiks nodrošināta optimāla deva. Lai precizētu slāpekļa papildmēslojumu, nepieciešams noteikt slāpekļa saturu augos, vislabāk izmantojot slāpekļa sensora datus. Plānojot mēslošanu, jāņem vērā ekonomiskais optimums slāpekļa papildmēslojuma noteikšanā. To nosaka gan ieņēmumu/izdevumu attiecība, laikapstākļi, augsnes atšķirības, došanas laiks. Slāpekļa sensors ir palīginstruments agronomam lēmuma pieņemšanā. Slāpekļa papildmēslojuma laiku un devu palīdz noteikt slāpekļa testeris, kas nosaka hlorofila satura izmaiņas graudaugos. Konsultantiem bija liela interese par slāpekļa testera izmantošanu pakalpojumu sniegšanā lauksaimniekiem.

Laukaugu audzēšanas saimniecībā “Vilciņi 1” Jelgavas novada Zaļenieku pagastā mācību dalībniekiem bija iespēja teorētiskā daļā iepazītās precīzās laukkopības sistēmas novērtēt saimniecībā. Konsultantus patīkami pārsteidza saimnieka un agronomes aizraujošais stāstījums par precīzo lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanā savā praksē. Saimniecībā audzē ziemājus, kā arī vasaras kviešus, zirņus, pupas un stiebrzāles sēklai. Traktortehnikai izmanto GPS iekārtas, kā arī ražas uzskaites ierīces. Dati tiek uzkrāti datorprogrammā NextFarming (https://www.nextfarming.com), t. sk. lauku kartes, platības, ražas uzskaite, meliorācijas kartes, lauku vēsture, ekonomisko analīzi, izvērtējot ražas datus, augu maiņas datus, mēslošanas datus. Saimniecībā veiktas augsnes analīzes, ņemot vērā biomasas analīzes, kas pieejamas elektroniskā formātā un izmantojamas tehnoloģiju plānošanā. Atbildot uz jautājumu, cik saimniecībā ietaupa, izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, saimnieks uzsver, ka laukos, kur ir nepietiekams nodrošinājums ar barības vielām, tur nevar ietaupīt neko, jo jāpaceļ augsnes auglības līmenis, savukārt tur, kur ir optimāls nodrošinājums, tur var iegūt augstākas ražas līdz ar to arī ieņēmumus. Saimniecībā izmanto datorprogrammu OneSoil (https://onesoil.ai/en), lai novērtētu sējuma attīstības stāvokli, kā arī mēslošanas līdzekļu izkliedēšanu atbilstoši augu attīstībai. Saimnieks iesaka izmantot tās programmas, kuras piedāvā ne tikai sējumu novērtēšanu, bet arī datu pielietošanu mēslošanā un citas funkcijas, kā arī izmantot tās datu uzskaites programmas, kas ne tikai izveido lauku vēsturi, bet arī veido darbu uzskaiti un veic datu analīzi turpmākai saimniecības attīstības plānošanai. Traktortehnikas operatoriem jābūt zinošiem, lai precīzi iestatītu uzstādījumus traktortehnikas izmantošanai – gan darba platumu, sekciju kontroles, gan apgaismojumu, strādājot diennakts tumšajā laikā. Saimniecībā izmanto meteostacijas datus lēmumu pieņemšanā gan augu aizsardzībā, gan lauku apstrādē. Inovatīva ir saimniecības pieredze lēmumu pieņemšanā augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Sadarbībā ar LLKC iekārtots demonstrējums, lai novērtētu slimību risku ziemas kviešos pēc datorprogrammas “Vesels augs” (https://www.veselsaugs.lv/) un pieņemtu lēmumu par fungicīda smidzinājumu graudaugos. Pēc pirmā gada novērojumiem tika iegūti labi rezultāti augu aizsardzības līdzekļu lietošanas lēmuma pieņemšanā.

Kopumā konsultanti atzīst, ka precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošana sniedz lauksaimniekiem iespēju racionāli saimniekot, uzlabot tehnoloģiskos risinājumus kultūraugu audzēšanā, samazināt piesārņojuma ietekmi uz vidi un saņemt finansiālus ieguvumus. Tāpat arī lauksaimniekus aicina pirms tehnikas vai sensoru iegādes, noskaidrot, cik ilgā laikā atmaksāsies ieguldījumi precīzās tehnoloģijās.

Esam pateicīgi par iespēju piedalīties mācībās, uzklausīt progresīvus un atsaucīgus saimniekus, zinošus pētniekus un uzzināt labo praksi precīzā lauksaimniecībā. Iegūtās zināšanas varēsim izmantot darbā ar lauksaimniekiem, iesakot labākos risinājumus kultūraugu audzēšanā. Paldies lektoriem un saimniekiem, kas dalījās ar savām zināšanām un praktisko pieredzi.

Konsultantu apmācība tika nodrošināta Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi" apakšpasākuma “Atbalsts konsultantu apmācībai” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Ilze Skudra,
LLKC konsultante augkopībā

Foto: Nataļja Iļjina, LLKC Tālākizglītības nodaļas izglītības projektu vadītāja

Foto Galerija: