You are here
Gaļas šķirņu liellopu uzvedības īpatnības
Sākoties ganību periodam, aktuāla ir liellopu pārvešana vai pārdzīšana no novietnēm un ziemošanas vietām uz vasaras ganībām, kā arī dzīvnieku apsaimniekošana visas sezonas garumā. Liellopi ir ļoti ziņkārīgi bara dzīvnieki, lai nepieļautu apdraudējumu, to pirmā reakcija ir stāvokļa novērtēšana. Ja dzīvnieki izjūt apdraudējumu, dabiskā reakcija ir bēgt. Tā kā liellopu senči, dzīvodami savvaļā, ir bijuši medījuma dzīvnieki – instinkts ir saglabājies.
Bara sociālo kārtību jeb hierarhiju liellopi parasti izveido apmēram divu gadu vecumā. Ja bars vai grupa tiek izjaukta, tad nepieciešamais laiks sociālās kārtības atjaunošanai ir līdz pat 29 dienām. Līdz brīdim, kad barā izveidojas jauna kārtība, liellopiem var mainīties uzvedība, tie var kļūt agresīvi. Jaunie bullīši izrāda zināmu rotaļību, bet pieaugot kļūst agresīvāki un teritoriālāki. Pieaugušiem buļļiem nepieciešama privāta teritorija, ne mazāk kā 6–10 m2. Buļļi var justies apdraudētāki un būt bīstamāki, ja tiem ir maza teritorija. Ja tiek pieļauti buļļu savstarpējie cīniņi, to laikā buļļi var kļūt nekontrolējami un neprognozējami. Tas var ietekmēt dzīvnieku aprūpi. Lopkopējiem jābūt uzmanīgiem, lai izvairītos no savainojumiem. Gaļas šķirņu zīdītājgovis, īpaši pēc atnešanās, arī var kļūt bīstamas, jo govīm pēc dzemdībām ir spēcīgi izteikts instinkts aizsargāt jaundzimušo teļu. Ar šo instinktu apveltītas govis ir lieliskas teļu mātes, bet cilvēkiem, kuri strādā ar dzīvniekiem, jābūt jo īpaši piesardzīgiem. Liellopiem nepatīk, ja tie tiek nodalīti no sava bara, satraucoties tie var kļūt neprognozējami.
Baram ir nozīme
Optimālais govju bars ir 10–12 govis, tad tās cita citu labi pazīs un uzturēsies kopā. Maksimālais skaits, ko govis spēj atpazīt un atcerēties kā savu baru, ir 40–70 govis.
Vienā lielā barā var būt vairākas dominējošās govis. Dzīvnieka statuss barā atkarīgs no vecuma, dzīvmasas, veselības stāvokļa un temperamenta. Vienmēr vadošās grupā būs vecākās govis, bet pirmpienes un teles ir rangā zemākie dzīvnieki. Telēm parasti ir tendence uzturēsies kopā ar bulli. Uzsākot ganības jaunā aplokā, pirmās zāli sāk plūkt dominējošās govis. Tās savu pārākumu demonstrē, šūpojot galvu uz visām pusēm. Savukārt izvairīšanās un galvas noliekšana ir pakļaušanās zīme.
Redzes zonas
Liellopi ne pārāk labi “aprēķina” attālumus un nevar spriest, cik tuvu vai tālu atrodas kāds objekts, jo parasti to novērtē tikai ar to aci, kuras pusē objekts atrodas. Liellopiem “aklā zona” ir tieši aiz muguras. Ja dzīvnieki sajutīs kustību sānos vai aizmugurē, centīsies pagriezties tā, lai ar abām acīm redzētu objektu un novērtētu, vai tas nerada risku. Tie slikti izjūt attālumu, tāpēc ēna spēj apturēt kustību. Tramīgiem dzīvniekam labāk tuvoties ieslīpi no sāniem.
1. attēls. Liellopu redzes orgāni – acis – izvietotas galvas sānos, tāpēc tiem ir plašs redzes leņķis, ap 330 o. Pētījumi liecina, ka govis diezgan labi atšķir krāsas, īpaši dzelteno, oranžo un sarkano.
Visible area - Redzes lauks, blind area – Aklā zona
Liellopus var pārvietot, nokļūstot to IETEKMES ZONĀ. Ja cilvēks atradīsies BĒGŠANAS ZONĀ, dzīvnieki mēģinās bēgt. Ja cilvēks pārvietojas tuvāk, tad nonāk CĪŅAS ZONĀ un, ja dzīvnieks tobrīd atradīsies šaurā boksā, tas var kļūt agresīvs un pat uzbrukt.
Zonu lielums un forma atšķiras atkarībā no dzīvnieka. Piemēram, piena govīm IETEKMES ZONA ir mazāka, gaļas šķirņu govīm lielāka, buļļiem vēl lielāka.
Ganāmpulkam ir kopīgas šīs zonas.
Pressure zone – Ietekmes zona
Flight zone – Bēgšanas zona
Fight zone – Cīņas zona
Dzīvniekiem ir divas līdzsvara asis. Atrodoties IETEKMES ZONĀ, cilvēka atrašanās vieta attiecībā pret dzīvnieka līdzsvara asīm ietekmē dzīvnieka kustības virzienu. Pirmā ass – līnija aiz lāpstiņām. Ja cilvēks pārvietojas aiz šīs līnijas, dzīvnieks virzās uz priekšu. Ja cilvēks pārvietojas šīs līnijas priekšā – dzīvnieks kāpsies atpakaļ vai apgriezīsies.
Kad dzīvnieki reaģē, pakļaujoties cilvēka ietekmei, tad tie jāatalgo.
Dzīvniekiem nevar būt pastāvīga tolerance uz nepārtrauktu ietekmi, agrāk vai vēlāk radīsies vēlme nepakļauties un izvairīties no cilvēka vadības. Cilvēks var mazināt spiedienu, nomierināt dzīvniekus, atstājot IETEKMES ZONU. Dzīvnieki pierod pie aprūpes paņēmieniem un labi apgūst pamatotus vadības paņēmienus.
Dzīvnieku vadība
Dzīvnieku kustība un cilvēka vieta, vadot kustību:
- dzīvnieks kustēsies uz priekšu ja cilvēks kustēsies no līdzsvara ass dzīvnieka astes virzienā;
- cilvēka kustība uz priekšu un atpakaļ paralēli vēlamajam dzīvnieka virzienam.
Avots: ASV veterinārmedicīnas asociācija. Reaģēšana un gatavība ārkārtas situācijai 2009.
Pārvietojot dzīvniekus, jāievēro drošības nosacījumi. Vajadzētu izmantot zināšanas par dzīvnieku personīgo telpu. Pārliecinieties, ka ceļā nav objektu, kas varētu biedēt. Pārvietojot liellopus, plānojiet, kur un kāpēc dzīvnieki dosies. Dzīvniekiem ir primitīva uztvere. Aizveriet aiz sevis vārtus.
Vedot liellopu aiz pavadas, turieties dzīvniekam kreisajā pusē. Virve, pavada būtu jātur labajā rokā ne pārāk tuvu dzīvnieka galvai, vaļējo virves galu saņemiet kreisajā rokā. Nevajadzētu brīvo virves galu aptīt roku. Pārliecinieties, ka kreisās rokas virves gals nevelkas pa zemi. Tas varētu biedēt govi, vai arī govs var uz tā uzkāpt. Vedot dzīvnieku, turieties dzīvniekam cieši blakus. Nevajadzētu dzīvniekam ļaut atpalikt vai izvirzīties priekšā.
Dzīvnieki pēc pārvietošanas ātri nomierinās, ja tiem piedāvā barību, ūdeni un patvērumu.
Liellopi seko savam līderim ganāmpulkā, to vajadzētu izmantot, kad pārvieto dzīvniekus vai veido grupas. Dzīvniekiem ir svarīgs pastāvīgs acu kontakts ar citiem sava bara dzīvniekiem, tāpēc dzīvnieku nošķiršana ir netiešs apdraudējums.
Darbiniekiem jābūt sagatavotiem
Darbs ar liellopiem prasa fizisko sagatavotību, veselību un veiklību.
Par to būtu jāpārliecinās, uzticot darbu ar dzīvniekiem darbiniekam. Jāpārliecinās, vai darbinieki ir spējīgi veikt dažādus darbus pie dzīvniekiem. Jāveic apmācība darbam ar dzīvniekiem gan darbiniekiem, gan ģimenes locekļiem. Saimniecības vadītājam vai darba devējam jāpārliecinās, vai jūsu darbinieki saņēmuši atbilstošu darba drošības instruktāžu.
Dzīvnieku uzvedības izpratne ir pirmais solis uz drošu un efektīvu lopkopību!
Liellopiem ir savs domu gājiens un ievērojams svars, viņu priekšrocība ir spēja pārvietoties pārsteidzoši ātri. Svarīgi ir izprast dzīvnieku uzvedību un to izmantot, lai mazinātu stresu un novērstu traumatismu. Satraukti dzīvnieki ir riskanti, tāpēc der pārliecinieties, kā notiek darbs ar liellopiem, un vai tas ir dzīvniekiem patīkams.
Savas saimniecības dzīvnieki ir jāiepazīst. Katrā ganāmpulkā ir nedrošāki, nervozāki vai agresīvāki dzīvnieki. Arī dzīvnieki, kas parasti ir mierīgi, paaugstināta stresa apstākļos var rīkoties neparedzami.
UZZIŅA
- Dažādu šķirņu dzīvniekiem ir temperamenta atšķirības. Ragainie dzīvnieki ir bīstamāki nekā bezragu dzīvnieki.
- Rūpējieties par ganāmpulka labsajūtu un mieru.
- Izvērtējiet ganāmpulka uzvedības tipu un temperamentu.
- Darbā ar dzīvniekiem, arī ļoti labi pazīstamiem, nezaudējiet modrību.
- Ganāmpulka apsaimniekotājam vajadzētu saprast, kad pielietot balsi un kad rīksti.
- Pārliecinies, vai aploki ir kārtībā, pirms sākat darbu ar dzīvniekiem.
Dzīvnieka uzvedība
Satraukumā liellopi mēdz pacelt galvu, bet tad viņi neredz zemi ar abām acīm. Tāpēc vienkāršs priekšmets vai ēna var likt apstāties.
Atrodoties pārāk pārpildītā aplokā, tie noliec galvas uz leju un nevar redzēt neko sev priekšā, bet labi saskata zemes vai grīdas seguma atšķirības, pakāpienus, peļķes, tāpēc apstājas.
Lielākā daļa liellopu mēdz sekot savam baram. Tā kā liellopu barā ir sava hierarhija, tad dominējošie dzīvnieki nostājas bara vidū un neļauj rangā zemākajiem sevi nostumt malā. Dominējošie var uzbrukt citiem bara locekļiem.
Ja tiek izlemts lietot palīglīdzekļus, tie jāizmanto ar piesardzību, to bieža lietošana var tracināt dzīvniekus. Dzīvnieku gūstīšana, ķeršana liek viņiem šīs darbības uztvert kā uzbrukumu, tas var radīt bailes no apsaimniekotājiem un turpmāk traucēt darbā. Neiesaka vajāt jaunlopus, ar ko būs nākotnē jāstrādā, jo dzīvniekiem ir laba atmiņa un nākotnē tas var apgrūtināt darbu. Arī nepazīstami vārti var kļūt par problēmas vietu, bet parasti pielabināšana ar ko garšīgu palīdz sadraudzēties un vadīt dzīvniekus. Tuvojoties dzīvniekiem, pārliecinieties, ka viņi zina par jūsu klātbūtni.
Liellopi var būt bīstami, ja tie ir satraukti vai pārsteigti. Dodiet dzīvniekam laiku, lai aprastu ar vidi, kad esat tos pārvietojis citā aplokā vai izkraujat no mašīnas. Tās varētu būt 30 minūtes vai ilgāk. Liellopi ir mierīgāki, ja viņi pazīst aplokus un iekārtas. Jaunlopi, sevišķi atšķirtie, kas piebaroti aplokos un vairākas reizes mierīgi pārvietoti no aploka uz aploku, būs vieglāk aprūpējami nākotnē.
Liellopi vieglāk satraucas aukstā, vējainā laikā. Dzīvnieka vecums, šķirne, dzimums, ragu statuss, temperaments, pieredze un dzīvmasa var ietekmēt tā uzvedību. Arī atšķirti un slimi dzīvnieki stresā var kļūt agresīvi.
Dzīvnieku agresija ir no bailēm
Lai kontrolētu situāciju darbā ar liellopiem: nostājieties dzīvniekam aiz muguras, vai cieši pie sāna, lai izvairītos no iespējama spēriena. Nenovērtējiet par zemu dzīvnieka spēriena ātrumu, attālumu un precizitāti. Valkājiet ērtu, blīvu apģērbu un zābakus ar pirkstu sargiem purngalos. Darba laikā nenēsājiet pulksteni vai rotaslietas, ieteicamas apģērbs ar garām piedurknēm, izvairieties no mobilā tālruņa lietošanas.
Vaislinieki mēdz būt bīstami lecināšanas sezonā, laikā, kad govis meklējas.
Nekad neuzticieties bullim, īpaši tādam, kas turēts atsevišķi. Nekad nedarbojieties vienatnē. Nekad neuzticieties “draudzīgajam” dzīvniekam. Nekad nepagrieziet bullim muguru. Jo vecāks ir bullis, jo bīstamāks tas var kļūt. Nevajadzētu darboties ar kādu atsevišķu bulli citu buļļu klātbūtnē. Agresīvs bullis vērsīs savu ķermeni perpendikulāri izaicinātājam, lai parādītu visu savu varenību – augumu un garumu. Piena šķirņu buļļi ir agresīvāki nekā gaļas šķirņu buļļi.
Vaisliniekiem nepieciešama liela privātā zona – vismaz 6 metri. Ja dzīvnieks izrāda agresijas pazīmes, meklējiet patvērumu.
Zīdītājgovis ar teļiem bieži ir agresīvas tieši pēc atnešanās, arī tām nedrīkst uzticēties.
Atcerieties! Jo jaunāks ir teļš, jo bīstamāka māte. Darbā pie zīdītājgovīm izvairieties no suņu pavadības. Izvairieties atrasties starp govi un viņas teļu, tas īpaši svarīgi, kad veicat jaundzimušo teļu svēršanu un identifikāciju. Nošķirts teļš mulsina māti – aprūpējot teļu, aizspiediet teļam muti, lai tas klusētu.
Liellopu aprūpe vēlama bez trokšņošanas vai balss lietošanas; tomēr daži lopkopji izmanto balsi, lai uzmundrinātu, nomierinātu, vai izrādītu autoritāti. Rīkste vai nūja var dot lielāku pārliecību un zināmu aizsardzību, bet tās jāizmanto tikai, lai vadītu, nevis lai sistu. Nūja var būt noderīga pašaizsardzībai. Piemēram, ja tiekat iespiests stūrī. Var būt vajadzība skaļāk pieteikt sevi, lai pārvietotu dzīvniekus, kas neredz dzinēju.
Liellopiem ir laba atmiņa. Viņi ātri mācās un drīz ielāgo, kurš viņus satrauc, bet kurš izturas pret viņiem labi. Sišana nepalīdz. Viņi ielāgo, kur notiek nepatīkamas lietas: tur, kur notiek kastrācija, atšķiršana, sāpīgas apstrādes. Nomierinoša izturēšanās nepatīkamu procedūru laikā ir svarīgs nosacījums traumatisma mazināšanai, jo īpaši jaunajiem dzīvniekiem.
Liels traumu risks ir, kad dzīvnieki atrodas aplokā. Atbilstoša konstrukcija un kārtības uzturēšana var palīdzēt šīs traumas novērst. Pirms jaunu aploku apgūšanas pārbaudiet izkārtojumu un to, kā viss darbojas.
Aploku uzturēšana, lai mazinātu traumu riskus:
• iedzīt naglas līdz galam, saplacināt, ieskrūvēt/izskrūvēt pārāk garas skrūves, izvākt lielus akmeņus, vadus un stieples;
• pārbaudīt un, ja nepieciešams, nomainīt vaļīgos nefunkcionējošos dēļus vai citu materiālu posmus. Būtiska ir vārtu un aizbīdņu darba kārtība.
Riski un drošība darbā ar dzīvniekiem
Ja cilvēks tuvojas govij, kura atrodas stūrī vai vietā, kas liek tā justies, tad cilvēks var tikt apdraudēts. Dzīvnieki, kas jūtas “iedzīti stūrī”, ir visbīstamākie, jo viņi centīsies atrast veidu, kā izbēgt – apiet apkārt vai pārlēkt pāri, vai “izskriet cauri” apdraudētājam. Ja cilvēks tuvojas dzīvniekam, kas atrodas stūrī – uz lauka vai mežā, tad būtu jāpārliecinās, vai tam ir iespēja aizbēgt, ja viņš to vēlētos. Liellopi tiešā sadursmē ar cilvēku izmanto masu un upuri saspiež pret konstrukcijām.
Darbā ar dzīvniekiem jābūt piesardzībai no spērieniem, saspiešanas, samīcīšanas. Arī jāpiesargās no belzieniem ar galvu, ragiem. Izmisuma dzīti dzīvnieki var skriet virsū, tāpat skries virsū, ja gribēs ātrāk nokļūt barā pie pārējiem dzīvniekiem. Darbā ar dzīvniekiem nedrīkst būt stūrgalvīgs, ja nepieciešams, jāņem pārtraukums un jāļauj dzīvniekiem nomierināties. No kopējā bara dzīvniekus atdaliet nelielās grupiņās vai pa pāriem, pirmās pārvietojiet mierīgās govis. Lai cik labi sagatavots ir cilvēks – dzīvnieki vienmēr var pārsteigt.
Ar dzīvniekiem ieteicams runāt zemā balsī un klusi, ļaut viņiem saprast, ka kontrolējat situāciju, un izturēties mierīgi, lai viņi saprastu, ka neesat apdraudējums. Skatiens būtu jāvērš zemē, vai uz priekšu, nevajadzētu skatīties dzīvniekam acīs. Jāpārvietojas noteikti, nesteidzīgi, izvairoties no straujām kustībām. Tuvojoties dzīvniekam, palēniniet gaitu un apstājieties netālu no dzīvnieka. NEKAD neizrādiet steigu, stresu – dzīvnieki to sajutīs. Centieties elpot mierīgi, atbrīvojiet savu prātu no bažām, nemiera vai bailēm. Dzīvnieki sajūt cilvēka bailes un nedrošību.
Liellopu dzirde
Dzirde ir ar paaugstinātu jutība uz augstas frekvences skaņām. Skaļi trokšņi ļoti satrauc liellopus, bet nomierina klusa, mierīga mūzika.
Liellopi parasti virzīsies uz gaismu, ja tā nav pārāk spilgta vai apžilbinoša. Ūdens peļķes var apturēt kustību, arī grīdas seguma vai līmeņa izmaiņas var apturēt dzīvniekus. Dzīvniekiem nepatīk ēnas, arī tās apturēs kustību, nepatīk plīvojošas plēves, virves, graboši skārda gabali, kā arī plandoši apģērba gabali, papīrs vai citi sveši priekšmeti.
Liellopu ganāmpulku ganīšana ar suni
Sunim jābūt apmācītam, tas nedrīkst mēģināt dzenāt dzīvniekus. Bīstami ir suņi, kas jūtas kā īpašnieka aizstāvji, tie riskē ar cilvēku drošību. Govis ar teļiem īpaši agresīvi izturas pret suņiem. Ja cilvēks un suns tiek apdraudēts, suns jāatlaiž no saites un katram pa citu ceļu jāatstāj aploks.
Apmācīti suņi var būt ļoti noderīgi darbā ar liellopiem. Liellopi var reaģēt agresīvi, ja suns iekļūst bēgšanas zonā, it īpaši, ja govs ir ar teļu, bet suņi var būt ļoti noderīgi, ja mēģināt piecelt gulošas govis. Ganībās var palīdzēt tikai labi sagatavoti suņi.
Citi apstākļi
Kad dzīvnieks atrodas stellēs, vai fiksēšanas iekārtās, cilvēkam, cik iespējams, jācenšas turēties ārpus bīstamās zonas.
Arī netipiski laika apstākļi – karsts, mitrs laiks – var izmainīt liellopu uzvedību. Ziemas laikapstākļi prasa īpašu aprīkojumu – nepieciešami pretslīdes materiāli, sildamās lampas, ja notiek atnešanās.
Karsuma stress vasarā rada slāpes vai barības deficītu. Arī iekšējo un ārējo parazītu slimību gadījumos liellopi jutīsies apdraudēti. Ja ievērosiet liellopu labturības apstākļus, dzīvnieki būs līdzsvarotāki, līdz ar to labāk vadāmi.
Anita Siliņa,
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja
