You are here

Lauksaimnieki izsaka pirmās šīssezonas ražas prognozes

Augkopība
Lopkopība
Dārzkopība

Tuvojas vasaras Saulgrieži, un lauksaimnieki var jau aptuveni vērtēt, kāda būs šīssezonas raža. LLKC mājaslapā darbu sācis tradicionālais “Pļaušanas serviss”, kas stāsta par zāles lopbarības sagatavošanas gaitu visos Latvijas novados. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju veikta pirmā oficiālā ražas prognozēšana sējumos dažādos reģionos. Arī dārzos var secināt, kā augi ir pārziemojuši un vai tos nav skārušas pavasara salnas.

Andris Skudra, LLKC konsultants augkopībā:

“LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju ik gadu veic laukaugu ražu prognozēšanu, novērtējot sējumos dažādos Latvijas reģionos. Maija beigās apsekotie sējumi liecina, ka ziemāju graudaugu un rapša sējumus būtiski ietekmēja pārziemošanas apstākļi – gan kailsals, gan atkušņu ūdens. Līdz ar to lielākā daļa rapša sējumu Latgalē un Vidzemē nepārziemoja vai bija izretojušies, un lielākā daļa lauku tika pārsēti ar vasarājiem. Saglabājušies ziemas rapša sējumi, nodrošinot tiem papildus augu barības vielas, intensīvi veidoja sānzarus, bet ražas potenciāls prognozējams zems. Maija sākumā uznākušās salnas Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos apsaldēja rapsi un graudaugus, kas rapsim ierobežoja ziedpumpuru attīstību, bet graudaugiem izraisīja stresu un lapu dzeltēšanu. Tāpat tikko iesētām lauka pupām salnās apsalušas lapas. Zemgalē ziemāju sējumi pārziemoja labi un veido labu ražas potenciālu. Siltais laiks maija otrā pusē un optimālais augsnes mitrums nodrošina labvēlīgus augu augšanas un attīstības apstākļus.”

Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja:

“Izdevuma iznākšanas brīdī sētajiem stiebrzāļu laukiem jau jābūt nopļautiem un sagatavotiem skābbarībā. Raža Vidzemē, Latgalē un atsevišķās vietās arī citur Latvijā, kur bija bargās pavasara salnas, būs viduvēja – ne tik, cik gaidīts. Vidēji labu un labu ražu cerams jūnija sākumā pirmajā pļāvumā varēsim vākt sētajos āboliņa un lucernas laukos. Pagaidām izskatās, ka visraženākie pirmie pļāvumi būs Zemgalē.”

Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā:

“Apmierinoši līdz labi augšanas apstākļi saglabājās lielākai daļai dārzkopības kultūru līdz aprīļa beigām. Tradicionāli maijs izcēlās ar mēneša sākuma salnām un lielāko mēneša daļu bez nokrišņiem, vien pērkona negaisiem lokāli veldzējot laukus un dārzus. Augļkopībā salnas nopietnāk bojājušas ogulājus, kas salnu laikā ziedēja, īpaši upenes, jāņogas, ērkšķogas, krūmmellenes, daļēji arī agrās zemeņu šķirnes. Bojājumu raksturs ir lokāls, vairāk Austrumlatvijā. Ražas samazinājums noteikti ir sagaidāms. No augļu koku kultūrām jau tradicionāli vairāk atkal ir cietuši kauleņi. Plūmes, vairāk gan mājas plūmes, skābie un saldie ķirši. Ražas samazinājums būs, bet iespējams, ka ne tik liels kā ogulājiem. Kā vienmēr, daudz ko izšķīra dārzu novietojums, ir vai nav aizsargstādījumi, aizsarglīdzekļu un ūdens smidzinājumi. Nedaudz situāciju glāba tas, ka  salnu laikā augsne vidēji bija mitrāka nekā 2023. gadā. Ražas samazinājums ābelēm un bumbierēm pagaidām izskatās, ka ir nenozīmīgs. Ražu dārzeņiem noteikti, jo sevišķi agrajiem, mazinās mitruma trūkums, kas izveidojās sausā maija dēļ. Uzglabājamiem dārzeņiem ietekme būs mazāka. Daudzviet sausums traucēja, dārzeņiem apgrūtinot sadīgšanu, kā arī sekmīgi veikt nezāļu apkarošanu. Noteicošs būs tehniskais nodrošinājums – vai ir iespējams platības laistīt vai nē.”