Jūs atrodaties šeit

Atgremošana – tiešs govs labsajūtas un veselības indikators

Gremošana jeb barības košļāšana ir process, ar kura palīdzību govs sasmalcina barības daļas, lai tās tālāk pārstrādātu spureklī. Govij gremojot, izdalās siekalas, lielas dzīvmasas govij tās ir pat līdz 190 l diennaktī, kas satur ap 2000 g un vairāk nātrija bikarbonāta un fosfāta jonu. Tie spureklī un aceknī neitralizē rūgšanas procesā no barības veidotās organiskās skābes, nepieļaujot acidozi, tas ir, pH strauju samazināšanos. Lai to sasniegtu, augstražīga govs diennaktī veic līdz 60 000 atgremošanas sakodiena kustību. Priekškuņģa daļas – spurekļa tilpums ir 100 līdz 200 litru, tajā uzņemtā barība nonāk tikai nedaudz sakošļāta un samitrināta ar siekalām. Atgremošanas periodā tā tiek atrīta, papildus jaukta ar siekalām un smalcināta.

Govs atgremošana ir tiešs govs labsajūtas un veselības stāvokļa indikators. Jau izsenis saimnieki, veterinārārsti un ēdinātāji  novērojuši košļāšanu un atgremošanas skaņas kā galvenos rādītājus govs veselības novērtēšanai. Piena govs atgremo vidēji 450 līdz 500 minūtes dienā, un  atgremošanas laika samazinājums ir skaidra zīme, ka radušies apstākļi, kas ietekmē spurekļa funkciju vai dzīvnieka labsajūtu.

Laiks, kuru govs pavada atgremojot, ir atkarīgs no barības devas sastāva un kvalitātes. Dienas rupjās barības NDF uzņemšanas spēja  pozitīvi korelē ar gremošanas reižu skaitu dienā, kamēr cietes un cukura dienas deva negatīvi ietekmē gremošanas laiku. Izēdinot lielas koncebtrētās barības devas un/vai sīki smalcinātu barību, samazinās gremošanas intensitāte. Tāpēc svarīgi, lai barības maisījums saturētu efektīvo kokšķiedru – pietiekami daudz garo kokšķiedru daļu, lai veicinātu gremošanu. Atkarībā no rupjās barības kvalitātes govs to gremo 24 līdz 80 minūtes uz katru patērēto barības kilogramu.

ADF un NDF rādītāji rupjās barības analīžu rezultātos būs vienādi neatkarīgi no barības smalcinājuma pakāpes. Tie parādīs atšķirību, kā konkrētā barība ietekmēs spurekļa darbību. Ja barības maisījums satur daudz ļoti sīku barības daļiņu, tas jau ir priekšnoteikums spurekļa acidozes un citu ar to saistītu problēmu izcelsmei. Bet to nosaka nevis ar ķīmisko analīzi, bet ar daļiņu separatora sietiem PennState, izvērtējot sagatavoto maisījumu uz barības galda.

Gremošana, komforts un gulēšanas laiks

Jā, govīm ir jāguļ. Guļot tās pavada vismaz 12–16 stundu diennaktī. Lielākoties tās atgremo, guļot 7–10 stundas. Minimālais laiks, kas govij ir jāpavada, guļot guļvietā, ir 12 stundas, optimālais – 13–14 stundas, ideālais – 17–18 stundas. Katra papildu stunda virs minimuma govs palielinās diennakts izslaukumu par 0,5–1 kg piena no govs dienā. Tāpēc  svarīgi govīm nodrošināt komfortablus apstākļus gulēšanai – atbilstoša izmēra ērtu guļvietu.

Barības sagremojamība un apēdamība

Slaucamajām govīm ieguvums, uzņemot labas kvalitātes skābbarību, ir augstāka sagremojamība un apēdamība, lielāks izslaukums no rupjās barības, labāka spurekļa veselība un zemāks spēkbarības izēdināšanas līmenis. Govīm, kuras tiek ēdinātas ar augstas kvalitātes skābbarību (75+ DMD, %), nepieciešams 3-4 kg mazāk spēkbarības, lai sasniegtu to pašu izslaukumu, nekā izbarojot vidējas kvalitātes (65 DMD, %) barību. Tas tiešā veidā ietekmē piena pašizmaksu un saimniekošanas ekonomisko efektivitāti.

Rupjās barības sagremojamība šogad gatavotajā barībā interešu grupas saimniecībās ir vidēji 65,9%. Rādītājs ir uzlabojies, salīdzinot ar 2018. gadu (65,7%), bet joprojām ir zem optimālā (67%). Tas liecina, ka  nepieciešams izvērtēt zālāju kvalitāti un barības gatavošanas laika izvēli. Viena no saimniecībām šogad ir sagatavojusi būtiski labāku skābbarību, ar vidējo NDF saturu 44,4%, sagremojamību 67,5 (paraugu skaits n=6).

Šogad sagatavotajā skābbarībā vidējais kopproteīna saturs interešu grupas saimniecībās ir 14,2% (2018. g. – 13%), kas nozīmē zālāju un barības sagatavošanas kvalitātes uzlabojumu.

Augstražīgo govju barības sabalansēšanai trūkstošais proteīns (vid. 16–18% barības devas sausnā) būs jāsedz ar pirkto spēkbarību, kas palielinās izdevumus un piena pašizmaksu tajās saimniecībās, kuras pašas neaudzē proteīnaugus spēkbarībai.

Aija Luse,

LLKC Ogres konsultāciju biroja vadītāja un lopkopības konsultante