Interešu grupas vadītāja: Hermīne Leišavniece, lopkopības konsultante
Iegūto jēru skaits lielā mērā atkarīgs no aitu māšu ēdināšanas un turēšanas apstākļiem grūsnības beigu periodā. Šajā periodā nepieciešama bagātīga barība, kas nodrošinās veselīgu jēru augšanu, tesmeņa attīstību, samazinās aitu mātēm vielu maiņas slimības. Grūsnības beigu periodā papildus piebaro graudu barību, ja ir sliktākas kvalitātes rupjā barība, piebaro proteīnbarību. Nepietiekamas ēdināšanas rezultātā jēri dzimst ar mazāku svaru, palielinās jēru mirstība, samazinās piena daudzums, tas ir sliktākas kvalitātes. Pārbarotām aitām ir apgrūtinātas dzemdības, biežāk slimo ar pēcdzemdību slimībām, kā arī tie ir lieki izdevumi. Lai paaugstinātu aitu mātes un jēra imunitāti, novērstu baltmuskuļu slimību Se injekcijas ieteicams aitu mātēm veikt 2 un 1 mēnesi pirms dzemdībām vai arī 25 dienas pirms un 25 dienas pēc dzemdībām. Grūsnības beigās ieteicams veikt aitu attārpošanu, neattārpotās aitas var būt par infekcijas avotu mazajiem jēriem. Svarīgs faktors šajā periodā ir kūts tīrība un pakaišu daudzums, to vajag tik daudz lai saimniekam būtu grūti pārvietoties.
Pēc dzemdībām airu māti ar jēriem pārvieto uz individuālo sprostiņu. Būdiņā jābūt brīvi pieejamai rupjai lopbarībai un svaigam dzeramajam ūdenim. Pēc piedzimšanas apstrādā jēra nabu ( 10% joda šķīdumu), pārbauda tesmeņa veselību, atbrīvo pupus no vaska korķa, pārbauda vai ir piens. Jaunpiens jēram jāsaņem pirmajās 2 stundās. Ja aitu mātei nav piena , tad jēram var dot citas aitas pirmpienu, kas sasildīts līdz 36-38 grādiem, sliktākajā gadījumā govs vai kazas pienu. Pirmajās 18 dzīvības stundās jēram izdzirda 100 g reizē, ik pēc 3-4 stundām. Pēc piedzimšanas jēram jāsaņem 10% jaunpiena no ķermeņa svara. Šajā periodā jāseko līdzi jēra ķermeņa temperatūrai, ja kūts ir mitra un auksta, virs aizgaldiem novieto infrasarkano sildspuldzi, kamēr jērs nožūst. Normāla jēra ķermeņa temperatūra 39-40 grādi. Vienkārša metode kā to pārbaudīt ir ielikt pirkstu jēra mutē, ja tā vēsāka par pirkstu jērs ir atdzisis. Ja jēra temperatūra ir zem 37 grādiem nav jēgas dot pienu, tas to nesagremos. Paēdušam jēram ir taisna muguriņa, sāni taisni no gurniem līdz ribām, tiem nevajadzētu būt iekritušiem uz iekšu vai uzpūstiem.
Aitas laktācija maksimumu sasniedz 3. un 4. nedēļā pēc atnešanās, tas nozīmē, ka lielāka uzmanība jāveltī aitu māšu ēdināšanai. Jo vairāk aita ražos pienu, jo ātrāk jērs augs. Sākot no vienas nedēļas vecuma jēriem sāk piedāvāt spēkbarību ( placinātus graudus). Jēru piebarojamajā spēkbarībā proteīna daudzumam vajadzētu būt pēc iespējas augstākam- 18-20%, tas nozīmē, ka devā jābūt kādam no proteīnlīdzekļiem. Lielākā daļa interešu grupas saimniecību strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, līdz ar to nodrošināt nepieciešamo proteīna līmeni ir sarežģīti. Šīs saimniecības jēru ēdināšanā varētu izmantot zirņus un pupas, kas proteīna līmenī ir tuvu rapša raušiem un tiek audzētas Latvijā. Arī dažās no interešu grupu saimniecībās tiek audzēti zirņauzu mistri, dažas iepērk lopbarības pupas un saulgriežu spraukumus aitu un jēru piebarošanai. Visintensīvāk jērs svarā pieņemas pirmajos mēnešos, augšana galvenokārt notiek uz muskuļu masas rēķina, tāpēc agrīnā piebarošana ir svarīga. Samazinoties mātes pienam, jēra kuņģis ir pielāgots pieaugušo barībai, nenotiek apstāšanās augšanā. Spēkbarības maisījumam barības silītēs jābūt pastāvīgi, lai jērs varētu neierobežoti nākt un ēst. Ja spēkbarība silītēs atrodas visu laiku nevar būt problēmas ar pārēšanos, savādāk ja to dod neregulāri, lielos daudzumos. Jērs pārēdās, iestājās acidoze ar gremošanas apstāšanos, kas var beigties ar nāvi.
Pie sabalansētas jēru ēdināšanas, tos var atšķirt 3-4 mēnešu vecumā kad to svars ir 25-30 kg. Šajā vecumā aitu mātēm jau maz piena un jērs pamatā pārtiek no siena, spēkbarības vai ganību zāles. Atšķirot jēri jāatstāj savā aizgaldā. Šajā vecumā proteīna līmeni barībā var samazināt līdz 10-12%.Interešu grupā jēru atšķiršana notiek 3- 4 mēnešu vecumā, atšķiršanas svars ir robežās no 17.5 kg līdz 32 kg. Jēram kaušanas vecums pie pareizas ēdināšanas un turēšanas apstākļiem būtu jāsasniedz 7 mēnešu vecumā, jo astoņu mēnešu vecumā sāk veidoties tauku slānis. Jēru realizācijas vecums saimniecībās lielā mērā atkarīgs no tirgus cenām, līdz ar to daži saimnieki nobarotos jērus pārdod 10 mēnešu vecumā.
Lai aitkopības nozare būtu rentabla, aitu auglībai jābūt 180%. IG saimniecībās šis rādītājs ir robežās no 141- 173%. Saimniecībām vēl ir iespējas uzlabot savus rādītājus, izvērtējot savu ganāmpulku. Katrā tikšanās reizē saimnieks iegūst jaunas atziņas, ko var pielietot savā saimniecībā, kaut iepriekš bija kategorisks pret to.
