Jūs atrodaties šeit

Cēsu konsultāciju biroja piena lopkopības interešu grupa Kā uzlabot servisperiodu govīm.

Interešu grupas vadītāja: Andra Seredina, Cēsu KB, Lopkopības speciāliste

Servisa periods (SP) ir periods no govs atslaukšās brīža līdz veiksmīgai  apsēklošanai, kuras rezultātā iestājas grūsnība.  Servisa periods ir viens no labas apsaimniekošanas rādītājiem saimniecībā. Tas liecina par labas ēdināšanas, mītņošanas, audzēšanas menedžmentu.

Par pietiekami labu  servisa periodu  uzskatu, ja tas ir robežās no 90 līdz 110 dienām.

Izslaukums laktācijā (kg)/100 = optimālais servisa periods (dienās).

 Tas būtu, jo mazāks saimniecībā izsaukums laktācijā, jo īsāks arī servisa periods.

Interešu grupas saimniecībās servisa perioda amplitūda  ir plaša no 123 līdz 196 dienām. Ja rēķinam pēc izslaukuma laktācijā, kas interešu grupas saimniecībās svārstās diapazonā no 6670 līdz 8537 kg. Tad pēc iepriekš minētā, servisa periodam  saimniecībās jābūt 66-85 dienām. Interešu grupas  saimniecībām servisa periods palielināts par 213 līdz 232 procentiem, kas nav labi rādītāji. Labā ziņa,   saimniecībām ir daudz iespēju uzlabot  ekonomiskos rādītājus.(saimniekošanas menedžmentu).

Lai samazinātu servisa periodu, interešu grupas saimniecībās, sākām ar grūsnības noteikšanu. Lielākai daļai saimniecībās grūsnību nosaka pēc trim mēnešiem vai vēlāk, veterinārārsts veicot govis rektālo izmeklēšanau. Drosmīgākie saimnieki, apguva prasmes noņemt asinis no astes vēnas un noteikt grūsnību asins serumā, laboratoriski. Sākotnēji iegūtie rezultāti bija iepriecinoši no 11 govīm divas negrūsnas. Tā dažos piegājienos , noņemot asinis,  ātrāk varēja konstatēt negrūsnās govis vai teles un veikt atkārtotu sēklošanu pielietojot dažādas ārstēsanas vai profilakses terapijas.( Selēna un E vitamīna injekcijas, Kalcija borglukonāta infūzijas, hormone terapijas un shēmas). Gada otrā pussē AS Siguldas CMAS neatkarīgā akreditētā Piena kvalitātes kontroles laboratorija piedāvāja noteikt grūsnību pienā. Uzticēšanās  noteikt grūsnību pienā, interešu grupu saimniecībās, kļuva arvien plašāka.

 Laboratorijā izmanto ELISA testu, nosakot grūsnības glikoproteīnus( pregnancy-associated glycoproteins – PAG) piena paraugos sākot no 35. grūsnības dienas, asins paraugos sākot ar 28. grūsnības dienas.  Vienlaicīgi jāievēro, ka paraugus nedrīkst noņemt ātrāk par 60 dienām pēc atnešanās, jo šajā laikā asinīs un pienā vēl būs PAG no iepriekšējās grūsnības.

Piena paraugus var ņemt speciāli grūsnības izmeklējumiem, vai arī var izmantot vienu paraugu gan pārraudzības, gan grūsnības izmeklējumam (grūsnības tests atšķirībā no pārraudzības analīzēm ir maksas pakalpojums, par ko tiek izrakstīts rēķins). Ņemot paraugus, nav nepieciešams ievērot precīzu slaukšanas reizi (rīta vai vakara), tesmeņa ceturksni vai slaukšanas brīdi (slaukšanas sākums vai beigas), jo šie parametri neietekmē testa rezultātus. Piena paraugi grūsnības izmeklējumiem var būt nekonservēti, tomēr tos ieteicamāk ir konservēt (ar BMS (Broad Spectrum Microtabs) tabletēm), jo konservants aizkavē piena bojāšanās un saskābšanas procesus. Paņemot paraugus, piens trauciņā jāsamaisa, līdz tablete pilnībā izšķīdusi.

ZINĀŠANAI. Uzlīmei vai uzrakstam uz piena vai asins parauga jābūt uz stobriņa sāna (nevis  uz vāciņa).  Pieteikumā grūsnības testa veikšanai un uz parauga stobriņa ieteicams norādīt ne tikai parauga numuru, bet arī ar dzīvnieka valsts ciltsgrāmatas numuru un/vai vārdu, ja tāds ir. Šie dati parādīsies pārskatā, un ganāmpulka īpašniekam pašam būs vieglāk izsekot, kurš rezultāts attiecas uz kuru dzīvnieku.

Lai izvērtētu vai sēklošana būs efektīva, aktīvākājās interešu grupu  saimniecībās, govīm meklēšanās dienā, noteica asinīs glikozes līmeni. Ja tas bija zem 2,8 mmol/l(bija brīži, kad glikozes līmenis bija tikai 1,2-1,8-2,6 mmol/l), tad tika pieņemts lēmums  gotiņu nesēklot, bet uzlabot ēdināšanu piebarojot sienu  un/ vai skābsienu, palielinot kombikorma, rapša, saulespuķu  raušu, melases vai citu enerģiju saturošu papildbarību.

Liels izaicinājumus piensaimniekiem bija šīs vasaras karstums un sausums. Tas atstāja ietekmi uz ganību ražību, ūdens nodrošinājumu. Īpaši grūti  gāja bioloģiskiem saimniekiem, jo saimniekojot ekstensīvi , maz tiek atjaunoti zālāji. Vecie , ilgadīgie zālāji šovasar bija ar izcili zemu ražību un uzdrošināšos skaļi teikt, ka piena lopi šovasar bija nepaēduši, badā. Rupjās lopbarības trukums izraisīja virkni problēmu, kā samazinātu izslaukumu, spurekļa acidozi, klibumu, enerģijas deficītu, neauglību, klusu meklēšanos, imunitātes pazemināšanos, parazītu attīstību plaušās un iekšējos orgānos.  Ilgstošais karstums, izraisīja stresu, kas  negatīvi ietekmēja visas organisma funkcijas liellopiem, tai skaitā atražošanas funkcijas. Jau vasarās otrā pussē saimnieki likvidēja , brāķēja ganāmpulkā esošos dzīvniekus, lai barības paliktu vairāk ražīgākajiem lopiem.(liellopiem).

 

 Zāles trūkums ganībās noveda dzīvniekus pie  acidozes. Ilgstošas acidozes gadījumā iekaist naga dzīvnadzis, ganāmpulkā pieauga klibo dzīvnieku skaits, klibie dzīvnieki novājē, samazinās govju raŽība.  Nograuztajā, īsajā zālītē  no lielā proteīna pārbagātības(19-37% proteins) pienā pieauga urīnvielas rādītāji 35- 49%. Pārmērīgi lielais urīnvielas daudzums negatīvi ietekmēja grūsnību un apaugļošanās spējas.

Lai situāciju uzlabotu, interešu grupas saimniecībās veiktās rīcības bija dažādas: karstā laikā uzstādīja kūtī ventilatorus, govis pie barības galda mitrināja, saņēma miglu ūdens pilienu veidā. Lielāku komfortu nodrošināja saimniecības , kur govis turēja nepiesietajā turēšanā kūti. Nelielajās piensaimniecībās  govis ganīties izlaida vakara vēlās un nakts  stundās, pa dienu turot kūtī.

 Pārskatīja kombikorma sastāvus un izslēdza tādus, kuros ir daudz kliju, tos nomainot pret kvalitatīvākiem, kas satur vairāk tīrus graudus, vairāk  enerģijas. Papildus veica E vitamīna, selēna injekcijas, vai iepirka kvalitatīvus mikroelementus, ko ražo Latvijā, palielināja mikroelementu izēdināšanas devas.

 Sadarbībā ar veterinārārstu, izmeklēja govju veselību, noteica dzemdes un olnīcu fizioloģisko stāvokli. Meklēšanās un grūsnības veicināšanai, veica dažādas   sinhronizācijas shēmas, likvidēja  olnīcu, dzeltenā ķermeņa cistas, veicināja meklēšanās cikla atjaunošanos pie olnīcu distrofijas, kuras cēlonis ir nepietiekams enerģijas nodrošinājums barības devā.

 Karstā laikā, saimniecībās centās nodrošināt ūdeni 30 m no ganīšanās vietas, jo govis ”tusē”  pie dzirdinātavas vai  ēnainā vietā , ja tāda pieejama ganību aplokā.

 Saimniekiem, svarīgi iemācīties pamanīt karstuma stresa pazīmes, piemēram, govis  stresa gadījumā saspiežas arvien ciešākā barā. Savukārt saspiežoties, gaiss starp dzīvniekiem kļūst vēl karstāks. Bara vidienē esošie dzībnieki no kastuma noguļas, pārējie spiežas arvien ciešāk, tā vājākie tiek samīti, sabradāti, iegūt  dažādas traumas. Pārkarsušie dzīvnieki smagi elso, nosvīduši, palielinās ķermeņa temperatūra, pāātrināts puls, elpošna, apmatojuma gali kļūst rudi, izpūruši.Saimniekiem pārkarsušie dzīvnieki steidzami jāaplaista ar aukstu ūdeni, janovieto ēnā.

Tā kā karstā laikā dzīvnieki negrib ēst, tad novēro vedera sānos tukšumus  , jeb tā saukto “ bada bedri”. Ja “ bada bedre” atgādina trīstūri,  tad tā ir brīdinājuma zīme, ne tikai ceļu satiksmē, bet arī saimniekiem, ka dzīvnieks nav pietiekami ēdis 6-8 h. Ja “ bada bedre”  atgādina taisnstūri, tad dzīvnieks ir stipri slims , nekavējoties jāveic veselības pārbaude un jānovērš neēšanas cēloņi.

Rudens pussē, izvērtējot servisa perioda rādītājus interešu grupas saimniecībās, rezultāti bija uzlabojušies, bet nepietiekami. Sākām vērtēt, kā tiek aprēķināts servias periods LDC Datu centra izstrādātajā programmā EZIS. Programmā, servisa periodu, ietekmē govis, kas atstātas uz likvidēšanu ,  kuras tiek slauktas, bet  netiek sēklotas. Tikai pēc šo govju izslēgšanas no ganāmpulka, gaidāma servisa perioda rādītāja samazināšanās.Vēl viens process, kas saimniecībās netika  veikts,  pārraudzības lapās pēdējā ailē, netika nodotas ziņas  par grūsnības  iestāšanos. Pārraudzības kontroles lapas pēdējā ailē jāraksta – tips-6, grūsnības konstatēšanas datums un rezultāts -2, kas norāda ka govs ir grūsna.

Tā kopumā, salasijās momemti, kas neļāva krasi uzlabot servisa periodu interešu grupas saimniecībās. Iespējams jaunā  datorprogramma “ CILDA “ būs  elastīgāka un saimniecības datu analīzēšanai veiksmīgāka programma. Saimniecību attīstība ir atkarīgs tikai no paša saimnieka zināšanām, prasmēm, vēlmes uzlabot ražošanas rādītājus.

Pielikumi: