Arvien biežāk aitkopji savā darbībā izmanto gaļas šķirnes dzīvniekus, lai iegūtu ātraudzīgākus krustojuma dzīvniekus ar labākām gaļas īpašībām. Svarīgi, lai iegūtie jēru kautķermeņi būtu kvalitatīvi. Lielākā daļa Latvijas aitkopju saimnieko ekstensīvi. Nobarojot jērus intensīvi, iespējams ekonomēt darba spēka resursus, izēdināmās barības daudzumu, iegūt lielāku jēra dzīvmasu un kvalitatīvāku kautķermeni.
Jo lēnāk jērs aug, jo zemāka barības izmantošanās, jo zemāks pieaugums, jo garāks laiks, lai sasniegtu mērķi. Lēni augošam jēram sliktāka gaļas kvalitāte, vairāk saistaudu un taukaudu. Ja kavējas jēra augšana, laikus nevar sasniegt vajadzīgo dzīvmasu, līdz ar to nevar noteikt labāko tirgus cenu. Jēra pieaugums ietekmē saimnieka ieņēmums. Jēru augšanu var iedalīt trīs periodos:
- augšana mātes dzemdē,
- no dzimšanas līdz atšķiršanai,
- no atšķiršanas līdz kautuvei.
1. periodā jēra augšanu ietekmē jēru skaits, mātes vecums, ēdināšana, slimības grūsnības laikā. Vāju jēru dzimšana rada zaudējumus saimniecībai. Pēdējā grūsnības trimestrī jēru svaram būtu jāpalielinās par 70%.
2. periodā svarīgi jēru nodrošināt ar pienu. Piens ir enerģētiski blīvākais barības līdzeklis šinī periodā. Aita var saražot 2–4 l piena. Kļūdas ēdināšanā var samazināt piena ražošanu par 30%. Astoņu nedēļu vecumā jēram jāsver 20 kg.
3. periods Kad atšķirt jēru? Katrai saimniecībai sava pieredze. Jāseko līdz aitu mātes kondīcijai, ja tā ir zema, jērs jāatšķir. Līdz atšķiršanai jēra vidējais dzīvmasas pieaugumam nevajadzētu būt zemākas par 300 gramiem, ja tas ir zem 200 gramiem, jērs jāatšķir. Ganību periodā, kad vērojams zāles trūkums, jērs ir jāatšķir. Lai sekmīgi sekotu līdzi jēru attīstībai, tie ir regulāri jāsver, tikai tad var izvērtēt, kurā posmā ir problēma. Iesaka svērt 10% dzīvnieku no attiecīgās grupas. Jēru augšanu var ietekmēt parazītu klātbūtne, nobarošanas periods var būt par 17 dienām garāks, kautķermenis par 4,7 kg vieglāks.
Aitu ganāmpulkos gaļas produktivitātes kāpināšanai izmanto rūpniecisko krustošanu. Eiropā populārākās gaļas tipa aitu šķirnes ir Tekselas, Sufolkas, Šarolē, Ile de France, kā arī vācu Merino vietējā šķirnei gaļas ieguvei. Šīs šķirnes tiek izmantotas, krustojot vietējās Latvijas tumšgalves šķirnes aitas kvalitatīvu kaujamo jēru ieguvei. Aitkopības interešu grupas saimniecībās kā mātes šķirne tiek izmantota Latvijas tumšgalve. Vienā saimniecībā tiek audzētas 100% LT šķirnes aitu mātes. Šīs šķirnes aitām ir spēcīga ķermeņa uzbūve, tās ir veselīgas, pieticīgas un izturīgas trūcīgos barošanas apstākļos.
Katrā no interešu grupas saimniecībām izstrādājusies sava metodika jēru nobarošanā. Saimniecībā Nr. 1 lecināšanā izmanto Ile de France teķi. Šīs šķirnes asinība jēriem ir no 50 līdz 75%. Saimniecībā lielāka vērība tiek veltīta aitu māšu veselības stāvoklim un ēdināšanai, lai iegūtu veselīgus jērus un pietiktu piena zīdīšanas periodā. Mēnesi pirms atnešanās aitu mātēm uzsāk izēdināt auzas 400–500 g, pievienojot minerālbarību, kas satur Se un Co. Pēc atnešanās aitu mātēm papildus izēdina saulespuķu spraukumus līdz 500 g. Jēru papildpiebarošana nenotiek, spēkbarību var atrast pie mātēm silē. Šādā aitu ēdināšanas sistēmā jēri atšķiršanas brīdī (80–90 dienas) sver vismaz 30 kg. Jēri, kuri sasnieguši 30 kg, tiek pārdoti citai saimniecībai tālākai audzēšanai. Jēri, kuri nav sasnieguši 30 kg dzīvmasu, tiek paturēti saimniecībā, vasarā atrodas atsevišķi ganībās, piebarošana ar spēkbarību nenotiek. Aitu atnešanās notiek decembrī. Šajā periodā dzimušie jēri dzimst spēcīgāki un aug intensīvāk, jo aitu mātes grūsnības pirmajā pusē ir ganībās.
Saimniecībā Nr. 2 audzē Latvijas tumšgalves un vācu Merino vietējās šķirnes krustojumu aitas. Pašlaik aitu māšu lecināšanā izmanto LT šķirnes teķi. Jēru dzimšanas svars ir no 3,8 līdz 4,2 kg. Atnešanās sezona ir no aprīļa līdz maija vidum. Jēri tiek atšķirti 3–4 mēnešu vecumā, kad dzīvmasa vismaz 25 kg. Atšķirtie jēri tiek pārvesti uz sēto zālāju platībām, kuru sastāvā tauriņzieži ir robežās no 55 līdz 70%. Papildus ganību zālei jēriem izbaro auzas 0,5 kg dienā. Jēru realizē 6–6,5 mēnešu laikā kopš dzimšanas.
Saimniecībā Nr. 3 tiek audzētas tīršķirnes Latvijas tumšgalves aitas. Jēru dzimšanas svars no 3,5 līdz 4,0 kg. Iepriekšējos gados jēri dzima aprīlī–maijā, tos realizēja februārī, līdz ar to realizācija notika 10–11 mēnešu vecumā. Šogad atnešanās sezona ir no maija līdz jūlijam. Saimnieks jērus pārdot ne ātrāk kā februārī, jo tad augstāka iepirkuma cena. Jēru atšķiršana notiek 3–4 mēnešu vecumā, kad to dzīvmasa ir 30 kg. Atšķirtos jērus pārved uz sēto zālāju ganībām, kas sastāv no baltā āboliņa vai lucernas, airenes, auzenes. Ganībās ir ierīkota pagaidu nojume, kur dzīvniekiem patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Dzīvnieki te atrodas līdz realizācijas brīdim. Dzimstot jēriem tik vēlu, svarīgi nodrošināt aitu mātes ar kvalitatīvu barību. Devā jānodrošina vajadzīgais proteīna daudzums, lai dzimtu veselīgi jēri un mātēm pietiktu piens. Šogad sakarā ar sausumu ganībās sāka pietrūkt zāles, tāpēc jērus vajadzēja atšķirt agrāk un uzsākt to piebarošanu. Jērus atšķirot rudenī, ganību zāle satur vairāk kokšķiedras, tajā maz proteīna, un vajadzīgs vairāk enerģijas, lai barību sakošļātu. Ganot vēlu rudenī, jēram kļūst auksti, tas patērē vairāk enerģijas. Jēru piebarošanai izmanto zirņauzu maisījumu, apmēram 300 gramus dienā.
Saimniecībā Nr. 4. audzē Latvijas tumšgalves un VMV krustojuma aitas. Saimniecībā ir VMV šķirnes teķis. 2021. gadā jēri dzima janvārī. Vidējais jēru dzimšanas svars 4,1 kg. Vidējais jēru realizācijas laiks 6,5–7 mēneši. Realizēto dzīvnieku vidējais kautsvars – 18,44 kg. Saimniecībā veic aitu māšu piebarošanu ar auzu, miežu, zirņu vai lopbarības pupu miltiem. Mazie un atšķirtie jēri arī saņem šādu maisījumu. Jēru atšķiršana notiek 3 mēnešu vecumā, kad to svars 20–25 kg. Pēc atšķiršanas jērus pārvieto uz sēto zālāju platībām, papildus izēdinot 0,4 kg spēkbarības maisījuma.
Katra saimniecība jēru nobarošanu veic pēc sava principa. Iegūtās produkcijas daudzums nav atkarīgs ne tikai no nobarotā jēra svara, bet arī no dzimušo jēru skaita metienā. Labākais rezultāts ir saimniecībai Nr. 1 – 1,91 jērs metienā. Šī saimniecība vislielāko vērību piegriež aitu māšu ēdināšanai, to veselības stāvoklim, jo dzimušā jēra kvalitāte ir atkarīga no mātes. Dzīvnieku realizācija, izņemot saimniecību Nr. 3, notiek 6–7 mēnešu vecumā. Visas saimniecības jēru nobarošanā izmanto sēto zālāju ganības, papildus piebarojot spēkbarību. Lai precīzi izvērtētu, vai pietiekoši labi ēdinām aitas, katram saimniekam vajadzētu veikt rupjās lopbarības novērtējumu un pēc analīžu datiem sastādīt barības devas. Katram saimniekam izlases veidā vajadzētu veikt jēru svēršanu, lai noteiktu, kurā attīstības posmā esam pieļāvuši kļūdas.
Hermīne Leišavniece,
LLKC Balvu biroja lopkopības konsultante
