Jūs atrodaties šeit

Jēkabpils biroja piena lopkopības interešu grupa ''Veiksmīga cietstāves perioda organizēšana kā pēcatnešanās perioda problēmu risinājums''

Grupas vadītāja: Ziedīte Bimšteine, konsultante

Pareiza cietstāves perioda organizēšana ir veiksmīga nākošās laktācijas uzsākšana. Tas ietver sevī trīs svarīgus faktorus: tesmens veselību, ēdināšanu, komfortu. No tā, kā tiks organizēts cietstāves periods, būs atkarīga turpmākā govs produktivitāte un ar atražošanu saistītie jautājumi.

Analizējot saimniecību pārraudzības datus, vairumā gadījumu govīm pienā ir paaugstināts (virs 200 000 1 ml) somatisko šūnu skaits (sšs), kas raksturo tesmens veselību kā sliktu. SŠS virs 200 000 1 ml jau norāda uz iespējamo infekcijas risku.

Bieži ganāmpulkos cietstāve tiek uzsākta, nezinot tesmens veselības stāvokli, bet vajadzētu būt otrādi. Pirms cietlaišanas būtu jāizmeklē katra govs ar CMT testu vai kādu citu indikatoru (skatīt zemāk foto).

IG tikšanās reizē saimniecībā testējām govis pirms cietlaišanas, izmantojot abus variantus. Plānotajām govīm uz cietlaišanu analizējām somatisko šūnu skaitu iepriekšējās pārraudzībās, slaukšanas dienu skaitu, izslaukumu, iespējamo cietstāves perioda garumu. Cietstāves perioda garumam nevajadzētu būt īsākam par 45 dienām, jo govij jāatpūšas pirms jaunās laktācijas un jāsaražo kvalitatīvs pirmpiens. Ja ir daudz slaukšanas dienu un zems izslaukums, govs jālaiž ciet. Cietstāvošās govis ieteicams turēt atsevišķi. Piesietajā turēšanā tās pārvietot uz atsevišķu kūts stūri, jo šāda veida stress samazinās piena sekrēciju un atvieglos ēdināšanas organizāciju.

Testētās govis neuzrādīja pozitīvu reakciju un tika aizlaistas ciet bez antibiotiku injektoriem. Vienkārši izslauktas un pārdzītas uz cietstāvošo grupu. Daudzi saimnieki šādi netestējot govis, nevajadzīgi iztērē naudas līdzekļus no 8-18 EUR apmērā uz vienu govi.

Ja tesmens nav vesels, tas ir jāizārstē un govs jāaizlaiž ciet vesela. Aizlaižot govi neizārstētu, tiek veicināts tesmens iekaisums cietstāves periodā, laktācija var sākties ar tesmens tūsku vai mastītu. Pastāv pašizveseļošanās iespēja, bet dzīvnieks cīņā ar slimību zaudē imunitāti un reizē ar to arī produktivitāti. Pašizveseļošanos ietekmē pilnvērtīga ēdināšana un laicīga deficītvielu (minerālvielu, vitamīnu) kompensēšana dažādos fizioloģiskos stāvokļos, stresa radītajās situācijās.

Arstēšanu veic konsultējoties ar veterinārārstu vai pēc tā rakstiskiem norādījumiem.

Būtiska nozīme tesmens veselības uzlabošanā ir tādiem mikroelementiem kā Zn, Cu, Mn, Se, kā arī E vitamīnam, kas stiprina tesmens iekšējo struktūru un samazina infekciju. Mikroelementi pirms atnešanās un cietstāves laikā nepieciešami pupa kanāla keratīna slāņa veidošanai; teļa, dzemdes augšanai. Jāņem vērā, ka govis šajā laikā arī mazāk ēd un organismā notiek vielu maiņas un hormonālās izmaiņas. Savukārt, pēcatnešanās periodā mikroelementi nepieciešami imunitātes stiprināšanai, enerģijas deficīta mazināšanai, veiksmīgai atražošanai. Tesmens infekcijas profilaksē galvenais ir perfekta pupa kanāla noslēgšanās, ko ietekmē keratīns, kas ir galvenais piena dziedzera mehāniskais aizsargs. Statistika liecina, ka 50% govju 6 nedēļas pēc atnešanās nav noslēgti pupu kanāli. Iemesls tam govju negrupēšana, nesabalansēta ēdināšana, atšķirīga sausnas uzņemšana.

Cietstāves periodā var izdalīt 2 posmus: aizlaistās un 2-3 nedēļas pirms atnešanās. Saimniekiem izaicinājums cietstāves periodā govīm uzturēt ķermeņa kondīciju robežās no 3-3.5 ballēm (īsu aprakstu). Svarīgākais šajā periodā sadziedēt spurekļa sienu, izēdinot tilpumaino barību (sienu, salmus), nodrošināt nepieciešamo proteīna, mikroelementu, vitamīnu daudzumu. Pirms atnešanās periodā samazinoties sausnas apēdamībai, devā jāiekļauj koncentrāti, tādējādi palielinot barības vielu koncentrāciju, t.sk., enerģijas līmeni.

Lielākie riska periodi cietstāvē ir 3 nedēļas pēc aizlaišanas un 2 nedēļas pirms atnešanās, jo šajā laikā tesmenī ir vēl piens un jau veidojas no jauna, kas ir interesanti mikrobiālajai videi. Higiēnas ievērošana cietstāves laikā, kā arī visā laktācijas periodā viens no galvenajiem profilakses pasākumiem tesmens veselības uzlabošanā.