Jūs atrodaties šeit

Kapitāla izmantošana lielajās saimniecībās

Latvijai kā piena eksportētājvalstij ir svarīgi nodrošināt savu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Lai konstatētu savas stiprās un vājās vietas un uzlabotu konkurētspēju, lietderīgi salīdzināt Latvijas piena lopkopības saimniecības ar citu valstu saimniecībām, kurās ir līdzīgas saimniekošanas tehnoloģijas.

Vislabāk savu konkurētspēju salīdzināt ar līderiem, kas tirgum spēj nodrošināt būtisku piena apjomu. Pēc Eiropas Piena padomes datiem, nozīmīgi piena ražotāji Eiropas Savienībā (ES) ir Vācija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Francija un Dānija ‒ visu sešu valstu piena ražotāji spēj nodrošināt 50 % no ES saražotā piena.

Investīcijas un piena cena

Būtisks saimniecības konkurētspējas aspekts ir tās spēja efektīvi izmantot investīcijas. Lai spētu saprast, cik efektīvi katrā valstī tiek izmatotas investīcijas piena lopkopības saimniecībās, salīdzināšanai tiks izmantoti IFCN Dairy (IFCN) dati par 2017. gadu. Tiks salīdzinātas saimniecības, kas pieder ģimenei, tiek izmantots algotais darbaspēks, ir uz tirgu orientētas un lielākā daļa saražotā piena tiek pārdots piena pārstrādātājiem vai piena kooperatīviem.

Lai saimniecības varētu veikt investīcijas piena ražošanā, nepieciešami līdzekļi. Būtiskākais ienākumu avots ir piena realizācija. Piena realizācijas cena ir svarīgs faktors, kas ietekmē, cik lielas investīcijas vidēji uz vienu govi var veikt katrā konkrētā saimniecībā.

1. attēls. Korelācija starp piena realizācijas cenu un investīciju apjomu saimniecībā vidēji uz vienu slaucamo govi Latvijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā un Dānijā 2017. gadā

Saimniecībās, kur vidēji ir lielākas piena realizācijas cenas par kilogramu SCM (SCM piens = izslaukums * ((tauki % + tīrproteīns %) / 7,3), kur tīrproteīns = kopproteīns % ‒ 0,19 % (urīnviela jeb karbamīds)), var atļauties lielākas investīcijas (skatīt 1. attēlu).

Pastāv sakarība, ka lielāka piena realizācijas cena nodrošina lielākas iespējas investēt vidēji uz vienu slaucamo govi. Ir vērojami arī izņēmumi ‒ ir saimniecības, kas, neraugoties uz salīdzinoši lielu piena realizācijas cenu, neinvestē saimniecībā. Tas skaidrojams ar esošo pamatlīdzekļu ilgāku izmantošanu vai saimniecības ierobežotu spēju augt.

Investīcijas saimniecībā ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus saimniecībā nodarbinātajiem, uzlabotu darba efektivitāti, govju labturības apstākļus un palielinātu konkurētspēju. Tāpat arī jādomā par esošo pamatlīdzekļu nomaiņu pret jauniem, daudz efektīvākiem un vidi saudzējošākiem. Līdz ar to saimniecības, kuru naudas plūsma nevar nodrošināt labvēlīgus apstākļus investīciju veikšanai piena lopkopības attīstībai, ir izvēles priekšā, kur investēt vispirms. Parasti tādās saimniecībās investīcijas tiek veiktas galējas nepieciešamības gadījumā, kad to pieprasa valsts institūcijas (piemēram, kūtsmēslu krātuves), vai bez konkrētās investīcijas vairs nevar veikt saimniecisko darbību (piemēram, slaukšanas iekārtas). Līdz ar to jāsecina, ka piena realizācijas cena, kas sedz piena ražošanas pašizmaksu un rada saimniecībai peļņu, ir kritiski svarīga tās turpmākai pastāvēšanai un konkurētspējas uzlabošanai.

Kapitāls ‒ pašu vai aizņemts

Saimniecības investīciju veikšanai izmanto dažādus līdzekļu avotus. Tie var būt gan pašu līdzekļi, gan aizņemtie. Jo lielāks aizņemto līdzekļu īpatsvars kopējā līdzekļu apjomā, jo lielāks saimniekošanas risks. Saimniecībām ar lielu aizņemtā kapitāla īpatsvaru kopējā kapitāla struktūrā tālākās attīstības iespējas ir ierobežotas, jo nav pieejami nedz pašu brīvie līdzekļi, kas tiek iztērēti saistību segšanai, gan arī kredītiestādes vairs neizsniedz aizņēmumus vai arī, ja izsniedz, tad ar ļoti augstām procentu likmēm, kad investīcijas iecere kļūst pārāk dārga, lai to īstenotu.

2. attēls. Pašu kapitāla īpatsvars no kopējā kapitāla procentos, Latvijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā un Dānijā 2017. gadā 

Analizējot saimniecību kapitāla struktūru, var secināt, ka ļoti liels aizņemtā kapitāla īpatsvars ir Dānijas saimniecībās, kur tas veido vairāk nekā 110% no kopējā kapitāla (skatīt 2. attēlu). Šāda situācija rodas, kad saimniecībai nav rezerves un ir izveidojušies parādi. Dānijas saimniecībām, kurās ir vairāk nekā 300 slaucamās govis, šāda situācija ir raksturīga. Šāda veida saimniecības ļoti daudz investē jaunās kūtīs, palīgēkās, jaunās slaukšanas iekārtās un kūtis apkalpojošās iekārtās, veicinot robotu izmantošanu ikdienas darbu veikšanā.

Vislielākais pašu kapitāls kopējā kapitāla struktūrā ir Vācijas saimniecībās, kur ir vērojama stabilitāte gan attiecībā uz piena cenām, gan uz saimniecību izaugsmes tempiem.

Latvijas lielajās saimniecībās ir samērā neliels saistību īpatsvars, ko ietekmē nestabilās piena realizācijas cenas, tās attur no vērienīgu investīciju projektu īstenošanas, jo ir sarežģīti saplānot naudas plūsmu, lai varētu segt saistības, kas radušās īstenojot investīciju projektu. Lai veiktu plānotas investīcijas, saimniecībām Latvijā jārēķinās ar 5‒6 gadu periodā zemākajām piena realizācijas cenām, lai samazinātu maksātnespējas risku.

3. attēls. Kapitāls vidēji uz vienu slaucamo govi Latvijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā un Dānijā 2017. gadā

Saimniecībām, veicot kapitāla uzskaitījumu, lietderīgi aprēķināt, cik liels kapitāls ir vidēji uz vienu slaucamo govi. Tas saimniecības vadītājam dos priekšstatu, kādas investīcijas ir veiktas, kur var ietaupīt un kā efektīvāk izmantot saimniecības kapitālu. Lielākais kapitāls vidēji uz vienu slaucamo govi ir Luksemburgas un Nīderlandes saimniecībās (skatīt 3. attēlu). Viens no lielākajiem kapitāla ieguldījumiem šajās saimniecībās ir zeme. Nīderlandē un Luksemburgā zemes resursa pieejamība ir ļoti ierobežota un pastāv liela konkurence par lauksaimniecībā izmantojamām zemes (LIZ) platībām. Salīdzinot Latvijas lielo saimniecību kapitālu vidēji uz vienu govi, var secināt, ka tas ir lielāks nekā Vācijas saimniecībām, līdzīgs, kāds tas ir Beļģijas saimniecībās.

Darbaspēka efektivitāte

4. attēls. Darbaspēka izmaksas (EUR/h) un produktivitāte (SCM kg/h) Latvijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā un Dānijā 2017. gadā

Kapitāls, kura skaitā ir arī iekārtas, aprīkojums, ēkas, kas palīdz ātrāk un efektīvāk veikt ikdienas darbus, ietekmē arī saimniecībā nodarbinātā darbaspēka produktivitāti. Jo zemāka produktivitāte darbaspēkam, jo mazāku algu viņam var samaksāt, lai saimniecība neciestu zaudējumus. Piena lopkopības saimniecībās produktivitātes mērs ir iegūtais piens nostrādātās stundas laikā. Vismazāk iegūtais piens vienā darbinieka nostrādātā stundā ir Latvijas saimniecībās ‒ vidēji 71 kilograms (skatīt 4. attēlu). Starp salīdzinājumā iekļautajām valstīm otrs viszemākais rādītājs ir Beļģijas saimniecībās, kur darbaspēka nostrādātajā stundā vidēji saimniecībā tiek saražots 151 kg SCM. Tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā Latvijas saimniecībās. Zinot darba algu, kāda tiek maksāta darbiniekiem un iegūtā piena apjomu stundā, var aprēķināt, cik izmaksā 100 kg SCM. Vislielākās 100 kg SCM izmaksas ir Latvijas saimniecībās, kas arī izskaidro, kādēļ Latvijas saimniecībās ir būtiski zemākas darba algas nekā citu valstu saimniecībās. Lielas darba algas izmaksas uz 100 kg SCM ir Dānijas saimniecībās, kur ir diezgan lielas algas, bet attiecīgi arī liela darbaspēka produktivitāte ‒ 427 kg SCM/h. Vislielākā darbaspēka efektivitāte ir Nīderlandes un Beļģijas saimniecībās, kur attiecīgi ir 1,27 un 1,02 eiro par 100 kg SCM iegūšanu. Liels saražotā piena apjoms viena darbinieka nostrādātā stundā rada iespēju saimniecībai samaksāt viņam lielāku algu.

Kapitāla struktūra

5. attēls. Piena saimniecību kapitāla struktūra uz saražotiem 100 kg SCM Latvijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā un Dānijā 2017. gadā

Būtisks saimniecības darbības rādītājs, kas parāda kapitāla izmantošanu, ir kapitāla struktūra uz saražotiem 100 kg SCM. Lai tas būtu pēc iespējas mazāks, vajadzīgs pēc iespējas lielāks izslaukums. Līdz ar to veidojas sakarība ‒ jo vairāk saimniecībā tiek ieguldīts, jo vairāk jāspēj saražot produkcija, kuras ražošanas izmaksas ir mazākas nekā realizācijas cena, lai saimniecība varētu gūt peļņu un turpināt saimniecisko darbību. Ja šajā sakarībā netiek izpildīts kāds no parametriem, tad saimniecībai rodas maksātspējas problēmas un palielinās atkarība no valsts un ES atbalstiem.

Analizējot saimniecību spēju saražot pienu ar tās rīcībā esošo kapitālu, būtiski izceļas Francijas tipiskā saimniecība, kur nav uzrādītas zemes izmaksas ‒ visa saimnieciskajā darbībā izmantotā zeme ir nomāta. Otra, kuras kapitāla struktūra ir vismazākā attiecībā pret iegūto piena apjomu, ir Latvijas tipiskā piena lopkopības saimniecība, kur lielāko daļu veido zemes un ēku kapitāls. Vislielākais kapitāls vidēji uz 100 kg saražotā SCM ir Nīderlandē, kur lielākās pozīcijas ir zemes un ēku kapitāls. Attiecīgi šajā tipiskajā Nīderlandes saimniecībā vajag efektīvi strādāt un izmantot rīcībā esošo kapitālu, lai spētu segt saimnieciskās darbības izmaksas un nodrošināt kapitāla atdevi. Būtiska ir arī piena realizācijas cena, kas palīdz nodrošināt kapitāla atdevi un saimniecības rentabilitāti.

Analizējot pa pozīcijām, saimniecības ar vislielākajām zemes kapitāla izmaksām ir Nīderlandē un Vācijā, jo šajās valstīs ir augstākas zemes hektāra izmaksas nekā citās analīzē iekļautajās valstīs. Jo dārgāks ir zemes hektārs un jo mazāk to ir saimniecības rīcībā, jo lielāka motivācija saimniecības vadītājam esošās zemes platības iespējami efektīvi izmantot.

Saimniecības peļņa

6. attēls. Ieņēmumi no piena lopkopības un peļņa uz saražotiem 100 kg SCM, t. sk. ar piena ražošanu saistītais atbalsts, Latvijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā un Dānijā 2017. gadā

Lai nodrošinātu saimniecisko darbību, saimniecībai vajag gūt peļņu. Lai to iegūtu, ražošanas izmaksām jābūt zemākām nekā piena realizācijas cenai. Šis faktors attiecīgi motivē saimniecību vadītājus pārskatīt piena ražošanas procesu un pēc iespējas samazināt ražošanas izmaksas, uzlabojot procesus saimniecībā un meklējot iespējami efektīvākos risinājumus darbu veikšanai. Vislielākie ieņēmumi no piena lopkopības (piens, brāķētās govis, gaļai audzētie piena teļi utt.), tajā skaitā ar piena lopkopību saistītais valsts un ES atbalsts, ir Luksemburgas, Nīderlandes un Dānijas saimniecībām (skatīt 6. attēlu). Bet lieli ieņēmumi no piena lopkopības ne vienmēr nodrošina peļņu, ko pierāda Luksemburgas tipiskā saimniecība ‒ attiecīgi ar vislielākajiem ieņēmumiem no piena lopkopības ‒ pret 43,42 eiro ieņēmumiem par 100 kg saražotā SCM ir zaudējumi 8,26 eiro. Latvijas tipiskā lielā saimniecība vidēji uz 100 kg saražotā SCM ir spējusi strādāt ar 3,68 eiro peļņu, kas ir otrs augstākais rezultāts pēc Vācijas tipiskās lielās saimniecības ‒ 4,25 eiro uz 100 kg saražotā SCM. Attiecīgi vēl pie saimniecību peļņas no piena lopkopības un ar to saistītajiem atbalstiem var pieskaitīt klāt ar piena ražošanu nesaistīto atbalstu (piemēram, vienoto platību maksājumu, maksājumu par mazāk labvēlīgiem apvidiem utt.), kas palielina kopējo saimniecības peļņu ar atbalstiem.

Secinājumi:

  1. Saimniecību piena realizācijas cena ietekmē to spēju investēt. Jo zemāka piena realizācijas cena, jo mazākas investīcijas var atļauties veikt saimniecība savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un modernizēšanai.
  2. Jo straujāk attīstās saimniecība un vairāk aizņemas, jo lielāks aizņemtā kapitāla īpatsvars kopējā kapitāla struktūrā, kas padara saimniecību finansiāli ļoti nestabilu un apgrūtina tālāko attīstību finanšu līdzekļu ierobežotas pieejamības dēļ.
  3. Jo modernāka saimniecība un vairāk robotizētu tehnoloģiju, jo efektīvāk iespējams izmantot darbaspēku un vairāk saražot SCM piena vidēji vienā nostrādātā stundā. Būtiska ietekme uz darbaspēka produktivitāti ir arī darba organizācijai saimniecībā, veicamajiem darbiem un ganāmpulka produktivitātei.
  4. Jo vairāk un efektīvāk saimniecība saražo pienu, jo lielāku darba algu var atļauties maksāt algotajam darbaspēkam.
  5. Ieguldot līdzekļus saimniecībā, jāplāno ilgtermiņā un jārēķinās ar vēsturiski zemākajām piena realizācijas cenām pēdējo piecu, sešu gadu laikā.
  6. Liels saimniecības kapitāls ne vienmēr nesīs peļņu. Peļņu ietekmē saimniecības spēja efektīvi izmantot tās rīcībā esošo kapitālu, kapitāla vērtības atbilstība tirgus un ražošanas apstākļiem.
  7. Būtiska ietekme uz saimniecības peļņu ir ne tikai ražošanas izmaksām, bet arī piena un piena lopkopības blakusproduktu realizācijas cenām, valsts un ES ar piena ražošanu saistītajam un nesaistītajam atbalstam.

Raivis Andersons,
LLKC Ekonomikas nodaļas speciālists