Jūs atrodaties šeit

Kvalitatīvs piens – produktīvs ganāmpulks

LLKC Preiļu konsultāciju biroja lopkopības interešu grupas tēma 2019. gadā bija „Kvalitatīva piena ieguves loma ganāmpulka produktivitātes nodrošināšanā”.

Lai piena lopkopība saimniecībai būtu rentabla nozare, viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir nodrošināt ganāmpulka labturības prasības, rūpēties par govju veselību, īpaši par slaucamo govju tesmeņa veselību. Vairāk piena tiks izslaukts no govīm, kurām tesmeņa audus nav skārusi infekcija. Somatisko šūnu skaits pienā (SŠS) ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, pēc kā var spriest par  tesmeņa veselību, govs imunitāti. Jāatceras arī, ka SŠS būtiski ietekmē piena kvalitāti.

No interešu grupas (IG) saimniecībām 60% ir paaugstināts somatisko šūnu skaits (>400 tūkst. mL-1) pienā (skat. 1. att.). Aplūkojot iegūtos datus, var secināt, ka visos IG saimniecību slaucamo govju ganāmpulkos ir pazeminājies SŠS skaits pienā, vidēji par 12%. Tas panākts, ievērojot un pielietojot praksē IG diskusiju semināros gūtās zināšanas, veicot pareizu slaucamo govju slaukšanu. Tā turpinot strādāt, iespējams prognozēt, ka SŠS skaits ganāmpulkos turpinās pazemināties, un vēl vairāk tiks uzlabota iegūtā piena kvalitāte.

  1. att. Somatisko šūnu skaits pienā IG dalībnieku saimniecībās, uzsākot un noslēdzot 2019. g. IG darbu

SŠS pienā zem 200 tūkst. mL-1 liecina, ka dzīvniekiem ir stabila imunitāte un spēja pretoties mastīta ierosinātājiem.

Daļai IG dalībnieku SŠS ir >400 tūkst. mL-1. Iespējamie cēloņi tam varētu būt, ja dzīvnieki nonākuši saskarē ar mastīta ierosinātāju, bijis subklīnisks tesmeņa iekaisums, vai arī tās ir pārslimoto vielmaiņas slimību sekas. IG saimniecības atzīst, ka, regulāri veicot mastītu kontroli, iespējams ātrāk noteikt mastīta cēloni, laikus uzsākt ārstēšanu, novērst tālāko mastīta ierosinātāju izplatību ganāmpulkā. Jāseko, lai saslimstība ar tesmeņa iekaisumiem nepārsniegtu 25 gadījumus uz 100 govīm gadā jeb 25% no slaucamo govju ganāmpulka. Šogad 60% no IG dalībniekiem šis skaits tika pārsniegts, tika novēroti mastītu gadījumi. Pēc pētījumu rezultātiem citās valstīs ir pierādīts, ka SŠS palielināšanās govīm virs 150 tūkst. mL-1 un pirmpienēm – virs 120 tūkst. mL-1 norāda uz infekcijas klātbūtni tesmenī.

Paaugstināts SŠS skaits pienā rada piena ražības zudumus no 2,2% līdz pat 12,5%. Piemēram, ja saimniecībā ir 70 slaucamās govis ar vidējo izslaukumu 7800 kg standarlaktācijā un piena cenu 0,29 eiro/l, tad paaugstināts SŠS skaits pienā var radīt ievērojamus zaudējumus saimniecībā – piena zudumi ir 2,4% (skat. zemāk).

Ja SŠS skaits pienā pārsniedz >200 tūkst. mL-1, tad ir jāpievērš uzmanība tesmeņa ceturkšņiem – pieliekot vai noņemot slaukšanas aparātu, ar roku pārbaudot, vai tie nav karsti, pietūkuši vai sāpīgi, kā arī jāveic kontrole ar Kalifornijas testa palīdzību. Jāatzīmē, ka IG saimniecībās ir novērojams progress, un daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta  pasākumiem kvalitatīva piena ieguvei.

Uzsākot šogad IG darbību, saimniecībām augstākais izslaukums bija 9970 kg un zemākais 6187 kg standartlaktācijā (skat. 2. att.).

  1. att. Slaucamo govju vidējais izslaukums pienā IG dalībnieku saimniecībās, uzsākot un noslēdzot 2019. g. IG darbu

Analizējot iegūtos datus, uzskatāmi redzams, ka situācija saimniecībās uzlabojas iegūtā piena produktivitātes rādītājos. Noslēdzot IG darbu, izslaukums ir palielinājies par 5%. Augstākais izslaukums bija 10 269 kg un zemākais izslaukums bija 6605 kg standartlaktācijā. Jāņem vērā, ka dalībnieku vidū ir arī divas bioloģiskās lopkopības saimniecības (skat. 2. att. Nr. 3 un Nr. 4).

No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka paaugstināts SŠS skaits samazina izslaukumus, kas būtiski ietekmē izslauktā piena daudzumu.

Uzlabojot slaucamo govju veselības stāvokli, labturību un laikus veicot mastītu profilaksi, ir iespējams sasniegt vēl augstāku piena produktivitāti ganāmpulkā.

Pēc IG saimniecību pārstāvju domām, IG ir nepieciešamas zemniekiem, lai pilnveidotu un papildinātu zināšanas, kā arī gūtu jaunas idejas, saimniekojot savās saimniecībās.

 

Zita Briška,

LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultante

Mairis Ormanis,

LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultants