Jūs atrodaties šeit

Novērtēsim augu barības vielu bilanci saimniecībā

Augkopība
Lopkopība
Zālēdāju projekts

Lauksaimniekiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par to, kā nodrošināt augstas un kvalitatīvas kultūraugu ražas, bet arī, kā nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu saimniekošanu.

Būtiski ir novērtēt, kādu ietekmi uz saimniecību kopumā atstāj mūsu saimniekošanas veids un kā tas ietekmē augu barības vielu apriti saimniecībā, un vai tas nerada nelabvēlīgu ietekmi uz mūsu galveno ražošanas līdzekli – augsni. Lai novērtētu saimniecības attīstības tendences un iegūtu indikācijas, lai sadarbībā ar konsultantu varētu izstrādāt ieteikumus efektīvākai un ilgtspējīgākai saimniekošanai, nepieciešams aprēķināt saimniecības augu barības vielu bilanci.

Kas ir saimniecības augu barības vielu bilance un kā to aprēķināt?

Saimniecības augu barības vielu bilance ir starpība starp viena kalendārā gada laikā saimniecībā ienākošo un no saimniecības izejošo augu barības elementu slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) daudzumu. Aprēķinot saimniecības augu barības elementu bilanci, tiek ņemti vērā – ienākošie augu barības elementi ar sēklas materiālu, mēslošanas līdzekļiem (minerālmēsli un organiskie mēsli), lopbarība, iepirktie lauksaimniecības dzīvnieki, N fiksācija no tauriņziežiem, savukārt no saimniecības izejošie – realizētajā augkopības (sēklas, graudi un citas auga daļas), lopkopības produkcija (piens, gaļa, olas, lauksaimniecības dzīvnieki) un kūtsmēslos esošie augu barības elementi.  

Kā izvērtēt augu barības elementu bilanci saimniecībā un kas to var ietekmēt?

Optimāli būtu, ja saimniecības augu barības vielu bilance būtu izlīdzināta – tuvu nullei ar nelielu pozitīvu tendenci. Pozitīva saimniecības augu barības vielu bilance ir tad, ja gala rezultātā iegūtā vērtība ir virs nulles, savukārt negatīva, – ja tā ir zem nulles.

Tā kā Zālēdāju projekta ietvaros tika veikts izmēģinājums par precīzu govju ēdināšanu, tad paralēli sadarbībā ar saimniecību tika sastādīta augu barības vielu bilance Talsu novadā, kuras kopsavilkums apkopots 1. tabulā.

1. tabula

Demonstrējumu saimniecības augu barības vielu aprēķina kopsavilkums

Darbība

Daudzums, kg

N

P2O5

K2O

Augu barības elementu ienese saimniecībā

 

 

 

Sēklas

 

502

216

141

Minerālmēsli

 

30409

12874

13874

Kūtsmēsli

 

0

0

0

Lopbarība

 

3614

2632

2019

Mājlopi

 

0

0

0

N fiksācija

 

6150

 

 

 

kopā

40675

15722

16034

Augu barības elementu iznese saimniecībā

 

 

 

Augkopības produkcija

 

5886

2555

1556

Mājlopi

 

651

408

50

Piens, olas

 

4016

1743

1440

Kūtsmēsli

 

0

0

0

 

kopā

10553

4706

3046

Augu barības elementu bilance +/- saimniecībā

30122

11016

12987

Augu barības elementu bilance +/- uz 1ha

115

42

50

Demonstrējumu saimniecības raksturojums:

Saimniecības specializācija – piena, graudaugu un rapša audzēšana. Saimniecības apsaimniekojamās zemes platība – 261,68 ha. Sējumu struktūra: ziemas kvieši 25%, vasaras kvieši 7%, vasaras mieži 5%, ziemas rapsis 6%, āboliņš+stiebrzāles 54%, lucerna 3%. Lauksaimniecības dzīvnieku skaits – 166 liellopi, tai skaitā 75 slaucamās govis.

Iegūtie ražības rādītāji: ziemas kvieši 4,2 t/ha, vasaras kvieši 5 t/ha, vasaras mieži 4,5 t/ha, ziemas rapsis 1,8 t/ha, āboliņš+stiebrzāles skābsiens 28 t/ha, lucerna 29 t/ha. Saimniecība sagatavo labas kvalitātes rupjo lopbarību, arī daļa no saimniecībā izaudzētajiem graudiem un rapša tiek izmantoti lopbarībā, lielākā daļa realizēti. Lopbarībai tiek iegādāti mikroelementi un minerālvielas, vidēji gada laikā kombinētā papildbarība – 64 t, cukurbiešu melase – 16 t, sojas spraukumi – 0,2 t un rapša spraukumi – 40 t. Vidējais piena izslaukums no vienas slaucamās govs saimniecībā ir 10 000 kg gadā.

Lai novērtētu izmēģinājuma saimniecībā saražotās zāles lopbarības kvalitāti un atrastu risinājumus tās uzlabošanai, nepieciešams veikt tās ķīmiskās analīzes. Rezultāti par zāles lopbarības ķīmisko sastāvu ievietoti 2. tabulā.

2. tabula

 

Paraugs

 

Nosakāmais rādītājs

 

Testēšanas rezultāts

 

 

Zāles skābbarība,

bedre

Sausna %

40.40

Kopproteīns, % (sausnā)

14.18

NDF, % (sausnā)

48.14

ADF, % (sausnā)

32.71

NEL, MJ/kg (sausnā)

6.00

Koppelni, % (sausnā)

9.34

Ca, % (sausnā)

0.90

P, % (sausnā

0.30

N/NH4 g/kg

0.57

 

 

 

 

Zāles skābbarība,

ruļļi

Sausna %

36.90

Kopproteīns, % (sausnā)

16.68

NDF, % (sausnā)

44.15

ADF, % (sausnā)

31.88

NEL, MJ/kg (sausnā)

6.06

Koppelni, % (sausnā)

9.06

Ca, % (sausnā)

0.98

P, % (sausnā

0.34

Izvērtējot zāles lopbarības kvalitāti, saimniecībā jāatzīst, ka tā ir augstas kvalitātes un ar labiem izmantošanās parametriem, vienīgi kalcija (Ca) saturs ir zems, kas liecina par to, ka augsnē trūkst Ca, un augsnes pH reakcija ir skāba. Līdz ar to nepieciešams veikt augsnes kaļkošanu ar kaļķakmens miltiem, kuriem ir augstāks Ca īpatsvars kaļķošanas materiālā, kas uzlabos augu barības vielu izmantošanos un nodrošinās Ca satura optimizēšanu lopbarībā.

Demonstrējumu saimniecības barības vielu bilances izvērtējums:

Novērtējot aprēķināto saimniecības augu barības vielu bilanci, jāatzīst, ka tā ir pozitīva, ar augstu barības vielu pārpalikumu N +115, P2O5 +42, K2O +50 kg/ha. Pozitīvā saimniecības augu barības bilance parāda indikācijas, ka saimniecībā ražošana varētu būt vēl efektīvāka un jāmeklē risinājumi ražošanas efektivitātes paaugstināšanai saimniecībā.

Ieteikumi un rīcības plāns efektivitātes paaugstināšanai saimniecībā, pamatojoties uz saimniecības augu barības vielu bilanci:

  • Saimniecībā jāveic augšņu agroķīmisko rezultātu izpēte, nosakot augšņu agroķīmiskās īpašības – organiskās vielas saturu %, pH reakciju, P2O5 mg/kg, K2O mg/kg, savukārt, lai veiktu skābo augšņu kaļķošanu, nepieciešams noteikt arī Ca un Mg saturu augsnē, kam ir būtiska nozīme kaļķošanas materiāla izvēlē, lai nodrošinātu precīzu augu barības vielu attiecību, kas paaugstinātu augu barības vielu izmantošanos un ražas līmeņa paaugstināšanos.
  • Pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti, jāsagatavo sabalansēts kultūraugu mēslošanas plāns, iekļaujot racionālu saimniecībā saražoto kūtsmēslu izmantošanu, nodrošinot precīzas barības vielu attiecības, kas uzlabos barības elementu efektīvāku izmantošanos un nodrošinās augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.
  • Kultūraugu sējumu struktūra saimniecībā jāsabalansē tā, lai racionāli izmantotu sējplatības un maksimāli nodrošinātu lopbarības nepieciešamību atbilstoši sastādītajām lopbarības devām.
  • Augu maiņas plāna ievērošana ļauj efektīgāk izmantot mēslošanas līdzekļus un samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.
  • Jāizvēlas augstražīgas un ziemcietīgas šķirnes, kas efektīgi izmanto augu barības vielas un dod būtisku ražas līmeņa pieaugumu.
  • Racionāla agrotehnoloģisko pasākumu kompleksa ievērošana un loģistika būtiski paaugstinās ražošanas efektivitāti saimniecībā.

Augu barības bilances aprēķināšana ir ļoti nozīmīga kā bioloģiskajās saimniecībās, kur bieži vien vērojama fosfora (P2O5) un kālija (K2O) negatīva bilance un iespējama būtiska augsnes noplicināšanas tendence, tā arī konvencionālajās saimniecībās, kur, veicot šāda veida aprēķinus, ir iespēja palielināt dzīvnieku skaitu, precīzāk apsaimniekojot saimniecības lauksaimniecības zemes platības.

Andris Skudra,

LLKC augkopības nodaļas konsultants         

Inese Māla,

LLKC Saldus konsultāciju biroja konsultante