Jūs atrodaties šeit

Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2016. gadu

Ekonomika
Citi

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par iepriekšējo gadu. Pakalpojumu cenu izmaiņas lielākoties bijušas amplitūdā līdz 7% – gan palielinoties, gan samazinoties. Salīdzinot pa reģioniem, populārāko pakalpojumu cenu līmenis vidēji viszemākais ir Kurzemē, savukārt visaugstākais – Pierīgā un Latgalē.

Lielākais cenu samazinājums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, bijis: graudu tīrīšanai (-17,22%), organisko mēslu izkliedēšanai (-14.91%), traktoru nomai 4x4 80–120 Zs (-14,40%), šķeldošanai (-12,78%), traktoru nomai 4x2 līdz 100 Zs (-12,76%), kartupeļu vagošanai (-12,41%), traktoru nomai 4x2 virs 100 Zs (-12,00%), siena presēšanai rituļos (1 ha, -9,82%), ganību appļaušanai (-8,97%), augsnes apstrādei + sēšanai ar kombinēto agregātu (-8,17%).

Ievērojams cenu palielinājums bijis: kāpurķēžu traktora nomai (+26,77%), pievelšanai (+24,37%), grāvmalu un ceļmalu appļaušanai (+18,48%), graudu malšanai (+16,45%), kultivēšanai (virs 6 m, +15,61%), dziļirdināšanai (+12,72%), traktoru nomai 4x4 virs 120 Zs (+10,40%), rapša kulšanai (+10,17%).

Cenu apkopojums tiek veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības speciālistu iesūtīto informāciju par 55 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos 2016. gadā. Tehnisko pakalpojumu cenas veidojas, saskaitot degvielas, darbaspēka un pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kā arī pakalpojuma sniedzēja vēlamo peļņu. Tehnisko pakalpojumu cenas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (bez PVN).

Tehnisko pakalpojumu cenu izmaiņas redzamas 1. tabulā: tās, kas palielinājušās, iekrāsotas sārtā krāsā, kas samazinājušās – zilā krāsā.

1. tabula Vidējo tehnisko pakalpojumu cenu salīdzinājums Latvijā 2015. un 2016. gadā SKATĪT ŠEIT

Populārāko tehnisko pakalpojumu cenu līmenis reģionos ir atšķirīgs (skatīt 2. tabulu). Pērn, tāpat kā 2015. gadā, cenu līmenis vidēji viszemākais bija Kurzemē, savukārt visaugstākais Pierīgā un Latgalē.

Secinām, ka viena pakalpojuma cenas reģionos var atšķirties par vairāk nekā 30%. Vislielākās cenu atšķirības ir: kartupeļu novākšanai ar kombainu (Kurzemē 135 eiro/ha, Latgalē 245 eiro/ha, kas ir par 81% vairāk), kultivēšanai 4–6 m platumā (Vidzemē 24,86 eiro/ha, Latgalē 37,69 eiro/ha, kas ir par 52% vairāk), organisko mēslu izkliedēšanai (Vidzemē 2,10 eiro/ha, Latgalē 3,15 eiro/ha, kas ir par 50% vairāk), sniega šķūrēšanai (Zemgalē 21,82 eiro/h, Vidzemē 32,5 eiro/h, kas ir par 49% vairāk; Zemgalē 10,34 eiro/km, Vidzemē 15,19 eiro/km, kas ir par 47% vairāk), zāles pļaušanai ar pašgājējmašīnu (Latgalē 31 eiro/ha, Zemgalē 45 eiro/ha, kas ir par 45% vairāk), rapša kulšanai (Vidzemē 59,75 eiro/ha, Pierīgā 84 eiro/ha, kas ir par 41% vairāk, šķīvošanai (Kurzemē 25,25 eiro/ha, bet Pierīgā 35,5 eiro/ha, kas ir par 40% vairāk).

Lai cenu atšķirības starp reģioniem būtu vieglāk analizēt, oranžā krāsā iekrāsotas tās cenas, kas ir vismaz par 15% lielākas nekā attiecīgā pakalpojuma vidējā cena Latvijā, zaļā krāsā iekrāsotas tās cenas, kas ir vismaz par 15% mazākas nekā attiecīgā pakalpojuma vidējā cena Latvijā.

2. tabula Vidējās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā 2016. gadā reģionu griezumā SKATĪT ŠEIT

Tehnikas pakalpojumu cenu atšķirības reģionos lielā mērā ietekmē saimniecību specializācijas lauksaimniecības nozarē, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība konkrētajiem tehniskajiem pakalpojumiem. Ja piedāvājums lielāks par pieprasījumu, tad pakalpojuma tirgus cena ir zemāka. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tad pakalpojuma tirgus cena ir augstāka. LLKC novadu lauku attīstības speciālisti, kuri piedalījās tehnisko pakalpojumu cenu apkopošanā, apstiprina, ka ir tehniskās operācijas, kurām pakalpojumu sniedzēju skaits novados ir ļoti mazs vai nav vispār, līdz ar to arī konkrēto pakalpojumu cenas ir augstākas.

Vēl tehnisko pakalpojumu cenas ir atkarīgas no tā, cik liels darba apjoms ir jāveic – cik liela platība vai produkcijas apjoms ir jāapstrādā. Jo mazāka platība vai produkcijas daudzums jāapstrādā, jo pakalpojuma cena par 1 hektāru, tonnu vai kilometru ir lielāka. Sniedzot pakalpojumus mazās platībās, pakalpojuma sniedzējam ir lielākas izmaksas pārbraucienu dēļ un ir zemāks darba ražīgums. Šis faktors varētu skaidrot to, kāpēc Latgalē daudziem tehniskajiem pakalpojumiem cena ir lielāka nekā pārējos reģionos, – vidējais saimniecību lielums Latgalē ir mazāks nekā pārējos Latvijas reģionos.

Šogad pašu izplatītāko tehnisko pakalpojumu tirgus cenām pievienojam klāt pašizmaksas, kuras aprēķinājis LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. Pašizmaksas pozīcijas ir tehnikas nolietojums, darbaspēka izmaksas, degvielas izmaksas, remontu un apkopju izmaksas.

Tehnikas nolietojums aprēķināts, pamatojoties uz nepieciešamo traktora jaudu, lai veiktu konkrēto tehnisko operāciju, vidējo tirgus cenu tehnikai, kas atbilst konkrētās jaudas prasībām un tehniskiem parametriem (minēti pie pakalpojuma nosaukumiem). Darbaspēka izmaksas aprēķinātas, pieņemot darbaspēka stundas tarifa likmi – 7 eiro/h un reizinot to ar vidējo ilgumu viena hektāra apstrādei.  Dīzeļdegvielas patēriņš piemērots sekojoši: aršanai 19 litri/h, kultivēšanai 16 litri/h, graudaugu sējai ar kombinēto agregātu 23 litri/h, smidzināšanai 12 litri/h, minerālmēslu izkliedei 12 litri/h, pļaušanai 15 litri/h, presēšanai 21 litrs/h, kulšanai 36 litri/h.

Izmantojot iepriekš minētos datus, ir iegūtas tehnisko pakalpojumu pašizmaksas, kas redzamas 3. tabulā. 

3. tabula Tehnisko pakalpojumu pašizmaksu un vidējo tirgus cenu salīdzinājums Latvijā 2016. gadā SKATĪT ŠEIT

Analizējot 3. tabulas datus, uzskatāmi redzam, ka pakalpojumu tirgus cena ir lielāka par pašizmaksu. Būtiskākās atšķirības ir smidzināšanai, kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 13,86 eiro pārsniedz pašizmaksu, un kultivēšanai (darba platums 4 –6 metri), kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 13,43 eiro pārsniedz pašizmaksu. Vienīgi graudu kulšanas pakalpojuma vidējā cena ir mazāka par aprēķināto pašizmaksu  – attiecīgi par 2,01 eiro par hektāru.

Pašizmaksu un tirgus izmaksu starpības varētu būt skaidrojamas jau ar iepriekš minēto faktoru – pieprasījuma un piedāvājuma attiecību tirgū. Ja pieprasījums pēc konkrētā tehniskā pakalpojuma ir lielāks nekā piedāvājums, tehniskā pakalpojuma sniedzējs var palielināt pakalpojuma cenu, nosakot augstāku iegūstamās peļņas procentu.  

Ja vēlaties aprēķināt tehnikas izmaksas savā saimniecībā, varat izmantot LLKC izstrādāto tehnikas izmaksu aprēķināšanas rīku, kas pieejams LLKC mājaslapā sadaļā “Noderīgi”, apakšsadaļā “Tehnikas izmaksu aprēķins”, tiešsaistes adrese: http://laukutikls.lv/riki/tehnikas_aprekins/ ).

Ja jums rodas kādi jautājumi par tehnisko pakalpojumu vidējām cenām, sazinieties ar ekonomikas konsultanti Lieni Kalniņu (tālr. 63050220, mob. tālr. 26328248, e-pasts: liene.kalnina@llkc.lv). Savukārt par tehnikas izmaksu aprēķiniem varat sazināties ar Jāni Kažotnieku (tālr. 63050220, mob. tālr. 26660676, e-pasts: janis.kazotnieks@llkc.lv).

Liene Kalniņa,

LLKC ekonomikas konsultante