Jūs atrodaties šeit

Izmaiņas likumos, kas attiecas arī uz lauksaimniekiem

Grāmatvedība

Pieņemti grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kā ar Darba likumā, kas būs aktuāli lauksaimniekiem.

Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos.

Grozījumi precizē prasības komisijas sastāvam, kura vērtēs darījumus ar zemi. Jāņem vērā, ka ar 2014. gada 1. novembri ir stājušies spēkā iepriekšējie grozījumi šajā likumā, kas nosaka jaunu prasību virkni darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Plašāka informācija pieejama: http://likumi.lv/doc.php?id=270332&search=on

Grozījumi Darba likumā

Lielākā daļa Darba likumā izdarīto grozījumu stāsies spēkā ar 2015. gada 1. janvāri. Rakstā apskatīsim svarīgākos no grozījumiem. Plašāka informācija pieejama: http://likumi.lv/doc.php?id=270232&search=on

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī darba devēja – juridiskās personas – reģistrācijas numurs vai arī, ja darbinieku atlasi veic personāla atlases kompānija, – būs jānorāda šīs kompānijas reģistrācijas numurs. Tas darba meklētājiem ļaus vieglāk atrast informāciju par darba devēju. Līdz šim bija prasība sludinājumā norādīt tikai uzņēmuma nosaukumu.

Likuma 37. pantā izdarītie grozījumi nosaka, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie nolīgtā darba, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību par to laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba.

Darba līgumā nedrīkstēs ietvert noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Likuma 40. pants ir papildināts ar darba devēja pienākumu nodrošināt noslēgto darba līgumu uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.

No likuma ir izslēgtas normas, kas skaidro, kāds līgums ir slēdzams ar kapitālsabiedrību valdes locekļiem.

No trim uz pieciem gadiem pagarināts uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš. No 30 uz 60 dienām ir pagarināts laikposms, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju ir uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu.

Ja saskaņā ar Darba likuma 58. pantu darbinieks tiek atstādināts no darba, tas ir jādara ar rakstisku rīkojumu, kas ir jāizsniedz darbiniekam. Atgādinu, ka saskaņā ar likumu atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.

Gadījumos, kad likumā ir paredzēti atvieglojumi darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, atvieglojumi tiek ierobežoti laikā līdz bērna divu gadu vecumam.

Līdz šim likums noteica prasību izmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, pirms darbinieks dodas atvaļinājumā. Līdz ar grozījumiem 69. pantā pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā.

Likumā ir precizētas normas par brīvdienu piešķiršanu donoriem. Likums nosaka, ka atpūtas diena donoram ir jāizmanto ne vēlāk kā gada laikā pēc asins nodošanas. Darba devējam, sākot ar nākamo gadu, būs pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas donoriem noteiktās atpūtas dienas kalendārā gada laikā (līdz grozījumu izdarīšanai apmaksājamo atpūtas dienu skaits netika ierobežots).

Skaidrojot vidējās izpeļņas aprēķinu, likums precizē, ka izpeļņas aprēķins ir veicams no pēdējo sešu kalendāro mēnešu darba samaksas. Mainīta kārtība, kādā rēķina mēneša vidējo izpeļņu. Iepriekš tika noteikts, ka pēdējo sešu mēnešu darba samaksu dala ar seši, kas nebija taisnīgi gadījumos, kad darbinieks nebija strādājis pilnus sešus mēnešus. Mēneša vidējās izpeļņas aprēķinam dienas vidējo izpeļņu reizina ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (vidējo dienu skaitu aprēķina, saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).

Likuma 80. pantā ir precizēti ierobežojumi, kas attiecināmi uz ieturējumiem, kas izdarāmi no darba samaksas. Ja darba devējs veic ieturējumus, lai atlīdzinātu viņam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu – līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Ja darbiniekam tiek izteikts rājiens, tad darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens.

Likuma 96. pants skaidro kārtību, kādā darbinieks un darba devējs drīkst vienoties par to, ka darbinieks atlīdzina darba devējam izdevumus, kas saistīti ar darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanu. Vienošanās par izdevumu segšanu ir pieļaujama, ja profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi uzskatāmi par tādiem, kas atbilstoši apstākļiem ir saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču šādai profesionālajai apmācībai vai kvalifikācijas paaugstināšanai (darbinieka konkurētspējas pilnveidošana) nav noteicoša nozīme nolīgtā darba izpildei.

Likums ir papildināts ar 112.1 pantu, kas skaidro kārtību, kādā darbinieks vai darba devējs paziņo par uzteikumu.

Saistībā ar virsstundu darbu ir noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā (pārskata periods aprēķinam nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus). Iepriekš likums attiecībā uz virsstundām noteica ierobežojumu 144 stundu apmērā četru mēnešu periodā.

Likuma 140. pantā ir izdarīti precizējumi attiecībā uz atpūtas laika piešķiršanu darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks. Likums attiecībā uz summēto laiku nosaka arī to, ka darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Likuma 147. pants papildināts ar normu, kas paredz, ka darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Par īslaicīgu prombūtni darbinieks laikus paziņo darba devējam.

Lai kliedētu neskaidrības par to, par kādu laika periodu darbiniekam ir jāizmaksā kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, likuma 149. pantā izdarītie grozījumi paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Atgādinu, ka atvaļinājuma naudu drīkst atlīdzināt, tikai izbeidzot darba tiesiskās attiecības.

Darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, tiek paredzētas tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu gadā.

Linda Puriņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja

Pievienot komentāru