Jūs atrodaties šeit

Gaļas šķirnes teļu ieguvi un augšanas rādītājus ietekmējošie faktori

Lopkopība
Gaļas lopkopība

Katra ganāmpulka sekmīgas apsaimniekošanas pamats ir auglīgas un ilgmūžīgas zīdītājgovis ar labu pienīgumu, no kurām iegūst vienu veselīgu teļu gadā. 

Šīs īpašības ir ļoti svarīgas ikvienam zīdītājgovju ganāmpulkam neatkarīgi no tā, vai saimniecībā tur šķirņu krustojumus vai tīršķirnes govis. Svarīgs ir vienai aplecinātai govij piedzimušo teļu skaits, kā arī no govs atšķirto teļu skaits uz vienu govi. Vienai aplecinātai govij piedzimušo teļu skaits raksturo govju auglību, bet no govs atšķirto teļu skaits – arī teļu veselību un dzīvotspēju. Teļu atšķiršanas svars raksturo mātes pienīgumu, un tas ir rādītājs, kas ir jāizvirza par vienu no galvenajiem ganāmpulka selekcijas pasākumu kritērijiem.

Teļu audzētāju mērķis ir viens labi izaudzis, no mātes atšķirts teļš uz katru aplecinātu govi.

Lai varētu veikt teļu augšanas intensitātes analīzi un salīdzināšanu, liela nozīme ir sākotnējo datu ieguvei – objektīvai dzīvsvara noteikšanai, teliņam piedzimstot un atšķirot to no mātes. Teļu svēršanā mūsu ganāmpulku īpašnieki bieži grēko.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētās interešu grupas (IG) ietvaros tika analizētas četras bioloģiskas Latgales reģiona saimniecības, lai apkopotu un salīdzinātu ganāmpulku atražošanas un teļu augšanas rādītājus.

 

Rādītāji

Saimniecība

Valstī 2015. g.

A

B

C

D

Zīdītājgovju skaits

22

20

14

64

X

Teļa dzīvsvars piedzimstot (kg)

40

35

36

38

39,8

Teļa dzīvsvars atšķirot 200 dienās (kg)

285,3

222

234,4

250,5

254,2

Dzīvsvara pieaugums (g/dnn)

1,227

0,935

0,992

1,063

X

Atšķiršanas vecums (dienas)

200

224

229

214

208

Teļu ieguve (%)

91

90

100

64

X

Teļu saglabāšana (%)

100

78

73

95

X

Apgrūtinātas dzemdības (%)

0

22

9

7

6.7

Starp atnešanās intervāls (dienas)

377

380

339

385

414

 

Visās saimniecībās lielākoties audzē dažādu gaļas šķirņu krustojuma dzīvniekus (XG), bet saimniecībā A 30% no pamata ganāmpulka ir Limuzīnas (LI) šķirne.

Teļu saglabāšanu un augšanu neietekmē ganāmpulka lielums. Tas būtiski neatšķiras dažādu gaļas šķirņu tīršķirnes dzīvniekiem. Lielāki dzīvsvara pieaugumi līdz atšķiršanai IG saimniecībās bija dažādu gaļas šķirņu krustojuma (XG) teļiem (1,011–1,367 g/dnn). To nosaka mātes piena daudzums un heterozes efekts, kā rezultātā tiek izmantotas dažādu šķirņu labākās īpašības un mazināti to trūkumi. Šī efekta dēļ šķirņu krustojumu teļiem ir zemāka mirstība un straujāks dzīvsvara pieaugums, bet šķirņu krustojumu govīm ir lielāks grūsnības procents uz 100 aplecinātām govīm nekā tīršķirnes govīm. Govis ar nepietiekamu piena produkciju un tādēļ slikti attīstītiem teļiem ir likvidējamas.

Saimniecībā, kas nodarbojas ar gaļas lopu audzēšanu, vienīgais peļņas avots ir teļi. Tādēļ darbs pie teļu ieguves un saglabāšanas jāuzskata par prioritāti. Krāslavas IG saimniecībās 2016. gadā ļoti labi rādītāji ir tikai saimniecībā C, kur īpašnieki perfekti pārzina savu ganāmpulku. Katrā ganāmpulkā kā mērķis jāuzstāda 95% teļu ieguve.

Ļoti liela loma zīdītājgovju piena daudzuma palielināšanā ir arī zālāju un ganību kvalitātei. Tā kā pārsvarā saimniecībās atnešanās sezona tiek plānota no februāra līdz maijam, tad vairāk piena un līdz ar to arī labāki teļu augšanas un veselības rādītāji ir tieši ganību sezonā un tajos ganāmpulkos, kur saimnieki regulāri strādā pie zālāju atjaunošanas un ganību pareizas apsaimniekošanas. Tā kā zālāju atjaunošana ir dārgs pasākums, tad, lai ganību ierīkošanā ieguldītais darbs un līdzekļi ātrāk atmaksātos, vēlams zelmeņa ierīkošanas tehnoloģiskās operācijas izpildīt ļoti rūpīgi un precīzi, lai ierīkotu ilggadīgas, kvalitatīvas ganības. Lētāk, bet ar labiem panākumiem var uzlabot ganību zelmeni, augsni nepārarot, bet uzirdinot un zālāju piesējot. Efektīva ir zālāju ecēšana pavasarī, kas nolīdzina kurmju rakumus, veicina augsnes aerāciju, ganībās iznīcina sūnu. Uzlabojot ganības un ziemas rupjai barībai paredzētās platības, lielāka un vērtīgāka zālāju raža padara gaļas lopu audzēšanu rentablāku.

Zemniekam vēl joprojām daudz jāmācās, lai domātu un strādātu ekonomiski. Ir svarīgi sekot līdzi tam, lai gala rezultātā tiktu gūta peļņa. Tādēļ ir vērts veikt bruto seguma un gaļas ražošanas pašizmaksas aprēķinus, ko var ērti izmantot saimniecības finansiālās darbības plānošanā. Tā, aprēķinot pašizmaksas Krāslavas IG saimniecībām, viszemākā tā bija saimniecībai ar attiecīgi lielāku realizācijas apjomu, salīdzinoši zemiem kapitālieguldījumiem un ļoti pārdomātu un vadītu ganāmpulka apsaimniekošanu.

Saimniekam jāseko līdzi, vai tiek ievēroti visi nosacījumi, lai iegūtu veselīgu teļu, lai to varētu pēc iespējas lētāk un ātrāk izaudzēt un par izdevīgāku cenu piedāvāt tirgū.

ANDA LEIKUMA, 

LLKC Krāslavas biroja lopkopības konsultante