Jūs atrodaties šeit

Ievērojiet klusumu un mieru govju dzemdību laikā!

Lopkopība
Gaļas lopkopība
Piena lopkopība
Zālēdāju projekts

Tiekoties ar govju turētājiem, ik pa laikam uzvirmo diskusijas par govju atnešanos un apstākļiem, kādi jānodrošina govīm grūsnības beigu posmā – 10 līdz 15 dienas pirms gaidāmajām dzemdībām. Latvijā līdz šim šie aspekti maz pētīti, taču ārzemju ekspertu viedoklis šajā jautājumā ir sen nodefinēts.

Govīm pirmsdzemdību periodā nepieciešams miers un apstākļi bez stresa. Daudzu Latvijas saimnieku un saimnieču argumenti, ka, tuvojoties dzemdībām, govis ik pa pāris stundām jāpārbauda ir nevietā. Kāpēc tā, ka gadiem uzkrātā pieredze ir jāmaina?

Vispirms jāņem vērā govs fizioloģija. Pēdējo grūsnības dienu laikā govis biežāk mēdz gulēt. Paralēli notiek hormonālas izmaiņas grūsnās govs organismā. Pakāpeniski asinīs sāk palielināties prostoglandīnu līmenis, savukārt progesterona līmenis sāk samazināties, olnīcās sāk šķīst dzeltenais ķermenis –

pietūkst ārējie dzimumorgāni, pamazām sāk atslābt saites gūžu rajonā. Lai process notiktu pilnvērtīgi, govīm ir vajadzīgs miers, un apstākļi bez stresa, taču, ik pa laikam apmeklējot grūsnos dzīvniekus, to miers ir traucēts, tie pieceļas biežāk, nekā fizioloģiski tas ir nepieciešams. Katrs saimnieka apmeklējums dzīvniekam rada īslaicīgu stresa situāciju, kā rezultātā asinīs izdalās stresa hormoni – adrenalīns un kortizols, kas neļauj pietiekamā daudzumā izdalīties hormoniem, kas sekmētu luteolīzi jeb dzeltenā ķermeņa noārdīšanos olnīcās, kā rezultātā tiek kavēta dzemdes kakla atvēršanās, nereti mainās nervu impulsi, kuriem jāstimulē dzemdes kontrakcijas. Dzemdes atvēršanās ieilgst, kas nereti ir par cēloni bakteriālu infekciju iekļūšanai dzemdē. Nereti izpaliek dzemdes kontrakcijas. Šos apstākļus pastiprina vielmaiņas slimības, īpaši ketoze govīm, kuras cietstāves periodā ir aptaukojušās.

Stresu veicinoši apstākļi dzemdību tuvošanās brīdī ir sarunāšanās, gaismas ieslēgšana, izslēgšana, trokšņi, dzīvnieku vērošana. Šie un vēl citi faktori būtiski var kaitēt normālam dabiskam dzemdību procesam.

Dzemdību vieglumu ietekmē arī vaislinieka izvēle. Piemēram, Holandē pētnieki ir noskaidrojuši, ka neatbilstoša vaislinieka izvēle rada apgrūtinātas dzemdības 7% pirmpienēm un 4% vecāku laktāciju govīm.

No personīgās pieredzes varu teikt, ka dzemdību process biežāk noritēs sekmīgi, ja dzīvnieki nebūs ļoti vāji vai pārbaroti, tiem būs nodrošināta nepiesieta turēšana, tie būs atbilstoši ēdināti cietstāves periodā, tiem būs pietiekami liela platība dzemdību vietā (vismaz 8–10 m2) vienai grūsnai govij. Ieteicams dzīvniekus uz dzemdību vietu nodalīt savlaicīgi – vismaz 3 nedēļas pirms gaidāmajām dzemdībām. Grūsnības otrajā pusē nav ieteicama dzīvnieku transportēšana.

Saimniekam būtu jāatceras, ka grūsnības beigu posmā grūsnie dzīvnieki ir jutīgāki nekā parasti, vismazāk aizsargāti, tiem nepieciešams miers un klusums, komforts, lai normāli noritētu dzemdību process.

 

Kvalitatīva dzemdību palīdzība būtu jāsniedz šādās situācijās:

  • Pēc augļu ūdeņu noplūšanas, ja pagājis vairāk laika par 3 stundām govīm, telēm pēc 4–6 stundām;
  • Ja teļš dzimst pakaļguļā;
  • Ja ir nepieciešama kāda locekļa prepozīcija;
  • Ja ir nepareiza stāvotne.

Jo vairāk govis spēs atnesties bez dzemdību palīdzības, jo labāki ražošanas rādītāji būs pēcnācējiem.

 

Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā