Add new comment

Kvalitatīva piena ražošanas pamatprincipi tajā skaitā dzīvnieku veselība, pareiza slaukšana un higiēnas ievērošana. Pievēršot lielu uzmanību profilaksei, iespējams ne tikai ietaupīt līdzekļus ārstēšanai, bet arī palielināt ieņēmumus, jo pieaugs izslaukums uz uzlabosies piena kvalitāte.

Galvenie piena kvalitātes rādītāji ir somatisko šūnu (SŠ) un baktēriju kopskaits pienā. Analizējot šos rādītājus, iespējams noteikt saimniecības attīstības līmeni un saimniekošanas pieredzi. Vadošo piena lopkopības saimniecību rādītāji svārstās – SŠ – 80–150 tūkst. 1 ml piena, baktēriju kopskaits – 6–10 tūkst. 1 ml piena.

Piena kvalitāti visvairāk ietekmē somatisko šūnu skaits

Lielākā problēma, kas ietekmē gan piena kvalitāti, gan govs veselības stāvokli, ir somatisko šūnu skaits pienā. Pēdējie nopietni pētījumi piena kvalitātes jomā tika veikti „UK Know How Fund Milk Hygiene” projekta ietvaros. Projekta gaitā tika pētīti subklīnisko mastītu cēloņi vairākos Latvijas reģionos, un tika iegūti šādi rezultāti:

Šajā attēla ir redzams, ka aptuveni 35% no subklīnisko mastītu cēloņiem sastāda nepareizi noregulētas un ekspluatētas slaukšanas iekārtas. Neveicot nepieciešamās tehniskās apkopes, nepareizi lietojot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, mēs izmainām iekārtas sastāvdaļu parametrus, kas negatīvi ietekmē govs tesmeņa veselības stāvokli. Pat attīstītās piena lopkopības valstīs ar modernajām slaukšanas iekārtām, ik gadu testējot slaukšanas iekārtas, šis procents ir salīdzinoši augsts – 6–10% .

Neiegūtā piena daudzums atkarībā no somatisko šūnu skaita

Aplūkojot šos skaitļus, katrs piena ražotājs var aprēķināt, cik naudas viņš zaudē, nepievēršot uzmanību ganāmpulka tesmeņa veselības problēmai. Tātad ir jāaizanalizē situācija un jānovērš cēloņi, kas varētu izraisīt somatisko šūnu skaita pieaugumu ganāmpulkā. Jāpievērš lielāka uzmanība personīgajai higiēnai, govs sagatavošanai slaukšanai un slaukšanas procesam, jākonsultējas ar veterinārārstiem, lopkopības speciālistiem, jāveic slaukšanas iekārtu tehniskā stāvokļa pārbaude.

Kā novērts bakterioloģisko piesārņojumu pienā?

Bakterioloģisko piesārņojumu pienā novērst ir salīdzinoši vienkāršāk. Baktērijas pienā nonāk, ja slaucējs neievēro personīgo higiēnu (netīrs apģērbs, netīras rokas), ja ir netīrs slaukšanas aparāts, slaucēji nepareizi sagatavo govis slaukšanai no inficēto govju ceturkšņiem. Laikus ir jāmaina slaukšanas iekārtu sastāvdaļas (pupu gumijas, piena caurules, visas gumijas detaļas, kas nonāk saskarē ar pienu, ievērojot ražotājfirmas ieteikumus).

Baktērijas nonāk pienā, nepareizi mazgājot un dezinficējot slaukšanas iekārtas pēc slaukšanas, dzesēšanas iekārtas – pēc piena izsūknēšanas. Lai kvalitatīvāk varētu izmantot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, vajadzētu zināt ūdens fizikāli ķīmiskos rādītājus, un, vadoties pēc tiem, izvēlēties pareizo koncentrāciju un tieši šiem mērķiem paredzētos līdzekļus. Mazgāšanas un dezinfekcijas procesā jāievēro optimālā mazgāšanas temperatūra.

Piens tūlīt pēc izslaukšanas ir strauji (2 stundu laikā) jāatdzesē minimāli līdz +80C. Ja pienu savāc 24 stundu laikā, – minimāli līdz +6 0C. Pienu uzglabājot divas diennaktis, ieteicamā piena atdzesēšanas temperatūra ir +4 0C. Strauji atdzesējot pienu un uzglabājot to zemās temperatūrās, lielākās daļas baktēriju vairošanas process tiek pārtraukts.

Kvalitatīva piena iegūšanas nosacījumi

1. Vesela govs:

• infekciju slimību diagnostika un profilakse,
• vielmaiņas slimību profilakse – pareiza, sabalansēta dzīvnieku ēdināšana,
• gremošanas orgānu slimību profilakse,
• dzimumorgānu slimību profilakse,
• nagu kopšana,
• tesmeņa slimību diagnostika un profilakse,
• kvalitatīvas, pareizi noregulētas slaukšanas iekārtas.

2. Pareiza govju sagatavošana slaukšanai un slaukšana:

• tesmeņa noslaucīšana ar individuālu, viegli mitru salveti vai dvieli,
• pirmo strūklu noslaukšana,
• aparāta pielikšana pēc govs atrietēšanas,
• uzraudzība slaukšanas laikā,
• pupu iemērkšana vai apsmidzināšana ar dezinficējošu šķīdumu pēc slaukšanas.

3. Higiēnas ievērošana kūtī un piena pirmapstrāde:

• tīra, sausa, mīksta un labi pakaisīta stāvvieta,
• sausa, labi vēdināta kūts,
• tīri dzīvnieki,
• izslauktā piena filtrācija,
• strauja piena atdzesēšana,
• higiēna piena telpās (mazgāšana, dezinfekcija, grauzēju un mušu iznīcināšana).

SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” 1997. gadā sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Dānijas valdību izveidoja „Piena kvalitātes uzlabošanas dienestu”, kas darbojas visā Latvijā. Ar Dānijas valdības palīdzību projekta gaitā 1998. gadā dienesta darbinieki tika apgādāti ar modernu slaukšanas un dzesēšanas iekārtu testēšanas aparatūru. Piena kvalitātes konsultanti piedalījās mācību kursos Latvijā, kā arī Dānijā, kur tika iepazīstināti ar Dānijas piena kvalitātes uzlabošanas dienesta darbību, kā arī tika pilnībā apmācīti darboties ar testēšanas aparatūru, lai varētu sniegt kvalificētu palīdzību piena ražotājiem, novēršot iespējamās kļūdas visā piena ieguves procesā saimniecībā. Piena kvalitātes dienesta galvenais uzdevums ir zemnieku apmācība kvalitatīva piena iegūšanā. Dienesta darbinieki apseko piena lopkopības saimniecības, kurām ir radušās problēmas ar piena kvalitāti, konsultē kā uzlabot piena kvalitāti, kā arī novērš iekārtu defektus.

Profilakse vienmēr ir lētāka par ārstēšanu!

Sagatavoja LLKC Lopkopības nodaļas
piena kvalitātes konsultants Ilmārs Gruduls  
Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 6 (99)