Meža putni atgriezušies, kas jāzina

Pavasarī atgriežas gājputni un steidz vīt ligzdas, domājot par pēcnācējiem. Vairākums putnu dzīvo mežā un ir neatņemama meža ekosistēmas sastāvdaļa.

Putnu uzturēšanās mežā saistīta ar barības iegūšanu, vēl citi izvēlējušies mežā klusas vietas ligzdošanai. Tomēr ne vienmēr izdodas salāgot mūsu − cilvēku – vajadzības pēc koksnes ar putnu dzīvi mežā.

Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) informācijas, mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā ik gadu izposta vismaz 50 000 putnu ligzdu un traucē ligzdošanu arī tiem putniem, kuru ligzdas fiziski netiek izpostītas.  Latvijā pēdējos desmit gados ir samazinājušās tādu putnu sugu skaits kā peļu klijāns, mežirbe, parastā ūbele, dižraibais dzenis, mazais dzenis, plukšķis, purva zīlīte un egļu krustknābis. Tās visas ir saistītas ar meža ekosistēmu.

Lai mazinātu cilvēku ietekmi uz putnu populāciju, normatīvos dokumentos noteikti aizliegumi. Sugu un biotopu aizsardzības likumā teikts: “Aizliegta apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana, ligzdu pārvietošana, putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas” (11. p. 3. punkts).

Lai netraucētu dzīvniekus un putnus vairošanās sezonā, meža apsaimniekošanā saskaņā ar MK Nr. 936 “Dabas aizsardzības noteikumiem meža apsaimniekošanā” paredzēti šādi aizliegumi:

* No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kur skuju koku vidējais augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapu koku vidējais augstums – vienu metru.

* No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam aizliegta galvenā cirte pilsētas mežos un no 1. aprīļa līdz 30. septembrim aizliegta galvenā cirte Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.

Noteikumos arī minēts, ka, veicot mežizstrādi, mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetrus, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs pārsniedz 10 centimetru, sausos kokus un citus kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.

LOB ir aicinājusi noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, iekļaujot šo prasību MK noteikumos “Dabas aizsardzības noteikumi mežu apsaimniekošanā”, ko vēl nav izdevies ieviest, bet ikviens meža īpašnieks to labprātīgi var ievērot.

Putni uzlabo meža sanitāro stāvokli

Putni mežā kā barību izmanto kukaiņus, to kūniņas, oliņas un kāpurus. Liela daļa no tiem ir dobumperētāji putni, kas dabiskos apstākļos ligzdu iekārtošanai izmanto dažādu koku dobumus. Izgatavojot būrīšus un izliekot tos mežā pietiekamā daudzumā, iespējams samazināt meža kaitēkļu skaitu.  Mežā ieteicams izvietot vienmērīgi 4−6 būrīšus uz hektāra 35−50 metru attālumā citu no cita.

Par dažādu putnu būrīšu izgatavošanu un izvietošanu mežā informāciju var atrast LOB interneta vietnē www.lob.lv un Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv.

AS “Latvijas valsts meži” izdevumā “Putnu būrīšu izgatavošana un uzstādīšana” var atrast informāciju, kā izgatavot 9 dažādas mākslīgās ligzdvietas apmēram 20 putnu sugām, sākot ar mājvietu lielajai zīlītei un mājas strazdam, beidzot ar urālpūci un gaigalu. Izdevums pieejams interneta vietnē www.mammadaba.lv.

Būsim iecietīgi pret migrējošiem putniem!

Migrējošie putni pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu ceļošanai nelabvēlīgus laika apstākļus. Tā kā cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā ir samazinājušās putnu dabiskās barošanās vietas, tad putni izvēlas apmesties cilvēka iekoptajos tīrumos.

Sugu un biotopu aizsardzības likumā teikts, ka migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) nepieciešams nodrošināt netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.

Kompensāciju izmaksas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 353 “Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai”.

Finansējuma apmērs kompensāciju izmaksām par 2016.–2019. gadu ir paredzēts 291 374 eiro apmērā.

Sarmīte Grundšteine,

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā