Seminārā Zviedrijā spriež par agrovides pasākumiem un metodēm to plašākai praktiskai ieviešanai Baltijas jūras reģionā

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) direktors Kaspars Žūriņš un Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis no 26. līdz 28. augustam Zviedrijā piedalījās pasākumā, kas notika projekta Baltic Deal ietvaros. Komandējuma mērķis bija piedalīties diskusijās un pieredzes apmaiņā par agrovides pasākumiem un labākajām metodēm ūdens baseinu teritorijās, mazinot nelabvēlīgas lauksaimnieciskās ražošanas ietekmes riskus Baltijas jūras reģionā.

Seminārā citu valstu – Zviedrijas, Dānijas un Somijas – pārstāvji stāstīja par savu pieredzi pasākumu izvēlē un ieviešanā ūdens baseinu teritorijās. Pēc katras prezentācijas notika diskusija, lai izvērtētu pozitīvos un negatīvos pasākumu aspektus.

LLKC direktors Kaspars Žūriņš:
– Patlaban lēmumu par agrovides pasākumu ieviešanu katrs saimnieks var pieņemt pats, taču šādā gadījumā var veidoties situācija, kad ūdenstilpnei pieguļošajā teritorijā vietām ir ierīkotas buferjoslas, bet vietām to nav. Grupu pieeja šī jautājuma risināšanā tika atzīta par labu modeli, kuru izmantojot gar kopīgo ūdenstilpni visi esošie saimnieki tiek aicināti izvērtēt ūdens kvalitāti un kopīgi izstrādāt ieviešamos pasākumus. Šādi rīkojoties, atbalsts par agrovides pasākumu ieviešanu tiek konkrēti pielāgots un visefektīvāk ieviests.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis:
– Skandināvijas valstīs ūdens baseinu aizsardzība ir vēl aktuālāka nekā Latvijā, jo tur ir daudz lielāks lielo ezeru un citu ūdens tilpņu blīvums un skaits. Biju patīkami pārsteigts uzzinot, ka lauksaimnieki – saimniecību īpašnieki un vadītāji – labprāt iesaistās kopīgu pasākumu veikšanā ūdensbaseinu tuvumā vai saimniecības teritorijā esošo ūdens tilpņu kvalitātes uzlabošanā. Pārsvarā tiek pielietoti pasākumi , piemēram, buferjoslu izveide, augsnes ielabošana, ūdens un augsnes analīžu veikšana, riska lauku apzināšana un citi pasākumi. Tomēr bez atbilstoša finanšu atbalsta šādu pasākumu ieviešana nebūtu iespējama. Ļoti liela loma Skandināvijas valstīs tiek piešķirta konsultantu izglītojošajam darbam, kas palīdz lauksaimniekiem labāk izprast ūdeņu piesārņošanas riskus un aizsardzības pasākumu būtisko nozīmi. Ka „instrumentus” šajā darbā konsultanti izmanto kāda kopīga ūdensbaseina interešu grupu veidošanu, pieredzes apmaiņas braucienus uz citām pašu vai citu valstu saimniecībām.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste