Laiks apsekot meža meliorācijas sistēmas

Daudziem zemes īpašniekiem raizes sagādā nelūgtie viesi – bebri, kuru darbības rezultātā tiek bojātas meliorācijas sistēmas, applūst mežs un lauki, izslīkst un nokalst koki.

Pirms ziemas sezonas iestāšanās būtu jāapseko ūdensteces un meliorācijas sistēmas, lai pārliecinātos, vai grāvjos bebri nav uzcēluši dambjus. Ja šādi dambji konstatēti, tie jālikvidē, vēl pirms ūdens grāvjos nav sasalis. Pēc tam jāparūpējas, lai bebrs savu būvi neatjaunotu.

Dambju jaukšana

Vietās, kur var brīvi piekļūt, visefektīvākās ir medības ar speciāli apmācītiem medību alu suņiem. Vēlams izmantot ekskavatoru, kas ātrāk var grāvī nolaist ūdens līmeni, samazinot bebriem iespējas aizbēgt vai noslēpties. Vietās, kur nav iespējams vai nav vēlams braukt ar ekskavatoru, dambjus jauc ar rokām, izmantojot lāpstas, āķus un citus darbarīkus. Labāk ir sākt jaukšanu no dambja atbalsta grāvja gultnes sausajā pusē, lai maksimāli nojauktu dambja daļu, kas nav zem ūdens. Tas atvieglos pārējās daļas jaukšanu, izmantojot ūdens spēku. No grāvja izņemtos zarus ieteicams sadedzināt, lai samazinātu būvmateriālu pieejamību, jo bebri zarus var izmantot atkārtoti dambju atjaunošanai.

Bebrus var mēģināt piemānīt

Bebri ir ļoti darbīgi, un cilvēku nojauktos dambjus atjauno pāris dienu laikā. Dzirdēts, ka viens no labākajiem paņēmieniem ir rīkoties viltīgi, aizsprostā ievietojot cauruli. 

Internetā atrodama arī pamācība: aizsprostā paralēli zemei ierok pietiekami garu plastmasas vai cita materiāla cauruli, kuras diametrs nav mazāks par 10 cm. Brīvajam caurules galam, kas atrodas aiz aizsprosta ūdenskrātuves pusē, jābūt vismaz pusotru metru garam. Ja būs īsāks, bebrs to aizmūrēs. Dambja otrā pusē, grāvja lejtecē, caurules gala garumam nav nozīmes, tas var būt īsāks, jo dambja sausajā pusē bebrs remontdarbus neveic. Cauruli ierok tādā dziļumā, kādā gribat noturēt ūdens līmeni ūdenskrātuvē. Izskatās, ka caurule būtu izdūrusies cauri aizsprostam. Ūdens iztek pa cauruli, un dīķī līmenis krītas, bebrs ir neapmierināts un uztraucies. Dzīvnieks čakli strādā, lai aizblīvētu visas spraugas, taču bez panākumiem, rezultātā pastāv cerība, ka dzīvnieks sapratīs, ka kaut kas nav kārtībā, un pametīs šo vietu.

Bebru medības

Visefektīvākais bebru apkarošanas veids ir medības. Bebri (Castorfiber) ir medījami no 15. jūlija līdz 15. aprīlim (22.07.2014. MK noteikumi Nr. 421 Medību noteikumi), tāpēc šo darbu nevajadzētu atlikt uz pavasari. Bebri ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, kuru medīšanai nav noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms un nav nepieciešama medību atļauja. Bet nedrīkst aizmirst, ka arī nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama mednieka sezonas karte – dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem.

Ja zemes īpašnieks ir mednieks – persona, kura Medību likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību, viņš drīkst medīt bebrus savā mežā pats, nereģistrējot medību iecirkni, bet iegādājoties mednieka sezonas karti, ko pēc valsts nodevas samaksas izsniedz Valsts meža dienests. Ja medību tiesības ir nodotas medību kolektīvam, meža īpašnieks var vienoties ar kolektīvu par bebru medībām. Jāatceras, ka arī bebru lamatu likšana ir medības ar medību rīkiem, ko nedrīkst veikt bez mednieka sezonas kartes.

Nelikumīga ir medīšana, izmantojot aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus, t. sk. kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar pielietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem. Aizliegts arī izmantot citus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus un rīkus (cilpas u. c.).

Ja nevēlamies bebru klātbūtni savā īpašumā, tad vispirms vajadzētu sakārtot meliorācijas sistēmas, − likvidēt apaugumu, atjaunot grāvjus, iztīrīt caurtekas un sadarbībā ar kaimiņiem sakārtot noteces sistēmas. Tas arī ir zemes īpašnieka pienākums, kas konkrēti minēts Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumos. Ja meliorācijas sistēma būs sakārtota, tad varbūtība, ka bebri šādu mājvietu izvēlēsies, ir krietni mazāka. 

Jekaterina Blaua

MKPC Sēlijas nodaļas mežsaimniecības konsultante

Foto: Vladislavs Kundziņš

Fakti par bebriem

• Barībā bebri izmanto ap 300 augu sugu. Rudenī un ziemā pārtiek no lapu koku mizas, vasarā − no piekrastes lakstaugiem, kokaugiem, ūdensaugiem, retumis grauž arī skuju kokus.
• Bebrs grauž kokus ne tikai, lai gūtu materiālu savām būvēm un barībai, bet arī, lai nodeldētu savus iespaidīgos dzeltenos zobus, kas turpina augt visu mūžu.
• Latvijā mīt aptuveni 80–90 tūkstoši bebru. Pie mums bebrs ir medījamais dzīvnieks, bet Eiropā – aizsargājamais.