Kas jāievēro, ievācot meža veltes

Jūlijs ir laiks, kad ienākas lielākā daļa no dabas veltēm – ogas, sēnes, un mēs dodamies tās ievākt. Aptaujas liecina, ka 82% Latvijas iedzīvotāju labprāt izmanto iespēju atpūsties mežā. Pirmajā vietā ir sēņošana, otrajā – ogošana.

Ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes valsts un pašvaldību mežos, ja nav noteikti ierobežojumi.  Savukārt privātie meža īpašnieki var uzlikt ierobežojumu ieiet vai iebraukt sava īpašuma teritorijā, vēršoties ar iesniegumu pašvaldībā. Pēc pašvaldības akcepta brīdinājuma zīmes jāizvieto redzamās vietās ap īpašumu, kas ietekmēs arī sēņotāju un ogotāju tiesības pārvietoties. Ar transporta līdzekli mežā drīkst pārvietoties tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Uzturoties mežā, jāievēro ugunsdrošības un meža aizsardzības noteikumi, nenodarot kaitējumu mežam, augiem un dzīvniekiem.

No kā jāuzmanās ogojot

Pirms dodaties ievākt augus vai ogas, noteikti vajadzētu izpētīt indīgo augu un ogu sarakstu. Latvijā savvaļā sastopamas ap 100 indīgo augu sugu!

Biežāk sastopamās indīgās ogas mežā ir čūskogas, maijpuķītes, mugurenes ogas. Indīgas ir visas auga daļas, bet jo īpaši lapas un ogas. Ogošanas laikā jāuzmana bērni, pastāstot, ka ne visas ogas ir ēdamas, un parādot tās dabā. Skaistas, bet ļoti indīgas ogas ir bebru kārkliņam, tās satur solanīnu. Ir gadījumi, kad ar tām saindējas bērni.

Mežā ļoti indīgs augs ir parastā zalktene jeb meža ceriņš, tas zied pavasarī skaistiem ziediem, indīgs ir viss augs, īpaši augļi un miza. Saindēšanās simptomi var parādīties jau pēc vienas ogas vai lapas apēšanas, bet vairākas var izraisīt nāvi. Vēl mežā izteikti indīgs augs ir Eiropas segliņš ar skaistiem augļiem, kas ir ļoti indīgi. Bērni var saindēties, apēdot tikai divus auglīšus! Sarkanā plūškoka ogas satur zilskābi, arī ar tām var saindēties. Rudens pusē līdz salnām indīgas ir arī irbeņu ogas.

Kad sākas sēņu sezona

Vasaras otrajā pusē sākam gaidīt iecīnīto meža velti – sēnes. Visiem zināms, ka ir daudz un dažādu sēņu un ka ne visas ir ēdamas. Sēņojot noteikti jāpatur prātā, ja par sēni ir kaut mazākās šaubas – neņemam un neēdam!

Pirms sēņošanas noteikti derētu iepazīties ar indīgo sēņu grupām, it īpaši mušmirēm, kuras ir sastopamas daudz dažādos veidolos un jaunas viegli sajaucamas ar citām ēdamām sēnēm.

Zaļā mušmire tiek uzskatīta par Latvijas indīgāko sēni. Dažreiz tā aug arī tai neierastās vietās, piemēram, pie ozoliem, kastaņkokiem un priedēm. Salīdzinoši daudz tās atrodamas Latvijas rietumu daļā.

Baltajā mušmirē indīgās vielas ir nedaudz mazākā koncentrācijā nekā zaļajā mušmirē. Neskatoties uz to, arī baltās mušmires apēšana bieži beidzas letāli vai ar smagiem aknu un nieru bojājumiem.

Citas sēnes, piemēram, porcelāna tintene ir indīga kopā ar alkoholu. Indīgā atmatene ir indīga, izraisa gremošanas traucējumus, vemšanu un galvassāpes. Prātā jāpatur fakts, ka saslimt var arī no ēdamām sēnēm, piemēram, uzturā lietojot bojātas, vecas, piesārņotās vietās augušas sēnes.

Kā orientēties mežā?

Staigājot sēnēm un ogām pa pēdām, nemanot var apmaldīties, tādos brīžos der atcerēties dažus ieteikumus, lai dziļā mežā varētu orientēties un saprast, kur jādodas tālāk.

Sēņotājam noteikti iesakām ņemt līdzi mobilo tālruni, noderētu arī kompass vai karte. Der paturēt prātā, ka pati daba var būt kā orientieris, ja vien zināms, kur skatīties. Viens no dabas orientēšanās objektiem ir saule. Vasarā saule lec apvāršņa ziemeļaustrumu daļā, bet noriet ziemeļrietumos. Ziemā saule lec un noriet tuvāk dienvidiem. Savukārt dienas vidū, kad saule atrodas visaugstāk, tā vienmēr atrodas dienvidu pusē.

Orientēties var arī pēc kokiem un citiem dabas objektiem. Sūnas un ķērpji uz koku stumbriem, atsevišķi stāvošiem akmeņiem un ēku sienām parasti aug ziemeļu pusē vai arī to klājums ziemeļu pusē ir biezāks nekā citviet. Diezgan uzticams orientieris –

koku miza, kas ziemeļu pusē parasti ir tumšāka un raupjāka. Īpaši tas raksturīgs bērziem.

Dodoties mežā, var būt noderīgi pavērot apkārtni un paturēt prātā kādu raksturīgu objektu – akmeni, celmu, krūmu, alu un citus, kas var būt kā orientieri, lai atrastu ceļu atpakaļ.

Daba mums sniedz ļoti daudz velšu, taču ieteicams sagatavoties, lai zinātu, kuras ņemt un kā tās izmantot!

Līva TUKIŠA,

MKPC Dienvidkurzemes nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante

e-pasts: liva.tukisa@mkpc.llkc.lv

tālr. 29285111

Foto: no MKPC arhīva