You are here
Nekad nav par vēlu apsekot īpašumu
Saimniekiem lauku darbi jau noteikti būs apdarīti, atliks vairāk laika, ko varētu veltīt mežam. Novembris ir pateicīgs laiks meža apsekošanai, jaunaudžu kopšanai un citiem darbiem.
Īpašumu robežām jābūt saskatāmām
Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu katra īpašnieka pienākums ir uzturēt savu meža īpašumu robežas kārtībā. Laika gaitā robežzīmes mēdz sabojāties un stigas mežos aizaugt. Tādēļ īpašniekam laiku pa laikam ieteicams apstaigāt sava īpašuma robežas, pārbaudīt, kā tās saglabājušās, un nepieciešamības gadījumā tās atjaunot. Novembris ir piemērotākais laiks to darīt.
Skaidri saprotamas robežas ir nepieciešamas, lai droši varētu veikt sava meža apsaimniekošanu, piemēram, kopt jaunaudzes, veikt mežizstrādi, īstenot ES projektus un citas aktivitātes. Uzturot robežas kārtībā, īpašnieks sevi pasargās no liekām raizēm, piemēram, no iespējamiem strīdiem ar kaimiņu par robežām.
Ja robežstigas un robežzīmes dabā nav saskatāmas, tās jāatjauno, bet, ja tās vairs nav atrodamas, nepieciešams ierīkot no jauna. Tādā gadījumā būs jāmeklē sertificēta speciālista palīdzība, kurš, izmantojot precīzus mērinstrumentus, noteiks robežzīmju un robežstigu atrašanās vietu dabā.
Robežstigas – katram zemes īpašniekam jāuztur tīra līdz vienam metram plata robežstiga, kurai jānodrošina redzamība starp divām blakus esošām robežzīmēm. Robežstiga ierīkojama, izcērtot tajā augošos kokus un krūmus, vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu robežstigu norobežojošos augošos kokus. Robežstigas kopējais platums ir divi metri. To veido abi kaimiņi, kuru īpašumi robežojas.
Kupica − zemes gabala robežu punkta zīme – konusveida vai apaļš zemes vai akmeņu uzbērums ar robežstabu vidū. Kupicām ir noteikts standarts. Robežzīmju paraugi skatāmi Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos.
Augsnes gatavošana
Ja plānota meža stādīšana, bet augsnes apstākļi ir tādi, kas prasa uzlabošanu, rudens ir īstais laiks, lai sagatavotu augsni.
Ir situācijas, kad stādīšana nesagatavotā augsnē ir pamatota un ļauj ietaupīt ap 150 eiro/ha, bet tādu izvēli vajadzētu izdarīt apzināti, izvērtējot visus apstākļus. Ja, apsekojot izcirtumu, vidēji auglīgās un auglīgās augsnēs, piemēram, damaksnī, var paredzēt lielu zālaugu un nevēlamo sugu koku konkurenci, jādomā par augsnes sagatavošanu.
Tā turpmāk atvieglos stādīšanu un palīdzēs ietaupīt uz kopšanas rēķina, jo auglīgās augsnēs spēcīgais aizzēlums nomāks iestādītos kociņus. Tos būs grūti atrast, palielināsies kociņu nopļaušanas risks. Ar augsnes gatavošanu var samazināt sala izcilājumus un kaitēkļu (priežu lielā smecernieka) bojājumus. Arī gadījumos, kad nepieciešams optimizēt mitruma režīmu, vērts sagatavot augsni, slapju minerālaugšņu apstrādi veicot tā, lai novērstu lieka mitruma uzkrāšanos kokaugu sakņu zonā veģetācijas periodā. Augsni vajadzētu sagatavot ne vēlāk kā gadu pirms stādīšanas.
Jāveic jaunaudžu apsekošana
Rudenī ieteicams apsekot pavasarī iestādītas jaunaudzes. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, vai jaunie kociņi jūtas labi un daļa no tiem nav iznīkusi. Īpaši svarīgi to izdarīt ES atbalsta saņēmējiem.
Meža īpašnieks, kurš ilgāku laiku bez uzmanības atstājis iestādīto jaunaudzi, nevar būt drošs, ka ir izpildījis saistības ar Lauku atbalsta dienestu, pat ja pavasarī godprātīgi iestādījis kociņus pietiekamā daudzumā, iekļāvies termiņos un iesniedzis pārskatu Valsts meža dienestā.
Tāpēc jaunaudžu apsekošana ir jāveic obligāti. Piecus gadus pēc Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānā norādītā projekta īstenošanas beigu termiņa Valsts meža dienestam ir tiesības veikt ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās mežaudzes pārbaudi dabā.
Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts, ka ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās sugas koku skaits ir mazāks par koku skaitu atbilstoši kritiskajam šķērslaukumam, atbalsta saņēmēja pienākums ir gada laikā pēc Valsts meža dienesta vai Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par platības neatbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem papildināt koku skaitu vismaz līdz minimālajam skaitam vai atmaksāt saņemto atbalstu.
Katru gadu Latvijā dažādu faktoru (mitruma, sausuma, vētru u. c.) dēļ daļa mežaudžu pilnīgi vai daļēji iet bojā. Meža īpašniekiem ir iespēja saņemt atbalstu bojā gājušo mežaudžu atjaunošanai ES atbalsta apakšpasākumā “Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana”.
Ja rodas kādas neskaidrības meža apsaimniekošanā, var vērsties pēc padoma pie uzticamiem meža speciālistiem (www.mkpc.llkc.lv).
Sarmīte Grundšteine,
MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā
Foto: no MKPC arhīva