Pļaušanas serviss 2020

Pļaušanas serviss uz 11.06.2020.

Nu jau visā Latvijā ir sagatavota skābbarība no stiebrzālēm. Ja nu vēl kāds nav uzspējis, tad gan nekas kvalitatīvs tur vairs nevar sanākt. Šonedēļ veicām pēdējās analīzes lucernai un āboliņam, kuriem arī jau sāk kristies kvalitātes rādītāji. Zemgalē tika ņemts paraugs no šajā gadā 19.04.2020. sētās stiebrzāles Herkuless.

Āboliņam proteīns - Kurzemes reģionā (jaukts ar stiebrzāli) ir vien 13.53, kamēr Latgalē proteīns ir 20.11. Zemgalē vairs jau nebija paraugu, jo saimniecībā jau viss nopļauts. Vidzemē, kā jau ierasts šogad, vislabākie rādītāji proteīns 23.97.

Lucernai Kurzemē arī kvalitāte zema, proteīns vien 16.26, Latgalē vēl rādītāji labi proteīns ir 21.03, bet arī jau jādomā par skābbarības sagatavi. Vidzemē proteīns arī jau samazinās , vairs tikai 17.06.

Zemgalē tika ņemta stiebrzāle Herkuless, kas ir intensīva. Tikai sēta 19.04. jau  sasniegusi 38cm garumu un masa no hektāra ir 10 tonnas.  Proteīns izcils – 23.55. Kokšķiedra 19. Domāts pļaut ap Jāņiem. Sēklu maisījumu Herkuless, kura sastāvā ir 60% daudzziedu airene,10% viengadīgā airene, 30% hibrīdā airene. Tam ir liels ražīgums un augsta barības vērtība. Izsējas norma – 40 kg/ha. Pavasarī tas ātri ataugs. Šāds augstražīgs zelmenis saglabājas ne vairāk par diviem gadiem.

Ar šo arī noslēdzam ikgadējo Pļaušanas servisa pasākumu. Lai izdevusies rupjā lopbarība.

Sagatavoja LLKC lopkopības konsultante Laila Plīta

Pļaušanas serviss uz 01.06.2020.

Laiks ir silts un vējains. Ja nu kāds tik šonedēļ steidz gatavot rupjo barību, tad vējš labi žāvē. Tomēr zāles kvalitāte ir strauji kritusies un stiebrzālēm proteīns ir ap 10 un pat zem. Lucerna un āboliņš vēl varētu briest, bet arī jau rādītāji sāk kristies. Iepriekšējo nedēļu aukstums ir aizkavējis augu augšanu, un kvalitātes rādītāji arī nav teicami. Līdz ar ko varam secināt, ka zāles skābbarība šogad būs viduvēja. Izņemot, ja kāds paspēja sagatavot skābbarību līdz maija 2 dekādei.

Ražība stiebrzālēm  Kurzeme – 16 tonnas/ha, Vidzeme – 16 tonnas/ha, Latgale – 19.8 tonnas/ha, Zemgale – 27 tonnas/ha zaļās masas,  sausna 22-25 %. Proteīns ir 10% Vidzemē un Zemgalē, izņemot Kurzemē un Latgalē tas  ir 8-9%

Ražība āboliņam ar stiebrzāli – Kurzeme- 24 tonnas/ha, Vidzeme – 18 tonnas/ha, Latgale – 20 tonnas/ha, Zemgale – 26 tonnas/ha zaļamasā, sausnas vidējie rādītāji ir 13-18%. Proteīns āboliņam ir21-22%, Kurzemē ir 18%

Lucernas ražība – Kurzeme – 23 tonnas/ha, Vidzeme – 21 tonnas/ha, Latgale – 25 tonnas/ha, Zemgale – 23 tonnas/ha zaļmasā.  Proteīns lucernai Latgalē – 22.18%, Zemgalē – 21,05%, Vidzemē -25.54%, Kurzemē -17.86%

Pēc pirmā pļāvuma noteikti jāatgādina par zālāju mēslošanu, lai veicinātu to atjaunošanos un lai nākamais pļāvums būtu ražīgs. Mēslot var ar šķidrmēsliem (vircu) vai ar minerālmēsliem, jāpielāgojas laikapstākļiem. Lietojot škidrmēslus, jāatceras, ka pēc to lietošanas jānogaida vismaz trīs nedēļas, lai varētu pļaut vai ganīt. Ja ir parādījušies kurmju rakumi, tos nepieciešams ecēt, lai nākamajā pļāvumā augsne netiktu iestrādāta barībā. Sagatavotie ruļļi rūpīgi jāuzmana, jo ārējie kaitīgie apstākļi, piem., putni tos var bojāt, izveidojas caurumi un sākas bojāšanās.  Nepieciešams rūpīgi sagatavot ruļļus, lai tie būtu stingri un mazāka būtu iespēja savairoties aerobajām baktērijām.

Tikpat svarīga ir ruļļu uzglabāšana – tie jāsargā no ārējo apstākļu ietekmes, jāizvēlas piemērota vieta, kur glabāt ruļļus – tālāk no kokiem un ganību aplokiem, lai mazinātu iespēju dzīvniekiem to sabojāt.

Pļaušanas serviss informācija uz 29. maiju

Šonedēļ laiks ir palicis nedaudz siltāks, lidz ar to zālāji ir nedaudz saņēmušies. Aukstā laika dēļ  un, neskatoties uz to, ka stiebrzāļu lauki tikuši mēsloti, proteīns tajos ir jau nokrities. Ja kāds vēl nav sagatavojis skābbarību no stiebrzālēm, tad tagad tā būs vairs tikai vidējas kvalitātes. Var vēl pagūt sagatavot sienu.  Jāvērš uzmanība uz cukura līmeni stiebrzālēs, jo tas aukstuma dēļ ir paaugstinājies. Šis faktors jāņem vērā ne tikai laižot lopus ganībās, bet arī vēlāk. Veicot analīzes skābbarībai, vēlams noteikt cukuru . Lucerna vēl var gatavoties un augt.

Ražība stiebrzālēm  Kurzeme – 12,5 tonnas/ha, Vidzeme – 11 tonnas/ha, Latgale – 14,3 tonnas/ha, Zemgale – 17 tonnas/ha zaļās masas,  sausna 19-20 %. Proteīns ir 11% visā Latvijā, izņemot Vidzemi tas vēl ir 12,88%

Ražība āboliņam ar stiebrzāli – Kurzeme- 19.5 tonnas/ha, Vidzeme – 30 tonnas/ha, Latgale – 14 tonnas/ha, Zemgale – 23 tonnas/ha zaļamasā, sausnas vidējie rādītāji ir 16%. Proteīns āboliņam ir20%, Zemgalē ir 22%

Lucernas ražība – Kurzeme – 18,6 tonnas/ha, Vidzeme – 13 tonnas/ha, Latgale – 14 tonnas/ha, Zemgale – 13 tonnas/ha zaļmasā.  Proteīns lucernai Latgalē – 24,77%, Zemgalē – 22,02%, Vidzemē -27,81%.

Pļaušanas serviss: informācija uz 21. maiju

Šonedēļ un pagāšnedēļ nokrišņi ir bijuši visā Latvijā,  sekmējot zālāju augšanu.  Aukstums un vējš nav rimušies, būtiski ietekmējot zālāju kvalitāti.

Kurzeme. Patlaban vidējā ražība stiebrzālēm ir 4.8 tonnas no ha, proteīns 12.74%, kokšķiedra 18.73%, Stiebrzāles jau ir gatavas un, pēc pēdējiem analīžu rezultātiem,  kokšķiedras saturs palielinās un proteīns krītas. Ražība stiebrzālēm nav liela, ko noteikti ietekmējis iepriekšējā gada sausums un šī pavasara sausums. Būtiski ražību ietekmē arī zālāju mēslošana, kā arī minerālvielu daudzums zālājos.

Lucerna – vidējā ražība 6,8  t no ha, proteīns – 21,12%, kokšķiedra 16.14%.

Lucernai vēl jāsaņemas.

Sarkanais āboliņš – ar stiebrzālēm kopā , vidējā ražība 10,3 t no ha, proteīns 20.42 %, kokšķiedra 18.12%, pats āboliņš vēl nav gatavs, bet stiebrzāle jau būtu vācama.

Zemgale. Stiebrzāļu vidējā ražība, pēc pēdējiem novērojumiem un aprēķiniem, ir 17,7 tonnas no ha, analīzes uzrāda 11.68% proteīnu, kas salīdzinot ar pagājušo nedēļu, strauji krities. Kokšķiedra 18.03% . Nokrišņi pozitīvi ietekmējuši ražību, bet aukstuma dēļ strauji nokrities proteīns. Vēl var paspēt sagatavot vidējas kvalitātes skābbarību.

Lucernas zālāji audzē masu . Proteīns ir vidēji 21.74%,. Kokšķiedra 17.34% Masa lucerna ar stiebrzālēm ir – 13t/ha.

Āboliņš vēl cero, vietām jau pumpurojas, ražība kopā ar stiebrzālēm vidēji 8.65 t no ha, āboliņa proteīns – 24.51%, kokšķiedra 12.72% Bet jārēķinās ar stiebrzāles ne visai labo proteīna līmeni, vēl varētu gaidīt masu.

Vidzeme. Arī Vidzemē stiebrzāles vidējā ražība 8,2 t no ha. Proteīns ir–  17,55%, kokšķiedra 17.96% Jau var sākt sagatavot labas kvalitātes  skābbarību.

Āboliņš ar stiebrzāli maisījumā ar proteīna saturu vidēji 16.99% un ražību 10.5 t no ha vēl cero un jāgaida pumpurošanās, bet pēc kvalitātes proteīns labs, jāsāk domāt par novākšanu, kokšķiedra 14.09%.

Lucerna – vidējā ražība 10.8 t no ha, proteīns –   27.48%, kokšķiedra 14.29. Ražība ir palielinājusies, tomēr proteīns ļoti labs, vēl var audzēt masu..

Latgale. Stiebrzāles – kamolzāle, līdzīgi kā visos pārējos novados,  ražība 11,1 t no ha, proteīns – 16.21%, Kokšķiedra 20.16% Vēl varam sagatavot labas kvalitātes skābbarību.

Lucernas ražība ir krietni augusi, patlaban 7.1 t no ha, proteīns 25.66%, kokšķiedra 13.71%, kas ir ļoti labi rādītāji. Var vēl audzēt masu.

Āboliņa zālāji– ražība vidēji 9.25 t no ha, proteīns – 22.43% ,kokšķiedra 13.73%. Vēl var audzēt masu.

Sīkākus analīžu rezultātus par katru novadu skat. pielikumā tabulā.

Informācija sagatavota uz 21.05.2020.

Pļaušanas serviss 2020: informācija uz 19. maiju

Ņemot vērā sauso pavasari, skābbarības gatavošana ir aizkavējusies, tomēr zemnieki pamazām plāno sākt gatavošanu, jo stiebrzāles visos novados ir gatavas, tauriņzieži aktīvi turpina augt. Pēc pēdējiem nokrišņiem, kas šķērsoja visu Latviju, zāle strauji sāks nobriest.

Patlaban stiebrzāles sasniegušas stiebrošanas, cerošanas stadiju visā Latvijā un, tikko beigsies lietus, ir jādomā par stiebrzāļu gatavošanu skābbarībai. Ražas no hektāra nav lielas: Zemgalē stiebrzālēm iespējamas vidēji  17 tonnas, Latgalē – 11 tonnas, Kurzemē – 5 tonnas, Vidzemē – 9,5 tonnas. Zemgalē stiebrzālēm kopproteīns ir 14,75 uz 14.05., vērtēsim šonedēļu, lai domātu jau par skābbarības sagatavošanu.

Tauriņzieži, lucerna un āboliņš vēl cero, audzē masu. Potenciāli vislielāko ražu pirmajā pļāvumā iegūsim no lucernas, jo tā  Zemgalē ir sasniegusi vidējo ražību 13,2 t no ha, Latgalē – 7,1 tonnas, Kurzemē – 6,8 tonnas, Vidzemē – 10,8 tonnas. Kopumā lucerna sauso pavasari izdzīvo visveiksmīgāk.

Āboliņam vēl ir jāaug, tagad visos Latvijas novados āboliņš cero, vēl ir jāpagaida skābbarības gatavošana no āboliņa zālājiem. Pārsvarā āboliņu sēj kopā ar stiebrzālēm. Un ražība uz 18.05. Zemgalē 8,6 t no ha, Latgalē 9,2 t no ha, Vidzemē 10,5 t no ha, Kurzemē arī 10,3 t no ha.

Informācija sagatavota uz 19.05.2019.

Informāciju sagatavoja
LLKC Lopkopības nodaļa