Mizgrauži un egļu audzes jāuzmana

Šogad vēsais pavasaris mizgraužiem īsti nepatika, jo bija auksts un vējains laiks. Tādēļ līdz šim nekur nav novērota aktīva šī kaitēkļa lidošana, bet nedrīkst zaudēt uzmanību, jo vasara tikai sākas.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir visbīstamākais un agresīvākais egļu audžu kaitēklis. Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, joprojām pastāv drauds, ka arī 2020. gada sezonā egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) varētu turpināt savairoties. Pagājušajā gadā šī kaitēkļa populācija palielinājās vairāk nekā divas reizes. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas nacionālajā parkā.

Kad gaisa temperatūra sasniedz +20 ⁰C, mizgraužu vaboles meklē novājinātās egles, lai attīstītos. Taču, ja lidojošo vaboļu skaits ir liels, tad izvēle notiek par labu arī lielākajai un resnākajai eglei audzē. Lai pievārētu vienu vidēji resnu egli, pietiek ar apmēram 3000 līdz 5000 vaboļu.

Mizgrauzis Latvijā ir un būs, bet pie iespējamas šī kaitēkļa masveida savairošanās īpaši svarīgi ir veikt savlaicīgus tā ierobežošanas pasākumus. Speciālisti turpina novērot un vērtēt situāciju ar mizgrauža savairošanos un lidošanas aktivitāti, savukārt meža īpašnieki tiek lūgti apsekot savas egļu audzes un aizpildīt anketu, lai būtu informācija tieši par svaigi invadētām egļu audzēm. Anketa pieejama un aizpildāma elektroniski www.vmd.gov.lv.

Kam jāpievērš uzmanība

Ieteikums meža īpašniekiem – vasaras mēnešos regulāri apsekot par 50 gadiem vecākas egļu audzes un novērot, vai neparādās mizgraužu bojājumi. Lai aizpildītu anketu, būs nepieciešams zemes vienības kadastra apzīmējums, kvartāla un nogabala numurs. Informācija ir pieejama meža inventarizācijā.

Apsekojot egļu audzes, jāpievērš uzmanība svaigi invadētām eglēm ar zaļām skujām un svaigām ieskrejām stumbrā. Par mizgraužu invāziju kokā liecina samērā reti izvietoti ap 1 mm lieli caurumi – ieskrejas. Un, ja pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti, arī tas liecina par mizgraužu uzbrukumu kokam. Mežā būs jāpievērš uzmanība arī eglēm ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu. Tās ir kaitēkļa pirmās paaudzes invadētās egles, kad mizgrauži ir pametuši egli un miza ir atlupusi, bet skujas vēl ir zaļas. Anketā būs jāuzrāda aptuvenais koku skaits. Anketa jāaizpilda, ja apsekošana ir veikta, bet pazīmes par egļu astoņzobu mizgrauzi nav konstatētas.

Feromonu slazdi un citi pasākumi

Precīza informācija par egļu astoņzobu mizgrauža izplatību nepieciešama, lai plānotu un īstenotu kaitēkļa apkarošanas pasākumus saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto rīcības plānu egļu mežaudžu aizsardzībai.

Viens no pasākumiem kaitēkļa apkarošanai ir feromonu slazdu izvietošana. Mizgraužu ķeršanai izmanto slazdus ar sintētisko feromonu, kas izdala smaržu un pievilina mizgraužu vaboles.

Valsts meža dienesta darbinieki pēc meža īpašnieku pieprasījuma izvērtēs cirsmu atbilstību feromonu lietošanas kritērijiem un izvietos feramona slazdus un dispenserus piemērotos (cirsmas cirstas ne agrāk par 2019. g. 1. novembri, vismaz 30% skuju koki, vismaz 1 ha liela – slazdus iespējams izvietot tālāk par 30 m no augošām eglēm, kas vecākas par 40 gadiem) izcirtumos, veiks to uzraudzību un tīrīšanu.

Savukārt Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar VMD un LVMI “Silava” veiks speciālistu, profesionālo meža īpašnieku, mežsaimniecisko pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību u. c. pārstāvju apmācību feromonu slazdu un dispenseru izvietošanai savā īpašumā, valdījumā esošajos mežos vai privātajos mežos.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina atbalstīt Valsts meža dienesta aicinājumu meža īpašniekiem apsekot savā īpašumā esošās par 50 gadiem vecākās egļu audzes un aizpildīt  anketu mizgraužu bojājumu uzskaitei, kā arī neskaidrību gadījumos konsultēties ar speciālistiem.

Sarmīte GRUNDŠTEINE

Foto: Raimonds Bērmanis