Meža aizsardzības aktualitātes

Šogad mežā pēc aizvadītās vasaras kaitēkļu savairošanās  slimību izplatība ir konstatēta, bet būtiski kaitējumi nav novēroti. Vizuāli ļoti nepatīkami bija vērpēju un tīklkožu bojājumi, bet kokus daudz nebojāja.

Zemgalē vienā vietā tika novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās, kas apkārtējās mežaudzēs netika konstatēta. Kaitēklis kokiem bojāja plaukstošos pumpurus un jaunās lapas, nereti kokus atstājot pat pilnīgi bez lapām. Šis kaitēklis tiek uzskatīts par bīstamu tāpēc, ka tas apdraud  ne tikai kokus, bet arī cilvēku veselību, jo kaitēkļa kāpuri ir klāti ar matiņiem, kuri cilvēkam var izsaukt alerģisku reakciju.

Lai novērtētu, vai īpašumu nav apdraudējis egļu astoņzobu mizgrauzis, būtu vēlams apsekot egļu audzes un novērtēt to veselības stāvokli. Ja pamana svaigi bojātas egles, it īpaši, ja tās ir ar zaļām skujām un fragmentāri atdalošos mizu stumbra vidū  un augšdaļā, būtu jāpārliecinās, vai pie vainas nav egļu astoņzobu mizgrauzis. Jāmin, ka arī šogad kaitēkļu, tostarp egļu astoņzobu mizgraužu, skaits ir salīdzinoši zems.

Rūpīgi jāseko egļu audzes cirsmu malās un vietās, kuras apspīd saule. Apdraudētas var būt egles arī tur, kur novērojamas būtiskas mitruma režīma izmaiņas. Ja konstatē mizgrauža klātbūtni, tad bojātās egles jāizcērt sanitārā izlases cirtē vai cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma (sanitārā kailcirtē). Cirtes veidu izvēlas atkarībā no bojājuma apjoma. Mežistrāde šādās vietās būtu jābeidz vēlākais līdz nākamā gada aprīlim, lai neveidotos  jaunas savairošanās vietas.

Otrs kaitēklis, kas bīstams priedēm, ir galotņu sešzobu mizgrauzis. Šis kaitēklis sāk radīt arvien lielāku bīstamību, jo pamazām sāk parādīties visā Latvijas teritorijā. Pašlaik tas ir  konstatēts Tērvetē, Tukuma rajonā, pie Talsiem, piejūras rajonos u. c. Šis mizgrauzis bojā priežu audzes, apdraudot pat dzīvus kokus. To ir grūtāk konstatēt, salīdzinot ar egļu astoņzobu mizgrauzi, jo tas ir sastopams priežu resnajos zaros galotnes daļā vai arī priežu stumbru daļā, kur nav kreves mizas.

Lokāli konstatēti nelieli jaunaudžu kaitēkļu bojājumi. Kā būtiskāko var minēt priežu lielo smecernieku, kas bojā skuju koku stādījumus, apgraužot stādu mizu, ja nav veikta to aizsardzība. Atsevišķās audzēs novēroti arī priežu galotņu tinēja bojājumi. Šeit jāpiebilst, ka novērojami ir lokāli.

Šogad plaši novērojami ir arī dažādu sugu panglapseņu bojājumi. Daudz to bija redzams vasaras otrajā pusē uz ozoliem.

Meža īpašniekiem ieteicams regulāri apsekot savu meža īpašumu un, ja tiek konstatēti kādi kaitēkļu bojājumi, konsultēties ar speciālistiem.

Oskars Zaļkalns, VMD

Foto: MKPC arhīvs